Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
21. maijs, 2015
Drukāt

Lauksaimniekiem jāatbild uz jautājumu: kas es esmu?

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

LAD direktore Anna Vītola-Helviga

Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa

Līdz 22. maijam lauksaimniekiem jāizdara izvēle, kādus platību nosacījumus pildīt un kādu atbalsta maksājumu saņemt.

Samērā stabili – tā pēdējos gados īsi varēja raksturot LAD administrētos platību maksājumus. “Platību maksājumos aptuveni par 1,5 tūkstošiem katru gadu samazinās pieteikumu skaits, taču maksājumiem pieteiktās platības palielinās. Tā ir normāla attīstības tendence. Mazās saimniecības apvienojas, atdod nomā zemi utt.,” skaidro LAD direktore Anna Vītola-Helviga. Līdz ar to saimniecības, kas palielina zemes platības, arī pakāpjas augstāk LAD lielāko maksājumu saņēmēju topā. Tā tas bija līdz šim. 2015. gadā dzīvē tiek ieviesta Eiropas Savienības (ES) kopējās lauksaimniecības politikas reforma un tieši šomēnes daudziem lauksaimniekiem Latvijā jāizdara izvēle: kas es esmu un uz kurieni es eju?

ES kopējās lauksaimniecības politikas reformas īstenošanas ietekmē maksājumiem pieteiktās platības pieaugs, jo vairs nav spēkā ierobežojums, ka nevar pieteikt maksājumu saņemšanai zemes, kas nav bijušas labā lauksaimniecības stāvoklī 2003. gadā. Šogad maksājumu saņemšanai var pieteikt visu sakopto zemi, uz kuras kaut kas tiek darīts, piemēram, kaut reizi gadā nopļauta zāle.

“Tagad lauksaimniekiem, kuriem aramzeme ir virs 10 ha, būs vienotais platību maksājums un zaļināšanas maksājums. Zaļināšanas maksājums nozīmē, ka jāievēro zināma augu seka, nedrīkst gadiem audzēt vienu un to pašu kultūru, neko nemainot. Savukārt, ja aramzeme ir virs 15 ha, tad vēl jāievēro ekoloģiskās prasības, piemēram, jāatstāj joslas gar grāvjiem, laukmalām vai jāsaglabā ainavu elementi, zeme jāatstāj papuvē vai jāsēj slāpekli piesaistošās kultūras. Kopējā ES lauksaimniecības politika vērsta uz to, lai saglabātu un uzlabotu Eiropas zemes resursu,” skaidro A. Vītola-Helviga.

Ja līdz 22. maijam lauksaimnieks savu izvēli tomēr neizdarīs, viņam tiks dots laiks līdz šā gada 15. jūnijam. Tomēr tad jārēķinās ar soda procentu.

Lauksaimnieks var izvēlēties palikt par mazo lauksaimnieku un saņemt 500 eiro par saimniecību. Tad viņam nebūs jāievēro savstarpējās atbilstības prasības, viņa saimniecība netiks strikti kontrolēta, bet tad tas jādara šogad, šomēnes, jo par mazo lauksaimnieku varēs pieteikties vienu reizi visā periodā.

Savukārt, ja lauksaimnieks ir ražojošais lauksaimnieks, arī ir jāizdara izvēle, uz kādiem ar ražošanu saistītiem atbalstiem viņš grib pieteikties. Visiem tiem lauksaimniekiem, uz kuriem attieksies zaļināšanas pasākumi, platību maksājumu pieteikumi būs jāiesniedz elektroniski, jo sistēma “pateiks priekšā”, vai lauksaimnieks nodrošinājis visu prasību izpildi.

Visticamāk, ka maija otrā pusē lauksaimniekiem jārēķinās ar rindām, lai saņemtu konsultācijas un palīdzību. “Strādās LAD diennakts palīdzības centrs, bet, lai viss notiktu bez stresa, aicinu lauksaimniekus izturēties atbildīgi un neatstāt visu uz pēdējo brīdi,” tā A. Vītola-Helviga.

Nule Lauku atbalsta dienests par Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS) ir saņēmis 2. vietu Apvienoto Nāciju Organizācijas konkursā “Apvienoto Nāciju Organizācijas publisko pakalpojumu balva 2015” kategorijā “Valsts pakalpojumu pieejamības veicināšana informācijas laikmetā”. ANO atzinis EPS par izcilu piemēru viegli lietojamam, ērtam rīkam valsts pārvaldes darbā ar saviem klientiem.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+