Mobilā versija
Brīdinājums +3.1°C
Līvija, Līva, Andra
Pirmdiena, 27. februāris, 2017
17. septembris, 2014
Drukāt

Lauksaimnieki vīlušies par valdības vilcināšanos atbalsta garantēšanā

Foto: LETAFoto: LETA

"Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Lai arī valdība otrdien konceptuāli atbalstīja valsts atbalsta saglabāšanu turpmākajos gados, tomēr galīgais lēmums šajā netika pieņemts, to atstājot nākamās valdības ziņā. To paziņojumā medijiem pauž Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), biedrība “Zemnieku saeima” un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA).

Lauksaimnieki paziņojumā medijiem pauž vilšanos par valdības vilcināšanos garantēt atbalstu nozarei tik smagā brīdī. “Lēmums bija akūti nepieciešams lauksaimniekiem, lai brīdī, kad lauksaimniecības produktu iepirkumu cenas dramatiski krīt, lauksaimnieki varētu paļauties vismaz uz šo stabilo valsts atbalstu,” klāsta “Zemnieku saeima” un LLKA.

“Ir apsveicams, ka konceptuāls lēmums par lauksaimnieku atbalstu vakar tika pieņemts, taču absurdi, ka nekādu stabilitāti un drošības sajūtu par nākotni mums tas nerada. Kāda jēga tādā gadījumā būs bijusi izcīnīt iespēju maksāt papildus valsts atbalstu, ja valsts to nav gatava finansiāli nodrošināt. Šāda iespēja valdībai vakar bija, taču netika izmantota,” atzīmē biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš skaidro: ja nākamā valdība, veidojot budžetu, izvēlēsies lauksaimniekus neatbalstīt, no 2015. gada līdz 2017.gadam lauksaimnieki saņems mazākus atbalsta maksājumus nekā līdz šim. “Tādā gadījumā partiju publiskā sevis slavināšana, pasniedzot Kopējās lauksaimniecības politikas reformas sarunu rezultātus kā milzīgu sasniegumu, un šī brīža konceptuālais atbalsts var izrādīties tukšs un bezjēdzīgs,” piebilst Lazdiņš.

Zemnieki atgādina, ka augusta vidū lauksaimnieku organizāciju tikšanās laikā ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) panākta vienošanās par valsts atbalsta saglabāšanu vismaz 2013.gada līmenī un pārejas posma valsts atbalstu paredzēšanu atbilstoši Eiropas Komisijas nostādnēm.

Savukārt valdība otrdien konceptuāli atbalstīja valsts subsīdiju vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā saglabāšanu lauksaimniecībai turpmākajam plānošanas periodam, tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts, plānojot nākamā gada budžetu.

Pievienot komentāru

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Pasaulē
Vidējā bruto darba alga pērn Latvijā pieaug par 5%Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 859 eiro, kas ir par 5% jeb 41 eiro vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Draugiem Facebook Twitter Google+