Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. augusts, 2015
Drukāt

Lauksaimnieki satriekti par zemes pārvērtējumu (29)

Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja

No nākamā gada 1. janvāra gandrīz visos Latvijas novados ievērojami celsies valsts novērtējums lauksaimniecībā izmantojamai zemei. Līdz ar to ap 85 000 zemes īpašnieku, tostarp zemkopjiem, krietni pieaugs par zemi maksātais nekustamā īpašuma nodoklis.

Valsts zemes dienestā rēķina, ka zemes kadastrālā vērtība celsies vidēji par 30 procentiem, taču, papētot pārskatu par šo vērtību izmaiņām, redzams, ka vairākos Ziemeļvidzemes, Austrumvidzemes, arīdzan Kurzemes un Latgales novados un pagastos tas būs iespaidīgāks par vidējo – no 50 līdz 70 procentiem, dažviet pat vēl lielāks. Piemēram, Tukuma novada Tumes pagastā zemes kadastrālā vērtība pieaug par 83 procentiem, Degoles pagastā – par 78 procentiem, bet Slampes pagastā – par 67 procentiem. Apmēram uz pusi lielāka tā būs arī Pūres, Zentenes, Jaunsātu un citos novada pagastos.


Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš intervijā žurnālam “Agro Tops” stāsta, ka lielākais vērtību pieaugums procentuāli ir Ziemeļvidzemes pašvaldībās, bet naudiskā izteiksmē lielākais pieaugums ir Zemgalē, jo tur ir vērtīgākās augsnes (piemēram, Codes pagastā – no 1500 līdz 2000 eiro/ha). Vairāk nekā divās trešdaļās Latvijas teritorijas labas lauksaimniecības zemes viena hektāra kadastrālā vērtība ir mazāka par 1000 eiro/ha.

“Par tik krasu vērtību pieaugumu pašvaldībā esam šokā! Iznākumā zemniekiem būs jāmaksā lielāki nodokļi,” atzīst Tukuma novada pašvaldības nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Viesturs Bērzājs.

Satriekts jūtas arī Tumes pagasta SIA “Beliko” valdes priekšsēdētājs Juris Pinete. “Par ko tie kungi valdībā domā?! Ja par uzņēmuma apsaimniekotajiem 800 hektāriem būs jāmaksā gandrīz divreiz lielāks nodoklis, nebūs jēgas strādāt, ņemot vērā piena cenu straujo kritumu,” viņš spriež.

“Kadastrālo vērtību kāpums mums radīs papildu zaudējumus,” secina Tukuma novada Slampes pagasta uzņēmuma “Kalnāji” valdes priekšsēdētājs Vladislavs Butāns. “Šogad par vairāk nekā 1000 lauksaimniecībā izmantotajiem zemes hekt­āriem nodokļa kopsumma sasniedza ap 15 000 eiro. Kadastrālajai vērtībai pagasta zemei ceļoties par 67 procentiem, nākamgad mums būs jāsamaksā papildus ap 10 000 eiro. Tādējādi nodokļa kopsumma jau būs 25 000 eiro.”

“Aizvadītajos desmit gados par zemi maksātais nodoklis pieaudzis gandrīz trīs reizes. 2005. gadā par vienu hektāru maksājām vidēji 6 eiro, bet šogad – 16 eiro,” rēķina uzņēmuma “Kalnāji” grāmatvede Anita Dakstiņa.

V. Butāns gan piebilst, ka šis nodokļa pieaugums lielsaimniecībai vēl nebūtu nekāda katastrofa, ja vien bažas neradītu piena cenu kritums. Kopš gada sākumā par 3 eirocentiem litrā, bet no 1. augusta vēl par 1,5 eirocentiem litrā. Rēķinot kopā piena cenu kritumu, nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu, klāt vēl uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus par Eiropas finanšu atbalstu, saimniecībai var rasties jau ap 
185 000 eiro lieli zaudējumi. “Ja valstij vajag papildu ienākumus budžetā, tad lai jau ceļ tos nodokļus,” viņš saka. “Bet nodokļu politika jāskata kontekstā ar zemnieku izdevumiem. Tie jāceļ tā, lai mēs spētu tos samaksāt un lai mums kaut kas paliktu pāri arī attīstībai.”

