Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. decembris, 2014
Drukāt

Lauksaimnieki ir savas valdības nodoti. Saruna ar zemnieku Jāni Dzeni (23)

Foto: Dainis BušmanisFoto: Dainis Bušmanis

Jānis Dzenis, Kokneses novada ZS "Kalnavoti” saimnieks.

Jānis Dzenis apsaimnieko 360 ha bioloģiskajā graudkopības un lauku tūrisma saimniecībā Kalnavoti Kokneses pagastā. Viņš ir eiroskeptiķis, un tāds aizvien ir bijis. Bieži tiek aicināts piedalīties dažādās publiskās diskusijās par agrārpolitikas jautājumiem, kā arī nozarei svarīgu likumprojektu apspriešanā. Taču tikpat bieži viņa izteiktais viedoklis mēdz mulsināt ar savu negaidīto tiešumu, pārliecinošo argumentāciju, tādējādi daudziem liekot justies neērti.

Žurnāla “Agro Tops” saruna ar Jāni Dzeni par Latvijas un Eiropas agrārpolitikas redzamajām un neredzamajām pusēm.

Kur esam savā agrārpolitikā? Cik tālu esam tikuši? Kurp ejam?
– Redz, ja atslēgas vārds ir agrārpolitika, tad atbilde ir – necik tālu neesam tikuši, jo 20 gadu laikā nekādas agrārpolitikas vispār nav bijis un joprojām nav. Un šaubos, vai kāds var pateikt, vai un kad tā būs. Lai veidotu politiku, jābūt vismaz sapratnei un daudzmaz vienotai domai par to, kādā virzienā šai politikai būtu jāattīstās, uz ko tai būtu jābalstās un kādēļ. Ko tā dos Latvijas ekonomikai, tautsaimniecībai, Latvijas laukiem, ražošanai, cilvēkiem, ģimenēm utt. Līdz šim kaut kādas politikas drumstalas esam tikai mēģinājuši pievilkt pie atsevišķām interešu grupām un vadīt pēc atlikuma principa. Ja ir pieejama kāda naudas summa, tas, kurš spēcīgāks, to arī izcīna, labākajā gadījumā kaut kā pamatojot, bet nereti iztiekot arī bez īpaša pamatojuma un ieklausīšanās citos. Vienkārši izmantojot spēka un varas pozīcijas.

Esam nonākuši pie otra atslēgas vārda – konkurētspēja!
– Jā. Un te jārunā par subsīdijām. Kas tās ir un kam domātas? Tas ir atbalsta finansējums godīgu konkurences apstākļu radīšanai mūsu lauksaimniekiem ar pārējiem ES dalībvalstu lauksaimniekiem. Taču, kā neredzam šos godīgos apstākļus un noteikumus, tā neredzam. Un Zemkopības ministrijas un visas lauksaimniecības sabiedrības galvenais uzdevums būtu panākt šos godīgos konkurences apstākļus. Tai vietā slavinām ES, izliekoties nemanām, ka Eiropu nebūt neinteresē šie godīgie nosacījumi. Viņi nemaz negrib tādus panākt.

