Uncategorized

Zemnieki negrib ASV ielaist lauksaimniecībā 16

Foto – Fotolia

Norisinoties diskusijai starp Eiropas Savienības (ES) un ASV par brīvās tirdzniecības līguma slēgšanu, sabiedrība, tostarp lauksaimnieki, aizvien vairāk vērš uzmanību uz ASV ļoti liberālo attieksmi pret ģenētiski modificēto (ĢM) kultūru audzēšanu un augšanas hormonu izmantošanu dzīvnieku nobarošanā. Līgums, ja vērtē tautsaimniecisko izdevīgumu, ES dotu 119 miljardus eiro gadā. Ieguvēji būtu, iespējams, rūpniecības nozaru pārstāvji, tomēr aizvien vairāk tiek runāts par ES valstu augstajām kvalitātes prasībām pārtikas produktiem, vides un veselības aizsardzībai, par konkurētspējīgu ES lauksaimniecību, kas līguma slēgšanas gadījumā, iespējams, būtu radikāli jāpārkārto.

Vai brīvā tirgus ieviešanas gadījumā ĢM sēklas ienāks Latvijā un noplicinās dabas daudzveidību? Lai gan piektdien Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas rīkotajā diskusijā “Vai ģenētiski modificēti organismi ir Latvijas lauksaimniecības nākotne?” lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, atsaucoties uz Latvijas likumiem, nepārprotami pauda noraidošu attieksmi pret ĢM kultūru audzēšanu Latvijā, tomēr izskanēja arī pieļāvumi par savienības pielaidību, proti, atbalstu zemākām nekā patlaban prasībām, iešanu uz kompromisiem brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas un citu industriju lobiju spiediena rezultātā.

Lauksaimniecība 
un pārtika


Jau patlaban daudzos Latvijā nopērkamos produktos atrodas ģenētiski modificēti organismi (ĢMO). Ja to īpatsvars pārsniedz 0,9%, tad jābūt norādei uz marķējuma, turklāt veikalā šie produkti jāpārdod atsevišķā plauktā. Ernests Zavadskis, Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta direktors, gan atzīst – šajā gadā kopš 2008. gada atkal pirmo reizi izlases kārtībā 50 produktiem pārbaudīs ĢMO klātbūtni. Dižķibeles gados pārbaudīja vien produktu izcelsmes dokumentus, agrāk veica analīzes laboratorijā. 2008. gadā Latvijā ĢMO atklāja piecos dzīvnieku barības paraugos, bet ES pērn – sešos gadījumos Ķīnā audzētajiem rīsiem, 17 gadījumos Taizemes papaijai un divos gadījumos Argentīnā audzētajai kukurūzai.

Jāizšķir, vai runa ir par pārtikas produktu ar ĢMO sastāvā vai ĢM lauksaimniecības kultūru. E. Zavadskis teic, ka visizplatītākais un arī vislētākais ĢM pārtikas produkts patlaban ir eļļa. Modificētos produktus, tostarp soju, izmanto arī konditorejas produktu un gaļas produktu ražošanā. Aptuveni 12% – 20% lielu īpatsvaru putnu barībā fermās veido soja (lielākais olu ražotājs “Balticovo” ĢM soju neizmanto), bet cūkkopībā sojas īpatsvars barībā esot 7% – 18%. ES valstīs ir atļauts audzēt vairākas ĢM kukurūzas un rapšu šķirnes. Spānijā, Čehijā, Rumānijā un Portugālē šo iespēju izmanto, tur audzē galvenokārt ĢM kukurūzu.

Kā konferencē uzsvēra pētniece Jana Simanovska, ĢM kultūru veidošana ir ļoti dārga, tās veido rezistencei pret vienu apdraudējumu, piemēram, kukaini. Esot mīts, ka Latvijā blakus var sadzīvot bioloģiskā lauksaimniecība un ĢM lauksaimniecības kultūras. J. Simanovska arī atgādināja – ASV kompānija “Monsanto”, kas patlaban izplata ĢM kultūras un pauž pārliecību par to nekaitīgumu, savulaik līdzīgi rīkojās arī attīstībā uz augu aizsardzības līdzekli DDT, kuru aizvadītā gadsimta 70. gados kaitīguma dēļ aizliedza un kurš aizvien sadalās ļoti lēnām. “Patlaban attiecībā uz ĢMO ir veikti vien vidēja termiņa – 90 dienu ilgi – pētījumi, un tie veikti ar grauzējiem. Informācija par nekaitīgumu tiek sniegta, balstoties uz šā brīža zināšanām,” tā J. Simanovska. Viņa arī uzsver – pētnieki ir pierādījuši, ka neatbilst patiesībai paustā informācija par ĢM kultūru lielākām ražām, turklāt jāņem vērā, ka ĢMO ir kā džins, kas izlaists no pudeles – to atpakaļ sasmelt pudelē nevar.

ES vērtības 
nedevalvēšot


Zemkopības ministrijas Tirgus un tieša atbalsta departamenta nodaļas vadītāja vietniece Inga Orlova uzsvēra – Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu varētu slēgt, visagrākais, nākamā gada beigās. Visticamāk, tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem no šā līguma nosacījumiem neizslēgšot. Visvairāk ASV pārdod Latvijā ražoto degvīnu, zivju konservus un šokolādi. ASV patlaban ģenētiski modificētās kultūras audzē 68 miljonos hektāru.

Sarunās jau notikuši pieci posmi. No I. Orlovas un citu ekspertu teiktā par ĢM kultūrām šajās sarunās izriet, ka vislielākā diskusija ir par konceptuālu pieeju jautājumam. Proti, ES uzstādījums ir tā saucamais piesardzības princips, kas liek pierādīt, ka produkts ir drošs. Savukārt otrā pusē okeānam prasa no ES pierādījumus par ĢM kultūru kaitīgumu. “Sarunu gaita ir noslepenota. Briselē ir istaba, kur dalībvalstu pārstāvji var iepazīties ar protokoliem un sarunu norisi, tomēr kopēt un izplatīt dokumentus par šo notikumu nedrīkst,” tā I. Orlova. Viņa norāda – ES ir paudusi, ka noslēgtais līgums neietekmēs nosacījumus, kas ietekmē cilvēku veselību, dzīvnieku labturību un patērētāju tiesības.

LA.lv