Kā lai zemnieks saimnieko?

Kuldīgas novada Padures pagasta zemnieku saimniecības “Laivenieki” līdz­īpašnieki Daina un Jānis Laivenieki domā, ka tik krasām kadastrālo vērtību izmaiņām būs graujošas sekas. “Kadastrālās vērtības, protams, var pārrēķināt, tuvinot tās tirgus vērtībai. Bet pārrēķināšana nebūtu jāsaista ar nekustamā īpašuma nodokļa politiku. Būtībā tas ir paņēmiens, kā ik gadu no iedzīvotājiem izpumpēt arvien lielākas summas. Vārdos valdība gan sola nepaaugstināt nodokļus, finanšu ministri paraksta vienošanos ar darba devējiem, ka, lūk, turpmāko triju gadu laikā nodokļu politikā nebūs nekādu izmaiņu, jaunus neieviesīs, vecos necels. Bet patiesībā tie ik gadu ceļas uz kadastrālo vērtību rēķina. Toties, piemēram, kartupeļu cenas tirgū nav krasi cēlušās – kā pirms desmit gadiem kilograms maksāja 12 santīmus, tā pašlaik maksā 18 eirocentus, tātad to pašu. Kā lai zemnieks saimnieko, ja ik gadu izdevumi aug, bet ienākumi rūk?”

Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja

Butāns.

Zemes cenas “skrūvē” ārzemnieki?

Slampes pagasta uzņēmuma “Kalnāji” valdes priekšsēdētājs Vladislavs Butāns uzskata, ka nodokļu politikas veidotājiem būtu jālūko, kāpēc tirgū lauksaimniecībā izmantojamai zemei ceļas cenas, uz kurām Valsts zemes dienests balsta vajadzību palielināt kadastrālo novērtējumu. “Cenas mūsu pusē ceļ dāņi, vācieši un biomasas audzētāji, ar kuriem vietējie zemnieki nespēj konkurēt. Tā patiesībā ir zemes tirgus kropļošana,” viņš uzskata. “Pagājušajā gadā hektāra cena pagastā vēl svārstījās no 3000 līdz 3500 eiro, šogad hektārs maksā jau 4000 eiro, bet ārzemnieki, kuriem naudas ir vairāk nekā mūsējiem, to jau pērk par 7000 eiro.”

Limbažu novada pašvaldības nekustamā īpašuma un teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Līga Viļčinska atklāj, ka novadā zemes kadastrālā vērtība celsies vidēji par 45 procentiem. Bet arī šie vidējie procenti vēl neko neizsaka. Arī vairākos Limbažu novada pagastos vērtību celšanās būs gana iespaidīga. Vislielākais kāpums sagaidāms Pāles pagastā, kur pašlaik noteikto 384 eiro par hektāru vietā nākamgad vērtība pieaug līdz 910 eiro par hektāru. Piemēram, Limbažu pagastā pašlaik vidēji labas zemes hekt­āra kadastrālā vērtība ir 597 eiro, Bet nākamgad tā būs 1000 eiro.

Pašvaldībās spriež par atvieglojumiem

Lai samazinātu par zemi maksāto nodokļu slogu, jau šogad Tukuma novada pašvaldība bija piešķīrusi 25 procentu atlaidi zemkopjiem – lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un tiem, kuriem ienākumi sasniedz 350 eiro no hektāra.

“Tā pašvaldība lēmusi, lai nepieļautu, ka šo atvieglojumu izmanto tā sauktie dīvānu zemnieki, kuri zemi neizmanto lauksaimniecībā. Iespējams, uz šo atvieglojumu novada zemnieki varētu cerēt arī nākamgad,” pieļauj Viesturs Bērzājs. “Bet tas būs atkarīgs no tā, kā veidosies pašvaldības budžets, par ko novada deputāti spriedīs gada beigās.”

