Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. oktobris, 2014
Drukāt

Lauksaimnieki, viesnīcnieki un pensionāri partijām prasa samazināt PVN pārtikai (6)

nodoklis

Partijām nekavējoties ir jāsamazina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pārtikai, norādīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.

LOSP, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvija Pensionāru federācija (LPF) izskatījušas partiju priekšvēlēšanu piedāvājumus un secinājušas, ka lielākā daļa vadošo partiju, izņemot partijas “Vienotība” un “Nacionālo apvienība”, solījumos ir iekļāvušas prasību par samazinātas PVN likmes ieviešanu. LOSP vērsusies pie visām Latvijas vadošajām partijām ar aicinājumu atbalstīt lēmumu par samazinātu PVN pārtikai un līdz ar to, arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.

“Ņemot vērā pārtikas cenu sociālo aspektu, kā arī Krievijas ieviesto importa embargo lielākajai daļai pārtikas produktu un nepieciešamību veicināt Latvijas pārtikas produktu noietu pašmāju tirgū, LOSP, LVRA un LPF aicina Ministru kabinetu, Saeimu un vadošo partiju pārstāvjus rosināt Latvijā noteikt pazeminātu PVN likmi visiem pārtikas produktiem vai arī noteiktām pārtikas grupām, kā arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem,” uzsvēra Garkalne.

Viņa atzīmēja, ka jau ilgstoši par šo jautājumu ir diskutēts dažāda līmeņa debatēs un darba grupās, bet konkrēts lēmums vēl joprojām valdības līmenī nav pieņemts. Nevalstiskās organizācijas aicina arī minētās partijas izprast šī jautājuma būtisko nozīmi, jo ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vairākuma piemēru, arī Latvijai ir visas iespējas noteikt pazeminātu PVN likmi visiem pārtikas produktiem vai arī noteiktām pārtikas grupām, piemēram, veselīgiem un uzturā ieteicamajiem pārtikas produktiem, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.

LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste arī norādīja, ka, samazinot PVN likmes, samazinātos pārtikas preču cenas tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas jomām kā arī pieaugtu patēriņš, kā rezultātā pakāpeniski pieaugtu arī nodarbinātība sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības jomā. Tāpat PVN likmes samazināšana veicinātu maznodrošināto iedzīvotāju pirktspēju un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, kā arī samazinātu cenu kropļojumus, kas veidojas ēnu un nelegālās ekonomikas ietekmē.

Tāpat PVN likmes samazināšana varētu palielināt legāli strādājošo un par PVN maksātājiem reģistrēto Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, kā arī samazinātu cenas sabiedriskās ēdināšanas sektorā, kas veicinās pieprasījumu, kas savukārt ļaus uzņēmējiem radīt jaunas darbavietas un tādējādi palielināsies ne tikai nodarbināto skaits, bet arī ieņēmumi sociālajā budžetā.

Viņa arī norādīja, lai valsts budžetā neveidotos iztrūkums, neiegūtos ieņēmumus no samazinātās PVN likmes būtu iespējams iekasēt no citiem nodokļiem, piemēram, no nekustamā īpašuma nodokļa vai arī palielinot PVN likmi preču kategorijās, kas nav pirmās nepieciešamības. Tāpat ieņēmumus varētu gūt arī no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa, jo palielināsies nodarbināto skaits.

“LVRA aicina politiķus nekavējoši ieviest samazināto PVN likmi pārtikai un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem! (..) Mums ir lielisks piemērs – naktsmītnes, kuras pateicoties samazinātajai PVN likmei jau 2013.gadā sasniedza pirmskrīzes apgrozījuma līmeni, kamēr sabiedriskās ēdināšanas sektors, “pateicoties” vietējo iedzīvotāju zemajai pirktspējai un Krievijas/Ukrainas situācijai, šajā gadā apgrozījuma kāpumu noteikti nesasniegs,” norādīja LVRA prezidents Jānis Vālodze.

Arī LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs norādīja, ka pašreizējā situācijā PVN likmes samazināšana palielinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, kā arī uzlabos vietējo iedzīvotāju pirktspēju un valsts kopējo tautsaimniecības situāciju.

Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs Jānis Platais intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” iepriekš atzīmēja, ka Latvijā zemnieki un iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem nebūs ieguvēji no PVN likmes samazināšanas pārtikai. Viņš skaidroja, ka ieguvumi no PVN likmes samazināšanas pārtikai nebūs, savukārt iztrūkstošos budžeta ieņēmumus būs grūti kompensēt.

“Kā ekonomists es gribu uzsvērt, ka šis pasākums nenovedīs pie tā, ka iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem būs ieguvēji. Arī zemnieki un ražotāji no šī pasākuma iegūs minimāli. Te ir jāsaprot, ka šī ķēde, kas ir no zemnieka un ražotāja līdz veikala plauktam ir diezgan gara un tajā ir daudz starpnieku. Citu valstu pieredze liecina, ka PVN samazināšanas gadījumā vislielākie zudumi rodas tieši šajā ķēdes posmā. Savukārt abos ķēdes galos – ieguvumi patērētājiem ir nelieli un arī zemnieku ieguvumi būs daudz mazāki, nekā viņi sagaida. Savukārt pretī ir zaudējums budžeta ieņēmumos un tas var izrādīties tik liels, ka to būs grūti segt ar citiem pasākumiem,” atzina Platais.

