Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. septembris, 2013
Drukāt

Lauksaimniekiem draud sankcijas par pārmērīgu lauku mēslošanu

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Eiropas Komisija (EK) pret Latviju ierosinājusi pārkāpuma procedūru par to, ka zemnieki uz laukiem kaisa pārāk daudz minerālmēslu, ilgi glabā kūtsmēslus uz lauka un izbūvējuši pārāk maz mēslu krātuvju.

 

Šos ierobežojumus nosaka ES Nitrātu direktīva, kas gādā, lai pārāk liels slāpekļa daudzums, ko augs nespēj uzņemt, neaizplūstu ūdenstilpēs, gruntsūdeņos un neietekmētu Baltijas jūras tīrību un cilvēka veselību.

Kādas ES Nitrātu direktīvas prasības Latvija neievēro? “Latvijas Avīzes” rīcībā nonākušajā EK ziņojumā redzams, ka visvairāk runāts par pārāk lielu slāpekļa daudzuma iestrādi augsnē un par mēslu krātuvēm. Ziņojumā pārmests, ka maksimāli pieļaujamās iestrādes normas (170 kg/ha) attiecas tikai uz minerālmēsliem, aizmirstot kūtsmēslus. Tāpat EK atzīmē, ka pieļaujamās iestrādes normas ir pārāk augstas vidējai ražībai Latvijā. EK neapmierina Latvijā dotā atļauja kūtsmēslus glabāt atklātā laukā līdz 10 mēnešiem (EK prasa sešu mēnešu periodu) un nepietiekamais mēslu krātuvju daudzums, kā dēļ apkārtējo vidi var piesārņot pārāk liels kūtsmēslu daudzums.

Zemkopības ministrijā (ZM) atzīst – Nitrātu direktīvas prasību neievērošana var radīt lielus zaudējumus lauksaimniekiem un tātad arī valstij. Direktīvas prasību ievērošanai Latvijai būtu bijis vajadzīgs daudz vairāk naudas, tomēr iespējams, ka citāds naudas dalījums Latvijai draudošās nepatikšanas mazinātu.

Latvijas likumi paredz, ka mēslu krātuvei ir jābūt saimniecībā, ja tajā ir vismaz piecas dzīvnieku vienības (vides jutīgajās teritorijās) un desmit dzīvnieku vienības, ja novietne atrodas ārpus vides jutīgās teritorijas. EK uzsver – vides jutīgajās teritorijās mēslu krātuvei ir jābūt katrā saimniecībā.

Precīzu skaitļu, cik tad Latvijā ir mēslu krātuvju un cik tām jābūt, patlaban neviens nespēj sniegt. No ZM saņēmām informāciju, ka laika posmā kopš 2000. gada ar ES naudas atbalstu valstī ir uzbūvētas 466 mēslu krātuves. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) eksperts Dainis Arbidāns teic – mēslu krātuvēm saskaņā ar prasībām, ko Latvijā uzņēmās, iestājoties ES, līdz 2014. gada 1. jūlijam būtu jābūt pie aptuveni 25 000 novietņu.

“Iespējas būvēt tieši krātuves, nevis izmantot ES naudu citām vajadzībām lauksaimniekiem agrāk bija, tomēr visiem naudas tāpat nepietiktu. Lauku atbalsta dienestā līdz 17. septembrim notiekošā pieteikšanās saimniecību modernizācijas projektiem, kam atvēlēti 8,3 miljoni latu, ir jāuzskata vien par valsts labdarības žestu. Naudas tāpat nepietiks, turklāt krātuvju uzbūvēšana līdz nākamā gada 1. jūlijam, kad ir pēdējais termiņš to izveidei, nav iespējama,” tā D. Arbidāns.

Vislētākās lagūnas tipa krātuves (150 slaucamo govju un aptuveni tikpat lielam jaunlopu ganāmpulkam) būvniecība maksā 25 000 – 40 000 latu. Taču ES mudina atteikties no šā tipa krātuvēm vai tās pārbūvēt tā, lai var redzēt vircas noplūdi un pārklāt, kas nozīmē divas reizes lielākus izdevumus. Zemniekiem šādas naudas nav. D. Arbidāns iesaka lielāku atbalsta intensitāti piešķirt ES projektu naudai.