Limbažu novada pašvaldības pārstāve Līga Viļčinska stāsta, ka zemnieku atbalstam pašvaldība nākamgad varētu samazināt nekustamā nodokļa likmi no 1,5 līdz 1,2%. “Protams, par to vēl jālemj novada deputātiem, apspriežot pašvaldības budžetu nākamajam gadam,” viņa piebilst.

Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis vēsta, ka jau no pagājušā gada 1. janvāra pašvaldība noteikusi lauku zemei nodokļa likmi 1% apmērā. “Šādu likmi esam noteikuši bez izņēmuma visiem lauku zemes īpašniekiem. Nākamgad novadā zemes kadastrālās vērtības pieaugs caurmērā par 40 procentiem. Kā dzīvosim turpmāk, par to esam nodomājuši aicināt uz sarunu mūsu novada lielākos zemniekus, kuriem nodokļa pieaugums būs jūtams visvairāk,” saka J. Olmanis.

Šogad valdībai vairs nav jābaidās

Šāds kadastrālo vērtību kāpums Valsts zemes dienestā bija paredzēts jau no šā gada 1. janvāra. Bet pērn, pirms Jāņiem, skatot Ministru kabineta noteikumu projektu par kadastrālo vērtību bāzi 2015. gadam, gaidāmais nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinājums nobiedēja Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, vairākus viņas vadītās valdības ministrus (rudenī bija gaidāmas Saeimas vēlēšanas…). Toreiz Straujuma publiski pauda, ka tik krasu kāpumu nevarot pieļaut, zemniekiem tas būšot pārāk smags trieciens. Galu galā šo zemes īpašniekiem un zemkopjiem nepatīkamo lēmumu valdība nolēma atlikt uz gadu. Šogad, kad vēlēšanas garām, jau var droši ķerties pie zemes kadastrālo vērtību un nodokļa paaugstināšanas.

UZZIŅA

* Īpašumu un to sastāvā esošo kadastra objektu prognozētās kadastrālās vērtības 2016. gadam var uzzināt “www.kadastrs.lv”.

* Turpmāk īpašumu kadastrālā vērtība tiks pārskatīta reizi divos gados. 2016. gada pavasarī Valsts zemes dienests kadastrālās vērtības apstiprinās 2017. un 2018. gadam.

tabula-kadastra-vertiba.png

Pievienot komentāru

Komentāri (29)

  1. To nevar pieļaut nekādā gadījumā. Pietiek vienreiz runāt, jāņem dakšas un izkaptis rokās un uz saeimu, jo vēlāk būs par vēlu. Kur tas redzēts produkcija krītas cenā, bet zemes nodoklis ceļas. Tas viss ir uz tautas iznīcināšanu. JĀRĪKOJAS ĀTRI. ESIET MODRI.

  2. genoc’ids

  3. Un tie kas jums mauc pēdējo ādu, nav nekādi nīstie krievi, bet tīrasiņu latvieši

  4. Tiem kas šokā iesaku atcerēties par ko balsojāt pēdējās vēlēšanās.Tie ir tie kas jums mauc nost ādu. Nešokējieties bet aizejiet uz Ministru Kabinetu un Saeimu ar mēslu dakšām apciemot. Tieši tur sēž savas tautas asins izsūcēji

  5. Pašķirstot vēstures lappuses, nāk prātā vācu baronu laiki, kad barons bija iecerējis kādu jaunu projektu, tad latviešu zemnieciņam palielināja klaušas. Mūsu zemnieciņš maksas par valdības kaprīzi šeit būvēt dzelzceļa trasi no kuras zemnieciņam nebūs nekāda labuma!

  6. Uz kāda pamata šis kāpums? Cik saprotams, Finanšu ministrija ir Vienotības rokās, ar to laikam viss ir izteikts. Visā Eiropā ir cenu kritums, īpaši pienam. Eiropas valstis atbalsta savus lauksaimniekus ar atlaidēm, bet Latvijā nolēmuši smacēt! Klaušu un kungu laiki ir atpakaļ, tikai ar citiem nosaukumiem!

