Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. februāris, 2015
Drukāt

Lauksaimniecības dzīvnieku saglabāšanai šogad piešķirs 34,5 miljonus eiro (5)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Valdība šodien atbalstīja finansējuma piešķiršanu 34 483 637 eiro apmērā augstvērtīgu lauksaimniecības dzīvnieku saglabāšanai ganāmpulka ciltskodolā, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Finansējums ir paredzēts 2015.gadam, un tā sadalījums ir šāds: cūkkopībai – 8 950 890 eiro, piensaimniecībai – 21 500 325 eiro, gaļas liellopu audzēšanai – 3 303 297 eiro, kazkopībai – 79 830 eiro, aitkopībai – 601 747 eiro un zirgkopībai – 47 548 eiro. Šo finansējumu šogad izmaksās kā vienreizēju maksājumu.

Lai saglabātu ražošanas apmēru un nodrošinātu augstvērtīgu sieviešu kārtas lauksaimniecības dzīvnieku saglabāšanu ganāmpulka ciltskodolā, ir jāturpina dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes datu izvērtēšana un noteikšana arī 2015.gadā.

Tādēļ valdība šodien apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 4.februāra noteikumos Nr.73 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai”.

Grozījumi noteikumos noteic, ka pārejas posma valsts atbalstu ganāmpulka ciltskodola saglabāšanai saņem cūkkopības, piensaimniecības, gaļas liellopu audzēšanas, kazkopības, aitkopības un zirgkopības jomas, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar vaislas sivēnmāšu, piena šķirņu slaucamo govju, gaļas šķirņu zīdītājgovju un teļu, kā arī vaislas aitu māšu, piena šķirņu slaucamo kazu un tīršķirnes vaislas ķēvju sagatavošanu ierakstīšanai ciltsgrāmatā, ģenētiskās kvalitātes, darbspēju noteikšanu un produktivitātes izvērtēšanu.

Noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 4.februāra noteikumos Nr.73 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai”” stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. lai kazkopjiem veicas.lietojot kazas pienu es reiz izarsteju kadu plausu slimibu.zel ka si lopkopibas nozare latvija nav pietiekami attistita.

  2. ka šo naudu saņems īstie zemnieki,kuri strādā ar lopiņiem,bet nevis n-tajos kantoros sēdošie.

  3. Katru gadu desmitiem miljonu eiro valsts tērē lauksaimniecības dzīvnieku saglabāšanai, kas veidojot
    ganāmpulku ciltskodolu. Tātad, lai nodrošinātu šo ganāmpulku sekmīgu atražošanu. Plus vēl ES n-tās subsīdijas. Šai sakarā man prātā ienāca ķecerīga doma: salīdzināt! Nu padomājiet: PAR GANāMPULKIEM MēS TIK ĻOTI RūPēJAMIES, BET PAR SAVAS TAUTAS ATRAžOšANU – TIKPAT Kā NEMAZ! Kā būtu, ja šos 34,5 miljonus novirzītu nevis lopiem, bet cilvēkiem, mūsu ģimenēm – bērnu atražošanai? Ja gadā Latvijā piedzimst 20 tūkstoši bērnu, tad katram jaundzimušajam gadā sanāktu 1725 eiro vai 143 eiro mēnesī, bet ja dzimst 30 tūkstoši, tad attiecīgi 1150 un 99 eiro katram dzimušajam cilvēciņam. Vai nav pienācis laiks vairāk padomāt arī par cilvēkiem, par tautas atražošanu, cienījamie budžeta naudas dalītāji?

  4. Visas zemnieku saimniecības nosaukt par valsts saimniecībām.Tad būtu saprotama nodokļu novirzīšana ražošanas stimulešanai.Pašreizēja valsts politika ir virzīta uz biznesa iznīcināšanu ieguldot tajā budžeta naudu un padarot biznesmeņus par liekęžiem.

  5. Nez kad piensaimniekiem izmaksās tos 7,7 miljonus eiro, ko jau pagājušā gada nogalē piešķīra Eiropa???

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+