“Zemnieki un kooperatīvi rada darba vietas” – ar šādu plakātu protestā Briselē piedalījās 17 cilvēku lielā Latvijas delegācija.
“Zemnieki un kooperatīvi rada darba vietas” – ar šādu plakātu protestā Briselē piedalījās 17 cilvēku lielā Latvijas delegācija.
Foto – Ina Strazdiņa

Lauksaimnieki skaļi pieprasa palīdzību 7

“Nav zemnieku, nav pārtikas!”, “Zemnieki un kooperatīvi rada darba vietas” – ar šādiem un līdzīgiem saukļiem Briseles ielās vakar devās vismaz četri tūkstoši Eiropas Savienības valstu lauksaimnieku, lai atgādinātu par grūto situāciju pēc Krievijas embargo noteikšanas Eiropas pārtikas precēm un citiem nelabvēlīgiem procesiem tirgū, kas ļoti būtiski ietekmējušu piena un citas lauksaimniecības nozares. No rīta iepretim ES Padomes ēkai demonstrāciju jau bija sākusi Eiropas Piena valde, kurai vēlāk pievienojās plašais Eiropas Savienības lauksaimniekus vienojošās organizācijas “Copa/Cogeca” rīkotais gājiens, kas sākās Briseles Ziemeļu stacijas rajonā. Pie ES Padomes ēkas zemnieku gājiens tika apturēts pie režģu nožogojuma. Ministri pie protestētājiem netika pielaisti, jo policijas virzienā jau labu brīdi bija lidojušas pudeles, olas, dārzeņi, petardes un arī siens (attēlā).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Prasīto 700 miljonu eiro vietā Eiropas Komisija piedāvās 500 miljonu eiro lielu atbalsta paketi, no kuras līdzekļiem piešķirs pabalstu piensaimniekiem produkcijas privātai uzglabāšanai, līdzīgi arī cūkaudzētājiem un dārzeņkopjiem. Šo naudu ņemtu no tiem 860 miljoniem, kas iegūti, iekasējot nodevas par piena kvotu pārsniegšanu. Eiropas Komisija arī diskutētu ar kompānijām, kas ražo lauksaimniecībā izmantojamos ķīmiskos preparātus un mēslojumu, aicinot samazināt to cenas, lai kompensētu izdevumus īpaši graudaudzētājiem. Brisele arī būtu gatava atbalstīt daļu lauksaimniecības produktu nodošanu labdarībai migrantiem un bēgļiem, kuri nonākuši Eiropas Savienībā.

Bruņojušies plakātiem, nacionālajiem karogiem, krāsainos krekliņos un cepurītēs, zemnieki skaļi šķērsoja vairākas galvenās Briseles artērijas, no kurām galvenos ceļus uz Eiropas institūciju ēkām bija bloķējuši vairāki traktori. Viena no pirmajām soļoja 17 cilvēku lielā Latvijas delegācija. “Mēs, pirmkārt, prasām uzlabot zemnieku naudas plūsmu, kas ir tiešais atbalsts visvairāk cietušajiem sektoriem un valstīm. Baltijas gadījumā tas ir piena sektoram. Otrkārt, uzlabot arī tirgus stabilizācijas instrumentus, jo, kā redzams, pašreizējā Eiropas Kopējā lauksaimniecības politikā nav tādu, kas spētu reaģēt uz šādām situācijām. Treškārt, aicinām palīdzēt atrast jaunus tirgus,” galvenos punktus no kopējā 15 prasību lielā manifesta minēja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzskalēja.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc Zemkopības ministrijas datiem, Krievijas ieviestais pārtikas preču importa aizliegums Latvijas piena ražotājiem vien nesis 50 miljonu eiro lielus zaudējumus, savukārt lauksaimniecības un pārtikas eksportam tie ir vismaz trīs reizes lielāki – 140 miljoni eiro.

“Ja zemnieki ar divdesmit centiem par piena litru izdzīvo veselu gadu, tad patriotisms agri vai vēlu plok. Ja tiešām nepacelsies piena iepirkuma cenas, mēs varbūt rudenī redzēsim daudzus likvidējam ganāmpulkus,” sacīja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāve Mirdza Feldmane.

Eiropas lauksaimnieki aicina Briseli arī izvērtēt peļņas sadali visā pārtikas ķēdē, kad pelna lielveikali, bet zemnieki saņem niecīgu daļu no pārdoto produktu summas, kā arī sniegt īpašu atbalstu zemnieku kooperatīviem.

Pie Eiropas Savienības Padomes ēkas zemnieku gājiens apstājās aiz režģu nožogojuma, un arī ministri pie protestētājiem netika pielaisti, jo policijas virzienā jau labu brīdi bija lidojušas pudeles, olas, dārzeņi un petardes. Agresīvākos protestētājus policija klīdināja ar ūdensmetēju un asaru gāzi. Latvijas delegācija pauda nožēlu, ka tik mierīgi sākusies akcija pēkšņi pārauga nekārtībās, kuras, pēc aculiecinieku teiktā, sarīkoja Eiropas Piena valdes pārstāvji.

Sarunās ar Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniecības ministriem, kuri tieši tobrīd ārkārtas sanāksmē tikās ES Padomes ēkā, Eiropas Komisiju nepārstāvēja pats lauksaimniecības komisārs Fils Hogans, kurš tobrīd vēdera vainas dēļ atradās slimnīcā Īrijā, bet gan Eiropas Komisijas viceprezidents, bijušais Somijas premjerministrs Jirki Katainens.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.