  7. Par ko tie kungi valdībā domā?! Kungi domā PAREIZI ! Tātad sekojot to loģikai ,mazie nespēj un pamet ,bet lielie nopērk un tur …Eiropas nauda. Turklāt LATVIJĀ ir slānekļa gāzes iegulas ,jaatīra zemīte no īpašniekiem tad bez problēmām.Tāda tā doma,ņem no kā var ,bet no kā nevar ,liek mierā!

    • Tā ir viena no iepējām tikt vaļā no mazajiem zemniekiem, jo lielajiem baroniem sāk aptrūkties zemes!

      • ne jau lielajiem baroniem, bet lielo zemju īpašniekiem, kuri paši zemi neapstrādā, bet viņu mērķis ir zemi iznomāt zemniekiem par lielu naudu, tādēļ arī ir šis likums, iznīcināt visus tai skaitā arī lielās saimniecības. Padarīt zemniekus vienkārši par vergiem, nesen arī man bija piedāvājums no tādas personas, pārdodiet man savu īpašumu, bet paši palieciet strādāt. Tas ir veids kā iedzīvoties uz kāda cita rēķina, pakļaut tautas daļu. Palieliniet nodokļus tieši šiem zemju turētājiem, nevis zemniekiem.

      • ne jau lielajiem baroniem, bet lielo zemju īpašniekiem, kuri paši zemi neapstrādā, bet viņu mērķis ir zemi iznomāt zemniekiem par lielu naudu, tādēļ arī ir šis likums, iznīcināt visus tai skaitā arī lielās saimniecības. Padarīt zemniekus vienkārši par vergiem, nesen arī man bija piedāvājums no tādas personas, pārdodiet man savu īpašumu, bet paši palieciet strādāt. Tas ir veids kā iedzīvoties uz kāda cita rēķina, pakļaut tautas daļu. Palieliniet nodokļus tieši šiem zemju turētājiem, nevis zemniekiem.

  8. Ar biļešu cenām Rigas satiksmei bija par maz mācības,tagad grib kāpt velreiz uz tiem pašiem grābekļiem!Nu slimi!

  9. Tagad situācija ir tāda pat, kā tūlīt pēc kara. Arī toreiz, lai piespiestu zemniekus stāties kolhozā, lika maksāt ar katru gadu lielāku nodokli. Lai to varētu samaksāt, mamma cepa maizītes un ar zirgu vedām uz sagrautās Jelgavas tirgu pārdot. Tā vēl varēja nopelnīt, lai samaksātu nodokli. Zemnieki vienalga nestājās kolhozā, tikai tad, kad sāka vest uz sibīriju, tad gan palikušie iestājās. Tagad ir vēl sliktāk, jo tikai labību vēl var pārdot.

  10. Paskatīsimies, kā kadastrāli novērtēta lauksaimniecības zeme – tikai Zemgalē ir augstās kadastrālas vērtības ap 2 000EUR/ha, citur krietni, krietni mazākas. Bet pārdot vai izīrē – pa cik? ss.lv atbild uz jautājumiem – pa 2 500 EUR/ha un dārgāk, pat līdz 8 000 EUR/ha ir piedāvājumi. Īrēt vēlas sākot ar 150 eur/ha.
    Piemēram, Saldus novadā vidējais novērtējums ap 1000EUR/ha t.i. nodoklis būs tikai 15EUR par ha.
    Tukuma novadā novērtējums ap 1500EUR/ha, tad nodoklis būs ap 22.5EUR/ha, bet tirgo par 3 000 – 7 000EUR/ha (www.ss.lv) Un cik tad zemnieks vēl saņem no tiešiem līdzmaksājumiem no ES – vismaz pa 50 un vairāk EUR/ha.
    Vai tas ir normāli, kad Tev pieder 1000ha ar kadastrālo novērtējumu 1000ha*1000EUR=1 000 000 EUR ( kas tirgu maksā vēl dārgāk), lauksaimniekam nav ar ko samaksāt 1000ha*15EUR= 15 000EUR vietējai pašvaldībai, kurā atrodas nekustamais īpašums, lai pašvaldība nodrošinātu skolas, bērnudārzus, sabiedrisko satiksmi, aprūpi? Nekustamā īpašuma nodoklis iet tikai pašvaldības budžetā un nekur citur.