Teici, ka daudz ko piemaksājam no sava valsts budžeta…
– Tā ir. Tiesa, ne pēc papīriem, bet pēc būtības. Shēmu, pēc kuras mums palīdz ES, viens pret viens var redzēt darbojamies Ventspilī. Tur ieviestā naudas vienība – venti – ir tāds pats atbalsts iedzīvotājiem un pilsētas viesiem kā ES atbalsts Latvijai. Respektīvi, ar ventiem varam nosegt zināmu daļu no Ventspilī veiktajiem pirkumiem. Lai to īstenotu, mums jābrauc uz šo pilsētu, jāizmanto tās infrastruktūra, pakalpojumi utt. Un gan mūsu nauda, gan tie paši venti, kas pēc būtības ir tukšs papīrs, kas piesaista finanšu līdzekļus Ventspilij, tur arī paliek. Tieši tāpat darbojas ES struktūrfondu un jebkurš cits Eiropas piešķirtais atbalsta finansējums. Kā viens, tā otrs nav nekas vairāk kā reklāmas triks. Jo vairāk mums šāda finansējuma piešķir, jo vairāk Eiropas produkcijas nopērkam. Turklāt ES mums iedod vienu daļu, bet mums jāpieliek divas daļas pretī. No tām viena nāk no valsts, tātad – no nodokļu maksātājiem, bet otra no manas personiskās kabatas. Precīzāk – no bankas, kas pārsvarā gadījumu arī pieder pašiem naudas dāvinātājiem. Turklāt pret šo savu daļu ieķīlāju savu īpašumu. Bet vienīgais, ko šajā darījumā iegūstu, ir kāda tehnikas vienība vai kas cits, respektīvi – ražošanas līdzeklis, par kuru ar savu labdari norēķinos pēc pilnas programmas. Turklāt šis iegūtais ražošanas līdzeklis vai kāda izveidotā infrastruktūra man jāekspluatē atbilstoši Eiropas nosacījumiem. Tāpat vien neviens neko nedod. Var iztērēt naudu, lai reklamētu savu produkciju, bet var par šo pašu naudu izsniegt kuponu, lai šo produkciju kāds varētu nopirkt ar tā saucamo atlaidi. Un ES projektu nauda ir tieši šāds kupons vai vents. Nekas vairāk. Tā ir virtuālā nauda. Un negodīgie konkurences nosacījumi mūs noved līdz maksātnespējai, turklāt zaudējam gan ieķīlātos īpašumus, gan savas investīcijas.

Visu interviju ar Jāni Dzeni lasiet žurnāla “Agro Tops” decembra numurā.

agrotops_logo

Pievienot komentāru

Komentāri (23)

  1. Atkal Dzenis ielīdis te ar savu demagoģiju.Viens aptaurēts un bezkaunīgs tēviņš, nevis reālists.Ja viņam nemaksātu subsīdijas,tad viņš jau sen būtu aizgājis uz grunti,jo viņa laukos izņemot nezāles nekā cita nav, gar lauka malām sasēj biezāk kultūru,lai izskatas skaisti,bet kad ieiet laukā, tad pa graudu rindām var ar traktoru braukt un neko nenomīdīs.Bezkaunīgā veidā pačakarē cilvēkus ar zemes nomu,no visiem grib pa brīvu iznomāt vai nopirkt(arī pa brīvu)!Kur vēl pretīgāku cilvēku!Kāpēc viņš aizmuka no Kokneses Domes?Tikai tāpēc,ka netika nevienā no kārotajiem amatiem-vēlēšanās izblamējās ar visu savu avīzi,tad netika par izpildirektoru….un arī pēdējā cerība tikt par Sporta centra direktoru skaisti aizgāja gar degunu.Un tad kundziņš demonstratīvi pacēla cepuri un it kā aizgāja no politikas.Bet viss jau bija pavisam vienkāršāk-iedeva kurvīti.

  2. es arī esmu valsts, ko, komunist, vajag? Lētu pienu krievijai ved joprojām……..

