Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. novembris, 2012
Drukāt

Lauksaimniecībā trūkst kvalificētu strādnieku

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas laukos ir bezdarbs un trūkst kvalificētu strādnieku, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” pastāstīja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

“Lauksaimniecība saskaras ar to pašu, ko citas nozares, – mums ir bezdarbs, bet trūkst kvalificētu strādnieku, cilvēku, kuri grib strādāt un mācīties. Es uzskatu, ka tā ir ļoti liela Latvijas problēma un to nevar arī ātri atrisināt. Šajā kontekstā ir svarīga izglītības reforma. Tas ir ilglaicīgs process, jo svarīgi ir iedot cilvēkiem iespēju mācīties un – ne mazāk svarīgi – arī iedot viņiem motivāciju to darīt,” teica Dzelzkalēja.

Viņasprāt, laukos īpaši trūkst bezdarbnieku motivācijas programmu un pasākumu. “Diemžēl daudzi no tiem, kas lauku reģionos dzīvo, nevienam neinteresē, jo viņi ir gatavi atnāk uz darbu vienu dienu un nākamās četras dienas viņi ir gatavi dzert. Tā ir realitāte – pilnīgi dezorientēti, demotivēti cilvēki. Diemžēl viņus arī nekādi nav iespējams motivēt mainīt savu dzīvi. Varbūt varētu izglābt tikai kādu daļu no viņiem. Turklāt ne jau tik daudz ar apmācības programmām. Šiem cilvēkiem blakus ir vajadzīgs kāds stiprs cilvēks – mentors vai koučs, jo daudzi laukos dzīvojušie ir vienkārši pazuduši un nav gatavi brīvajā tirgū par sevi parūpēties. Viņiem ir vajadzīgs kāds blakus, kurš viņus nedaudz kontrolē, pamāca, ar ko varētu izrunāties,” atzina Zemnieku saeimas pārstāve.

Dzelzkalēja norādīja, ka konsultantu algošana varētu būt pat izdevīgāka valstij nekā pabalstumaksāšana. “Šādu speciālu mentoru algošana valstij varētu izmaksāt pat lētāk nekā visu laiku šiem demotivētajiem cilvēkiem maksāt pabalstus. Tā varbūt mēs varētu kādai daļai palīdzēt, taču daļa tik un tā ir zudusi, lai arī cik tas skarbi neizklausītos,” minēja Dzelzkalēja.

“Daļa no šiem jauniešiem ir uzauguši ģimenēs, kur vecāki savulaik gāja uz darbu tikai tāpēc, ka bija jāiet, un tur mēģināja darīt pēc iespējas mazāk, jo vienkārši tāda bija attieksme pret darbu. Turklāt daudziem bērnu vecākiem, mainoties iekārtām, 90.gadu sākumā nemaz nebija darba. Reāli pašlaik darbaspējīga vecumā ir jaunieši, kas ir uzauguši, neredzot, ka vecāki strādā. Un viņi arī nesaprot – kāpēc ir jāstrādā, jo visi taču ir izdzīvojuši,” pastāstīja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+