    • ss reklāma nav rāditājs Atbildēt

      tur pārdevejs liek cenu kādu grib saņemt. un pat viens vai 2 darijumi uz novadu nav rāditājs, tie ir izņēmuma gadijumi kur kādam varbut dikti vajag tieši to konkrēto zemes pleķīti un viš ir gatavs par to pat pārmaksāt( tjipa robezas vienkāršojas, vai kas tamlidzigi). tirgus ir tad kad regulāri kāds reāli pērk un pārdod. bet kadastra veribas cēlāji ari acimredzot vadās pēc ss reklāmām

    • Nu jau drīz visa nelielā ES ha maksājuma summa aizies zeme nodokļa nosegšanai.

    • Nekustāmā nodoklis ir svira/mehānisms naudas izpumpēšanai no iedzīvotājiem. Pašvaldības saņem pietiekami no budžeta un no PVN. Nekustāmais īpašums ir katra svēts privātīpašums par kuru jau nodokļi ir samaksāti. Dubultā aplikšana ir varas izdomāts veids, kā barot pašiem sevi un mistisko “budžetu”. Pēc idejas, šāds nodokļa veids ir apdraudējums privātīpašumam un brīvībai. Jo tas man liek gūt ienākumus, lai to maksātu, pat tad, ja to nevēlos. Pie šādas zemnieku spīdzināšanas var dabūt traktorus Rīgas ielās un pie atbildīgo ierēdņu mājām, kā tas ir Francijā. Patiesība ir, ka Varai vajag naudu par katru cenu, pat pār iedzīvotāju asinīm. Pastrādājiet laukos un paskaitiet tekošos izdevumus un nodokļus, kas tiek jau maksāti. Francūži nupat iedeva savējiem zemniekiem nodoķu brīvdienas, sakarā ar cenu kritumu produktiem.

    • Zemes kadastrālai vērtībai nav nekāda sakara ar pardošanas cenu! Kadastrālā vērtība tiek celta šobrīd tikai tapēc, ka sagribējas valstij naudiņu!

    • Esmu zemnieks, tādēļ pastāstīšu, ka zemes iznomātāji pieprasa nodokli + īri, tātad zemes īpašnieki saņem 150+, turklāt vēl jāsamaksā NIN, un 10% IIN par iznomātāja gūto labumu, kā arī no 2016 vai 2017 gada (tik daudz kas pie mums mainās, ka neatceros precīzi) arī EU tiešmaksājumi tiks aplikti ar UIN. tā ka beidzot vajadzētu apjēgt, ka 20-30-50% kāpumi izmaksu pozīcijās nav normāla biznesa vide!!! nākošgad 30%, aiznākošgad atkal utt, nu cik var?

  11. Aramzeme patreiz tiek noplicināta. Pēc gadiem desmit tās reālā vērtība būs uz pusi mazāka. Tā vairs nebūs nevienam vajadzīga. Arī ierēdņu interese par zemi būs zudusi. Aramzeme tiks transformēta par mežu zemi. Kadastrālas vērtības pacelšana paātrinās šo procesu.

  12. kadastra vērtiba Atbildēt

    aug jau nez cik gadus no vietas itkā zeme uz rauga pamata rūgtu lielāka. pie tam atsauce uz mistisko ” tirgus vērtibu” ir intresanta, jo kādu 30 km rādiusā tiešām neviens nav zemi pārdevis, mežu jā, maiņas darijumi ir notikuši zinu, bet lauksaimniecibas zemi neviens nav pārdevis, tad kā var pieaugt tirgus cena ja tirgus vispār nenotiek?