  3. Nebūt tā nemaz nav, ka Eiropa mums kautko spiež ,bet ja gribi kādu palīdzibu,vai līdzfinansējumu tad protams ka ir kādi nosacijumi. Var arī nepieteikties subsīdijām, projektiem, un neviens tev neliks atskaitīties. Tik gribētu redzēt kas laukos tagad būtu bez šī visa atbalsta. Par kādām naudām tiek renovētas saimniecības , slimnīcas ,skolas kūltūras nami, vilkti interneti, uzlaboti ceļi , robežu neesamību utt. Lauki aizaugtu, meliorācija būtu iebrukusi, kā tas notika lidz iestājāmies ES . Nekādas konkurences,un strādātu vēl ar vecu un veselības bojājušu padomju 30 gadus vecu tehniku . Ja Eiropa LIELVALSTIS gribētu tikai tirgot savu tad ta nepiedāvātu pirkt krievu balkrievu tehniku, kā arī var pirkt mūsu pašražoto ,kā arī Lietuvas ‘Polijas nav nekādu ierobežojumu un nauda paliks pie tiem ražotājiem un tajās valstīs ( un papildināts tas budzets) kurs labpatiks pircējam -tas bus- (reklāma, kvalitāte ‘,serviss, cena utt . Bankās arī nevies ar vilkšanu nevelk un nespiež, kaut tas ir Dānu , Zviedru ,Norvēģu utt. , bet bez to aizdevuma ,ja nav rados pazīstams bagāts onkulis un nav nekādas iestrādes, attīstība ir smaga un ilga, Bankas neko mums nedāvina, bet aizdod naudu mūsu attīstībai vai labklājības veicināšanai uz noteiktu laiku un par noteiktu samaksu, -Nu neesmu daudz redzējis aktīvistu cilvēku kas strādātu par velti savā darbavietā . – Neaizmirsīsim ka arī ES ietvaros kautkas iegādātais vai renovētais paliek mums pašiem. Ja tā ir celtniecība vai renovācija tiek nodarbināti pārsvarā vietējais darbaspēks ja tā ir tehnika tad tā mums palīdz veikt izvirzītos mērķus ar lielāku pievienoto vērtību un komforu. Piekrītu ka maksājumi nav vienlīdzīgi zemniekiem ,bet saprotot vecās dalībvalstis kam ņems nost atiecīgas naudas summas protams pretosie un tas ir noteikti smags, pārliecināsanas un sarunu celš. Nezinu nevienu zemnieku kas būtu iekopis izīrētu zemi un būtu gatavs padalīties ar blakus esošajam zemniekam jo viņš ir mazāks, tāpat tak turēsies pretī. ES dod mums milzīgas iespējas kuras mēs pat nevaram aptvert un sagremot ,tikai vajag atrast sev vēlamo nišu ,protams par slinkumu arī jaaizmirs un jāiegulda investīcijas sava intelekta attīstībā , tad nāks idejas, iespējas un labklājiba. Pats galvenais nedzīvot ar ideju kur var mazs strādāt un miljonus pelnīt – tadi veksmesstāsti tikai pasakās- Veiksmīgu visiem dienu. P.S. MIESNIEKS

    • Domas gājiens interesants. Saskaldi klēpi malkas un sāc meklēt tam tirgu. Nonāksi pie realitātes un tā nebūs tik rožaina.

  4. Visa skepse pazūd pie eiropas naudas saņemšanas.Iedodiet viņam vairāk eiropas naudiņas un viņam,kā jau kārtīgam latvietim,visa skepse pazudis un viņš mudīgi skries pirkt ziepes.

  5. Tur jau tā nelaime, ka šis Dzenis kaut ko cītīgi kaļ, bet nevar atrast īsto kāpuru. Un tad arī ar 360 ha
    var palikt puspaēdis. Par agrārpolitiku piekrītu viņam: nu nav mums pārdomātas agrārpolitikas un tas laikam ir viens no cēloņiem viņa pesimismam. Par subsīdijām: cik esmu lasījis ES regulas un citus priekšrakstus, nu nav tās domātas konkurētspējas celšanai, kā te vienā balsī sauc lielsaimnieki, bet gan vispārējā dzīves līmeņa nodrošināšanai laukos, lai nebūtu tik lielas starpības ar pilsētu. Protams, ka subsīdiju lielums ietekmē arī konkurētspēju, tāpēc lielie zemes īpašnieki arī cenšas nodrošināt sev lielāko kumosu uz mazāko rēķina. Ja subsīdijas dalītu godīgi, bez ZSA lobija, ticiet man, prombraucēju no laukiem būtu krietni mazāk! Un Dzenis pavisam ir iebraucis auzās runājot par ES fondiem un projektiem, jo bez tiem ne pilsētas, ne lauki vispār nekādu infrastruktūru un saimniecību materiālo bāzi sakārtot nevarētu. Protams, vienmēr var vēlēties vairāk, bet ja tā atklāti, ko tad mēs tik daudz ražojam, lai Eiropa mūs ar naudu apbērtu? Vai par tām 3 tonnām graudu no ha, kas ir vidējā raža valstī, vai par to, ka bez ES subsīdiju naudas mūsu “lielie” lauku ražotāji vispār būtu zem ūdens, jo valstī ienākumi no lauku ražošanas nesedz saimniecību izmaksas? Tāpēc spļaut akā no kuras pats dzer, nav prātīgi!