Jau vēstīts, ka lauksaimnieku un pārtikas ražotāju organizācijas vairākus gadus ir aicinājušas valdību samazināt PVN likmi pārtikas produktiem, taču līdz šim Saeimā šie priekšlikumi ir noraidīti. Pārtikai pašlaik piemērota 21% PVN likme.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Pēdējais laiks izlemt Atbildēt

    Samazināt PVN pārtikai,kā visā pasaulē,prasa gan lauksaimnieki,gan pensionāri! Vienotība ir nostājusies Zviedru banku un LDDK pusē! Kuru pusē ir pārējās partijas?

  2. Pašlaik tāda iespēja ir Atbildēt

    Kā ZZS,tā Latvijas reģionu apvienība galvenokārt pārstāv zemniekus,kuri nav konkurētspējīgi pat iekšējā tirgu tieši augstās PVN likmes dēļ pārtikas produktiem! Arī Nacionālajā apvienībā ietilpstošā “Visu Latvijai” ir rosinājusi samazināt PVN pārtikai.Bet “No sirds Latvijai” savā priekšvēlēšanu programmā sola “būtiski samazināt PVN veselīgai pārtikai.” Kopīgiem spēkiem tas pašlaik ir panākams!

  3. Vilkam bankas svarīgākas.

  4. PVN samazināšana pārtikai-budžetam maznozīmīga Atbildēt

    “Pasaules attīstītajās valstīs PVN pārtikai ir samazināts. Latvijā PVN pārtikai ir vienāds ar PVN tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.
    Ņemot vērā,ka lauksaimniecība veido tikai aptuveni 2,5% no iekšzemes kopprodukta,PVN pazemināšana pārtikai (un varbūt paaugstināšana tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem) būtisku ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem neatstātu.Vēl jāievēro fakts,ka pārtiku lauku iedzīvotāji liekākoties patērē,PVN nemaksājot,jo viņi lielāko daļu izaudzē paši. Nodokli mazā mērā maksā arī no tirgos pārdotās lauksaimniecības produkcijas. Reizē ar to pārtikas daļēja vai pilnīga atbrīvošana (kā tas daļēji ir Lielbritānijā un Luksemburgā) no PVN budžetam ir maznozīmīga. Vajadzīga tikai vēlēšanās,lai neatrastu atkal kādu pretargumentu-sarežģīti diferencēt,grūti kontrolēt,nav pierasts,kases aparātiem nav tāda iedalījuma un līdzīgi.”
    Skat.Latvijas nodokļu politika: salīdzinājums un vērtējums”,Latvijas Universitātes lektore,Mag.ekon.un sab.vad.zin.Ilze Sproģe,Komersanta Vēstnesis,nr.27(134),2008.gada 2.jūlijs.

  5. Finanšu ministrijas ierēdņi ar ministru priekšgalā joprojām nav sapratuši,ka nodokļu pakete ir jāveido kā progresīva sistēma un tiem jākalpo kā veicinošam faktoram uzņēmējdarbībai. Neapšaubāmi,ka lielu ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju un arī uzņēmējdarbības attīstību pašmāju tirgū atstāj pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lielums. Gandrīz visās pasaules valstīs,kurās iekasē PVN,uz atsevišķām precēm un pakalpojumiem nodokļa likmes ir diferencētas: zemākas par standartlikmi ir pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem,augstākas-luksusa precēm un pakalpojumiem. Tautai īpaši svarīgas preces un pakalpojumi vispār atbrīvoti no PVN maksājumiem. ES prasība par PVN-standartlikme nedrīkst būt mazāka par 15% un samazinātā likme par 5%.
    Praktiski visās ES valstīs samazināta PVN likme ir pārtikas un lauksaimniecības precēm. Piemēram,Vācijā kopš 1993.gada standrtlikme ir 16%,bet galvenajām pārtikas precēm-7%. PVN dzimtenē Francijā standartlikme-19,6%,bet vairumam pārtikas preču,medikamentiem,grāmatām-5,5%.
    Piemēram,Vācija PVN likmi pārtikas precēm samazināja,lai:
    -veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un jaunu darbavietu rašanos (sevišķi svarīgi tas esot bijis nabadzīgās Austrumvācijas pievienošanas dēļ);
    -sekmētu vācu zemnieku ražotās un citas vietējā ražojuma lauksaimniecības un pārtikas preču konkurētspēju;
    -radītu iespēju mazturīgajiem un zemāk atalgotajiem cilvēkiem lētāk iegādāties vietējā ražojuma pārtikas un lauksaimniecības preces;
    -pieaugot pirktspējai dou papildu nodokļu ieņēmumus valsts kasē,tādējādi radot iespēju samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli.
    Lūk,spilgts piemērs,kā nodoklis kalpo kā veicinošs faktors uzņēmējdarbībai.
    Uz šādām pārmaiņām rosina ne tikai iedzīvotāji,bet šo nepieciešamību ar aprēķiniem pamato ekonomisti.”
    Skat.Diferencēts PVN-atbalsts visai tautai”E.Skudriņa,ekonomiste,Rīgas Balss,2004.gada 29.oktobris.
    Papildinot iepriekšējo komentētāju: Samazinās PVN un nevarēs vairs”Vienotības”politiķi samazināt sev IIN,atjaunot trekno gadu padomes valsts kapitālsabiedrībās.

  6. Samazinās un nebūs naudas par ko finansēt partijas (pirms vēlēšanām ) no valsts budžeta.
    Un ,vispār,iedzīvotāji noteikti būs ieguvēji.Ar lielajiem ienākumiem, tāpat kā ēduši tā ēdīs
    brokastīs ikrus,nevajag tikai dārgajiem produktiem celt to PVN

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+