Viņš arī atklāj to, par ko līdz šim nav vēlējušies runāt naudas dalītāji Zemkopības ministrijā un lauksaimnieku sabiedriskās organizācijās. Proti, Latvijai nav ticamas informācijas par nitrātu noplūdi ūdenstilpēs. “Vienīgā informācija ir Lauksaimniecības universitātes profesora Viestura Jansona dati, kurus viņš vāca pēc savas iniciatīvas un ar kuriem dalās ar valsti. Tomēr šie dati neaptver visu Latviju,” piebilst LLKC eksperts.

Arī pret septiņām citām ES valstīm jau ir sākta pārkāpumu procedūra par Nitrātu direktīvas prasību neievērošanu. Kāpēc Latvijai nav datu, lai pārliecinātu EK, ka darbojamies videi saudzīgi? “Tāpēc, ka naudas aizvien nepietiek zinātnei, pētniekiem noteces monitoringa staciju izveidei un citiem mērķiem. Lai iegūtu ticamus skaitļus, monitoringa procesam jānotiek vismaz 5 – 6 gadus,” tā D. Arbidāns.

ZM paudusi bažas par trīs iespējamajām soda sankcijām Latvijai: pirmkārt, aizliegumu izmantot slāpekļa mēslojumu vairāk nekā 100 kg uz vienu hektāru (patlaban 170 kg), otrkārt, noteikt visu valsti par īpaši jutīgu teritoriju (patlaban tie ir vairāk nekā desmit novadi Zemgalē un Vidzemē), treškārt, naudas sods valstij. Pirmo divu sankciju piemērošanas gadījumā lauksaimnieki kļūs nekonkurētspējīgāki, samazināsies viņu naudas ienākumi.

Zviedrijai, Somijai, Vācijai un citām valstīm ir savu zinātnisko institūtu pētījumi, kas pamato Nitrātu direktīvas prasību ievērošanu. “Mēs neesam tik slikti, kā komisija parāda citu valstu kontekstā. Latvija atrodas izaugsmes posmā, turklāt mums nav pieredzes cīņā ar ES birokrātiju. Eiropas Savienība līdz šim lielā mērā ir pierādījusi, ka esam tai vajadzīga kā tirgus, nevis kā ražojoša valsts,” secina D. Arbidāns.

Izrādās, ka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē ar EK ziņojumu vēl nav iepazinušies. Savukārt biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja uzsvēra – nozares ministrei ir jādodas uz Briseli un jāpierāda, ka situācija valstī nav nemaz tik slikta.

D. Arbidāns teic, ka daudzus EK uzrādītos samezglojumus valsts var atrisināt ļoti vienkārši. Piemēram, Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori katrā lauku saimniecībā ierodas vismaz vienu reizi trīs gados, viņu darba pienākums arī varētu būt mēslu krātuves esamības vai neesamības fiksēšana. Tāpat pārsteidz ministriju vienaldzība – Vides ministrijā vakar Nitrātu direktīvas ieviešanu nekomentēja, bet Valsts vides dienestā nezināja atbildēt, vai saimniecības, kas līdz 2014. gada 1. jūlijam nebūs uzbūvējušas mēslu krātuves, sodīs.

ZM iesaka šādu samezglojuma risinājumu – saimniekiem būtu jāmeklē sev vispiemērotākais kūtsmēslu uzglabāšanas veids. Vissvarīgākais saimniecību uzdevums ir novērst piesārņojuma draudus videi. Kūtsmēslu krātuvju standarta projekti patlaban nav izveidoti. “Lai palīdzētu zemniekiem izvērtēt, kādas un cik lielas kūtsmēslu krātuves nepieciešamas, drīzumā beigsies darbs pie tipveida kūtsmēslu krātuvju rasējumiem saimniecībām ar dažādu lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, kas, precizējot arī potenciālās izmaksas, drīzumā tiks publicēti LLKC mājas lapā,” teikts ministrijas atbildē “Latvija Avīzei”. Novēloti.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+