  6. Zemnieku (protams, to no biezākā gala!) vaimanas kaitina ne pa jokam. Ko tik viņiem nevajag un kas tik viņus nav nodevis! Ak, Kungs… Cik zinu, neviens no vaimanātājiem badā nemirst. Ne velti komentāros jau cilvēki ierakstījuši, ka zemnieku vaimanu pamatā ir liela alkatība. Ir daudz, bet vajag vēl un vēl.

  7. Būtu vēlams,lai šis kungs atsakās no ieropas līdzmaksājumiem,izmato tikai belarus traktorus.ņivas un kolosus izmanto citu psrs tehniku un tad lai skeptiski kritizē eiropas savienību.

    • Pēc Jūsu domām paši laimīgākie vergi ir tie, kam sava saimnieka labā ir iespēja strādāt ar saimnieka dotiem zeltā veidotiem instrumentiem, par tiem maksājot ar sevi pašu. Savdabīga spriestspēja…

  8. Alkatība – lūk, viena no lielākajām nelaimēm. Vienmēr maz. Vairāk, vairāk, vairāk! Dodiet, visi dodiet! Šim pašam no Kokneses – viņam pāri par 300 ha, viņam piemaksā par lauku apstrādāšanu. Viņam palīdz nopirkt pasaulē labāko tehniku. Ko viņam vēl vajag, lai beidzot justos kaut cik apmierināts? Kad vēl Latvijā bijuši tādi laiki, kad lauciniekam tā palīdzēts? Atgādināt, kā pirka zemi no muižām un sāka tukšā vietā? Kā bija pēc kara, kad dabūja 10 purva hektāriņus un gadiem dzīvoja zemnīcās? Ko vēl vajag, lai Eiropa, pasaule, valdība būtu laba? Ko grib viņš un tie, kuri viņu atbalsta? Varbūt vienkārši jāpievalda sava alkatība?

    • Varbūt vismaz tā, kā manam vectēvam, pēc piespiedu pievienošanas kolhozam, 10 gados ar fizisku darbu bija iespējas uzcelt jaunu māju ar saimniecības ēkām. Patreiz nevienu jaunu māju Latvijas laukos zemniekiem neredzu. Visi dzīvo sociālisma dāvinātajās.

  9. Kā tad! visi tik brēc: – dodiet, dodiet – . Valsts dodiet, ES dodiet! Interesanti būtu, ja pašus paistu pie varas…

  10. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Vaina nav tāpēc, ka esam ES, bet gan, ka mūsu, pie varas esošie neprot un negrib citādi saimniekot. Mums ar ES nav nekas vienāds, ne platību maksājumi, ne PVN , ne banku kredītprocenti ne arī daudz kas cits. Pašreizējā nodokļu sistēma ir galīgi aplama. Rudenī pērkot nepieciešamo maksājam 21% PVN priekšapmaksu, kuru atrēķinās no PVN saņemtā pēc gandrīz gada. Tātad mēs izsniedzam valstij bezprocentu kredītu uz nenoteiktu laiku. Arī PVN pie cenas precēm veikalā visā valstī vienāds, kāds Rīgas lielveikalos, tāds mazajos lauku veikalos un tad brīnamies, kāpēc lauki iznīkst.

  11. latvietis parastais Atbildēt

    nu ja graudkopjiem ministrija neko neatmeta. un tie turpina nekaunigi melot par ” zaudejumiem” visus iepriekšejos gadus bija neraža un graudu cena bija debesīs, kad nu tā atgriežas normā tad brēc kā aizkauti. kas mums ir standarta graudkopis? sarkanais barons ar milzigiem zemes īpašumiem, glaunu tehniku, kas sēd vairāk ministrijā un sev labumus izsit nekā savā saimniecibā. nu kad vienreiz neiedeva, tad kas par brēku:)

  12. PAR KO IZBRINITS DZENIS? JA RIGAS CENTRALTIRGU ZEMNIEKS AR UGUNI JAMEKLE! UN CIK ZEMES IR IZPAARDOTS SVESHINIEKIEM?

  13. Darba cilveks vienmer runa patiesibu.

  14. Kaut kur piekrītu bet ne pa fondiem- jaunais lauksaimnieks ir 80 proc tatad 4 daļas no 5, daudziem jaunajiem tas palīdzējis uzsākt jo bez traktora un arkla ar lāpstu tālu netiksi- un ja Ventspils venti nepatīk un ES fondi- vienkārši nevajag izmantot- citem tas palīdz un visiem recepte nav viena kā saimniekot