  13. nu pavisam loģiski, kā tad lai pabaro to lielo ierēdņu armiju un no kā lai apmaksā visu savējo siltos padirseņus

  14. Tie,kas nevarēs samaksāt, pārdos un zviedri nopirks vivat Latvija

  15. Interesanti,kur tad soreiz ir pazudusi Nacionala apvieniba,kad reali notiek Latviesu zemnieku iznicinasana.Sekojot NA darbibai redzu,ka notiek tuksa muldesana,nevis reala darbiba latviska dzives veida aizstavesana.Nemot vera,ka pedejos desmit gados tiesam cenas lauksaimniecibas produkcijai nav kapusas,kur tad lai tas zemnieks nem to naudu lai samaksatu so lielo nodokli.Lieciet milzigus nodoklus neapsaimniekotajai zemei,lai piespietu ipasniekus kaut ko darit,nevis audzet dzunglus.

    • Vai tu vari nosaukt piemērus, kad NA būtu ko jēdzīgu darijusi? Tā ir vienkārši tikai biezādaino tukšpauraino, bezsmadzeņu, ar pirkstu taisīto mīkstmiešu banda.

  16. Kalvīts savulaik apgalvoja, ka Latvijā neesot nodokļu speciālistu. Vai viņam bija taisnība?

    • Krustnesis -agronoms Atbildēt

      Kā tiek noteikta zemes gabala kadastrālā vērtība -/ jautā žunālists / Atbild – “Kadastrālā vērtība zemei ir atkarīga no augšņu novērtējuma , atrašanās vietas , vidējās tirgus cenas u.c. faktoriem .” rakstā “Kāpj zemes cenas , kāpj nodoklis ”
      Tagad paskatāmies karti un rodas jautājumi -1. Vecumu pagasts Ziemeļlatgalē un Pierīgas pagasti – kā novērtējumu uz kartes saprast ? 2. Maksājumi ES vecajās dalībvalstīs un Latvijā par ha ?,
      3. Mūsu lauksaimniecības produkcijas ražotāji graudkopji, augļkopji, lopkopji u.c. / resursu ieguldījumu atmaksāšanās laiks kredīti u.c. / , šķiet ka visas nozares it kā būtu vajadzgas Latvijai ,
      4. kā jūtas jaunie zemnieki / paaudžu maiņa /labākais gadījums/ , “pavisam jauni” ? /, 5. kad notiks šī nodokļa paaugstinājums /jau notiek/ – vai mums par daudz cilvēku laukos , vai pensionārus produkcijas ražotājus un tās realizētājus arī mums nevajaga , tā mēs gaidām savus cilvēkus no Īrijas , Vācijas , Britānijas 6. ko domā mūsu likumdevēji ?
      Šķiet ka 17. gadus rīkodami Lauku dienas skarot daudzas minētās nozares , mudinādami risināt paaudžu maiņu , ražošanu izvēlēties pēc iespējām, apzināties zemes vērtību utt. mēs esam darījuši nepareizi !

  17. KĀ DABŪT VĒL TOS ATLIKUŠOS ĀRĀ NO LAUKIEM!!! IZTRIEKSIM AR ŠĀDU METODI!!! MUĻĶUS VAJAG IZKVĒPINĀT!!!!

    • 1905.gads vata NEBUS?

      • 5.gads būs tad, kad mēs beigsim muļļāties un kad būs vadonis cīņai, jo šobrīd pat uz piketu atnāk daži simti, parakstus par grozījumiem Satversmē, lai tautas iniciatīvai atstātu 10000 balsu, nevis 15000, nesavāca. Kad mēs visi darīsim, būs, bet daži jau neko nevar panākt. Vakar: piketa laikā viens no antiglobālistiem klieda atlaist Saeimu (jēgas no atlaišanas gan nav) Sila palīgi lūdza pliciju Māri aizvākt, Sila rokas puišiem nepatika antiglobālistu plakāts, pat piketā mēs – latvieši nespējam panākt kopsaucēju…

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+