Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. oktobris, 2016
Drukāt

Lauksaimniecībā zeļ un plaukst krāpniecība? Izmeklēti 8 lietas par PVN izkrāpšanu graudu tirdzniecībā (4)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ne bez pašu zemnieku iesaistīšanās graudu nozarē kādu laiku darbojušies pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpnieki, kas zaguši naudu no valsts budžeta. Kā raidījumam Nekā personīga kļuvis zināms – pēc tam, kad šovasar Finanšu ministrija graudiem ieviesa reverso PVN, krāpnieki lauksaimniecības nozari nav pametuši un šobrīd pievērsušies nodokļu izkrāpšanai, izmantojot zirņus, pupas un minerālmēslus.

Kaitējums valstij nodarīts divu miljonu eiro apmērā. Martā kriminālvajāšanai nosūtīts viens kriminālprocess. Tajā piecas personas izkrāpušas 778 tūkstošus eiro (778 092 eiro).

PVN shēmas darījumos ar graudiem turpinās apmēram piecus gadus. Vairumtirgotāju skaits šajā laikā trīskāršojies, kamēr audzētāju skaits palicis tāds pats. Kopš vasaras darījumiem ar graudiem piemērota reversā PVN maksāšanas kārtība. Tāpēc šobrīd krāpnieki no graudiem “pārmetušies” uz zirņiem, pupām un minerālmēsliem.

Edgars Putra, Saeimas deputāts, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs (Zaļo un zemnieku savienība):
“Esmu ticies ar uzņēmējiem, kas ikdienā šajā tirgū strādā, un viņi saka, ka ir uzņēmumi, kas spēj piedāvāt neadekvāti zemas cenas, un tas secinājums ir tāds, ka tur, iespējams, ir PVN shēmas. Lauksaimnieks, protams, skatoties, ka cena ir zemāka, viņš bieži vien arī nopērk no šā PVN shēmotāja, bet pirms viņš tiek pārdots zemniekam, viņš jau ir izgājis divus trīs uzņēmumus, kurš šis PVN ir izkrāpts.”

PVN krāpnieki migrējuši pa dažādām nozarēm. Valsts centusies krāpniekus apkarot, ieviešot reverso PVN kokmateriāliem, metāllūžņiem, darījumiem būvniecībā, graudiem un no nākamā gada janvāra – zeltam. Tomēr, kā secinājusi auditorkompānija Price Waterhouse Coopers, kas Finanšu ministrijas uzdevumā pētīja krāpnieku shēmas, Latvija līdz šim reversā PVN ieviešanu uzskatījusi kā teju vienīgās zāles krāpnieku apkarošanai. Turklāt pirms reversā PVN ieviešanas līdz šim nav noticis nozares izvērtējums – cik liels ir krāpnieku nodarītais kaitējums valsts budžetam, lai pēc tam varētu objektīvi izvērtēt – reformas ir devušas kādu jēgu vai arī nē.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Būtu pareizi nejaukt tirgotāju ar lauku darba rūķi un netaisnīgi apmelot shēmu veidošanā. Pagaidām nevienam nav bijis aizliegts meklēt lētāku preci iepirkt un savu ražojumu pēc iespējas dārgāk pārdot. Jeb šāda privlēģija ir tikai uzpircējiem un tirgotājiem? Ja es savu saražoto produkciju pārdodu uzpircējiem, mans uzdevums nav sekot uzpircēju veidotām nodokļu izkrāpšanas shēmām, pie tam pēc labākās gribas shēmas izsekot nespētu. Šiem uzdevumiem valstī algu saņem cita kaluma vīreļi.

  2. PVN ieviešana jau no pirmsākuma bija iekārtota blēžu interesēs. Nav jābūt nekādam ģēnijam. lai paredzētu kādas formas var iegūt PVN, tāds, kāds pie mums tika ieviests. Tiem, kam ir līdzekļi, ar PVN var tos daudzkāršot.

  3. Lielā ekonomiskā migrācija liek aizdomāties, cik sociāli pamatotas ir ekonomiskās metodes, kuras ZM
    Latvijas laukos atbalsta un praktizē. Lauki kļūst aizvien tukšāki no cilvēkiem un cēlonis te ir meklējams lauku politikā. Laukos tiek atbalstīta lielu saimniecību veidošana, jo EKONOMISKI tāds modelis nodrošina lielus saražotā apjomus un tātad arī drošu peļņu. Šis modelis ir tik dziļi iesēdies mūsu ekonomistu un politiķu prātos, ka citi varianti nemaz netiek pieļauti. Bet tukšie lauki ir pierādījums tam, ka šāds saimniekošanas modelis ved valsti strupceļā, jo pilnīgi tiek ignorēts SOCIĀLAIS faktors lauku ražošanā, tas ir, lai lauki ne tikai ražotu, bet arī būtu apdzīvoti. Organizējot ļoti lielas saimniecības, mākslīgi tiek radīti liekie cilvēki, kuriem laukos ir īpašums, bet ražošana tur it kā nav rentabla. Kāda ir izeja? Rietumeiropā jau laikus saprata šādas negatīvas tendenci iespējas laukos, tāpēc arī noteica saimniecības lieluma robežas, piemēram, Dānijā tie bija 200 ha. Lai arī nelielo saimniecību īpašnieki varētu dzīvot laukos un saimniekot. Tāpēc tur lauki ir apdzīvoti un sakārtoti. Mūsu, no kolhozu sistēmas nākušie ekonomisti un ministri neko tādu nepieļāva, bet gluži otrādi, pēc inerces turpināja lielsaimniecību veidošanu. Bet tā ir sociāli bezatbildīga lauku politika, ar kuras sekām mēs šodien sastopamies. Nelielo saimniecību īpašnieki pamet savus īpašumus un aizbrauc vai nu uz pilsētām vai ārzemēm. Tajā pat laikā LLU pētnieki ir pierādījuši, ka Latvijā var ekonomiski pamatoti pastāvēt un saimniekot arī 50 ha liela saimniecība un to apstiprina arī šādu saimniecību prakse. ZZS politiķi un Kučinska kungs, vai nav pēdējais laiks mainīt šo bezatbildīgo lauku EKONOMISKO politiku uz atbildīgu lauku SOCIĀLI EKONOMISKO politiku? Ar savu aprobežotību nepadarīsim laukus vēl tukšākus!

  4. Mani darīja uzmanīgu “Nekā personīga” sižets par zemnieku sabiedrisko organizāciju spices dīvaino brāļošanos ar ZM ierēdņiem un ministru. Kabineti blakām, 400 tūkst. eiro tiek tērēti to uzturēšanai no budžeta līdzekļiem. Rādās, ka šīs organizācijas nav patstāvīgas, bet vienkārši ir ZM ierēdņu gribas satelīti un izpildītāji.Tāpēc arī šo organizāciju vadoņi un ministrs pūš vienā stabulē un šīs organizācijas bieži vien nemaz neaizstāv nelielo zemnieku vairākuma intereses, bet īstenībā kalpo lielsaimniekiem. Un avansā piešķirtie 6 miljoni eiro graudaudzētājiem ir kārtējais reveranss un pierādījums tam. Tā teikt, roka, roku mazgā. Prasās pēc nopietnas šo organizāciju struktūras reorganizācijas, ja vien gribam attīstīt laukus un lauksaimniecību, bet pašu zemnieku vārds kļūtu sadzirdams.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+