  15. Pagaidām no intervijas nekādu ČĪKSTĒŠĀNU NESAREDZU!!! Tikai viduvējība vai tālu stāvošš cilvēks no īstenības, kurš neorientējas tajā jomā, par ko runā Dzeņa kungs, var lietot tādu neadekvātu retoriku. 99% baidas no īstiem apzīmējumiem – TIEŠIEM VĀRDIEM – ĻOTI BAIDĀS, jo ĪSTENĪBAI tāpat kā PATIESĪBAI pretī vairs NAV KO LIKT!!? Nesaprotu tos vaimanātājus un otra sacītā noliedzējus!!! Dzenis dzīvo realitatē to dzīvi un izbauda visus “augļus”!!! Tik patiess cilvēks NAV SPĒJĪGS dzīvot liekulībā un priecāties, KĀ JĀEKSISTĒ VIŅAM UN LĪDZĪGIEM VIŅAM LAUKU ĻAUDĪM!!! Politiķi apguvuši runas mākslu – runā ILGI, VĀRDU VIRTENES NĀK KĀ NO PĀRPILNĪBAS RAGA, bet NAV PATEIKTS NEKAS PAR TĒMU UN ATBILDE UZ JAUTĀJUMU TĀ ARĪ NEIZSKAN!!! Tagad spilgts piemērs ir JAUNIE DEPUTĀTI un MINISTRI – sākas viņu vāvuļošanas periods (spilgts piemērs Dana Reizniece-Ozola 5.decembra Dombura studijā!!! Arī piedevam vēl ĻOTI netaktisks radījums!!! Ne velti bābieša būtne…)…

  16. Nē, Jānis nav čīkstulis, bet visu saskata tā kā tas ir! Un runā tieši, kas ne visiem ir pa spalvai un ļoti daudziem viņa runa šķiet pat svešvaloda, jo prāts netiek līdzi. Un šī iemesla dēļ Jāni daudzi bīstas savā tuvumā un žēl, ka tik maz izlasīju te. Tūlīt iešu uz bibliotēku un izlasīšu visu interviju. Tas ir to vērts, jo cienu cilvēkus, kuri negremo citu domas kā košļenes, bet atklāti spēj pateikt īsteno patiesību.

  17. Es izlasīju to sarunu. Secinājums – viņš ir no tiem, ko sauc par mūžīgiem čikstuļiem. Viņam viss ir slikts. Bet kas ir alternatīva? Kas būtu bez ES? Krievija? Nav brīnums, ka tāds daudziem nepatīk. Žurnālistei būtu vēlams meklēt intervijām cilvēkus, kas iedvesmo citus, nevis tādus, kas tikai vaimanā kā aizkauti teļi. Lauki mainās, bet attīstās, un tas ir galvenais.

    • Aramess, ja pašam tas prātiņš pavājš tad vajag paklusēt. Vai pats esi ko dzīvē paveicis? Droši ka neesi , bet gan mētājies pa kabinetiem un saukļus mācijies bez jēgas

    • Varbūt tiešām būtu skaisti, ja pretī iznīcībai mēs dotos “iedvesmoti un maldu apgaroti”, karogiem plīvojot un nezinot, kas ir prāts. Visiem gan nav Jūsu priekšrocības.

    • Visam jāpamksā tik cik maksā, bez subsīdiju izkropļošanas. Tad viekalos nebūs tik daudz nejēdzīgu preču, tad mums nenoteiks ar cenu izkropļojumiem ko ēst ko neēst. Ar subsīdījām tiekam raustīti kā lelles diedziņos.
      Labāk domāt par cilvēku maksātspēju, par nodokļiem, par izglītību, ražošanu.
      Lūdzu piemērus par valstīm , kur nav subsīdijas. Domāju, ka ir labie piemēri. Tas nav viegli, bet objektīvi, bez mākslīgas izkropļošanas.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+