Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
26. septembris, 2013
Drukāt

Lauksaimnieki neizpratnē par EP deputātes Kalnietes aprēķiniem

Foto: LETAFoto: LETA

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete piedalās preses brīfingā par lauksaimniecības jautājumiem un to virzību Parlamentā.

Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Sandras Kalnietes (V) aprēķini saistībā ar potenciālo atbalsta pieaugumu par 58% Latvijas lauksaimniekiem nav precīzi, turklāt deputātes iepriekš rosinātais finansējuma palielinājums par 500 miljoniem eiro (350 miljoniem latu) zaudējis aktualitāti, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji.

Kā ziņots, vakar Kalniete izplatīja informāciju, ka Latvija no Eiropas Savienības (ES) kopējās lauksaimniecības politikas budžeta saņems par 58% vairāk nekā iepriekšējā periodā, bet, pēc LOSP pieejamās informācijas un aprēķiniem, šī informācija ir neprecīza.

“Saņēmām daudzus zvanus no lauksaimniekiem, kuri ir neizpratnē par šādu interpretāciju, jo patiesībā produkcijas ražotāju maciņos 2014.gadā nebūs par 58%, bet gan tikai par 12 eiro (8,4 latiem) par vienu hektāru vairāk. Kopējai summai, ko ES atvēlējusi Latvijas lauksaimniecībai, tik liela palielinājuma nebūs, kā minēts paziņojumā. Tie būs 50%,” sacīja LOSP priekšsēdētāja vietnieks ES jautājumos Armands Krauze.

Viņš arī norādīja, ka šonedēļ Latvijai nelabvēlīgi noslēdzās EP trīspusējās sarunas ar Eiropas Padomi un Eiropas Komisiju, jo nav akceptēts iepriekš Kalnietes rosinātais priekšlikums par papildus finansējumu lauksaimniekiem.

“Kalnietes iepriekš rosinātais finansējuma palielinājums lauksaimniekiem par 500 miljoniem eiro vairs netika uzturēts kā prasība no EP puses, un Latvijas zemnieki 2014.gadā saņems tikai 109 eiro (76,3 latus) par hektāru, kas ir aptuveni 42% no ES vidējā platības maksājuma, un maksājumu pieauguma tempi pat būs lēnāki nekā Rumānijai,” norādīja Krauze.

Savukārt LOSP pārstāvis Agris Veide sacīja, ka LOSP pārstāvji sasniedza labus rezultātus Briselē, panākot Eiropas līmeņa organizāciju atbalstu maksājumu izlīdzināšanai līdz pat 90%, bet “diemžēl politiķi neizmantoja šo iespēju, un mēs pat vēl 2020.gadā nesasniegsim pašu politiķu solītos 80% no ES vidējā maksājuma”.

Kā ziņots, Kalniete vakar informēja sabiedrību, ka nākamajā plānošanas periodā Latvija lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņems apmēram 2,7 miljardus eiro (1,89 miljardus latu), kas ir par vienu miljardu eiro jeb 58% vairāk nekā iepriekšējo septiņus gadu laikā. Vēlāk gan Zemkopības ministrijas pārstāvji precizēja, ka iepriekšējā plānošanas periodā laikā no 2007.gada līdz 2013.gadam Latvijai bija pieejami 1,79 miljardi eiro (1,253 miljardi latu). Līdz ar to plānotais atbalsta pieaugums būšot 50%, nevis 58%.

“Patlaban vēl precīzi līdz santīmam nav iespējams aprēķināt, cik daudz līdzekļu no ES lauksaimniecības budžeta nākamajos septiņos gados ienāks Latvijā. Esošā informācija ļauj paredzēt, ka lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņemsim apmēram 2,7 miljardus eiro. Panākta vienošanās, ka Latvija un citas valstis, kurām ir zemākie tiešie maksājumi, varēs pārdalīt 25% no lauku attīstībai atvēlētajiem līdzekļiem, lai paaugstinātu tiešos maksājumus. Arī tas dod iespēju padarīt mūsu zemniekus konkurētspējīgākus,” iepriekš norādīja Kalniete.

Latvijas lauksaimnieku intereses saistībā ar tiešmaksājumiem, kā arī citām nākamā plānošanas perioda lauksaimniecības nozares problēmām tiek aktīvi lobētas Briselē gan no valsts, gan no lauksaimnieku nevalstisko organizāciju puses.

Patlaban tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 186 lati par hektāru. Plānots, ka, sākot ar 2014.gadu, par vienu hektāru lauksaimnieks saņems 109 eiro (76,3 latus), 2015.gadā – 127 eiro (88,9 latus), 2016.gadā – 144 eiro (100,8 latus), 2017.gadā – 161 eiro (112,7 latus), 2018.gadā – 178 eiro (124,6 latus), 2019.gadā un 2020.gadā – 196 eiro (137,7 latus).

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+