Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
11. janvāris, 2016
Drukāt

Lauksaimnieku ienākumi aug. Kam var pateikties? (2)

11lpp_saimnGrafs_11

Latvijā lauksaimniekiem pērn bijis otrais vislielākais naudas ienākumu kāpums, vērtējot visas 28 dalībvalstis (sk. grafiku), liecina “Eurostat” ātrais novērtējums. Eksperti šo izaugsmi skaidro arī ar algu legalizēšanu, mazo saimniecību aiziešanu no tirgus, kas aprēķinos ceļ nozares darbinieku vidējos ienākumus. Tomēr lauksaimniecībā nodarbinātie aizvien saņem mazākas algas nekā daudzās citās tautsaimniecības nozarēs nodarbinātie darbinieki. Lai sasniegtu, piemēram, Vācijas līmeni, kur pērn naudas ienākumu kritums pret iepriekšējo gadu veidoja vairāk nekā 37%, vajadzēs vēl ļoti daudzus gadus. Ir arī optimistiskāks secinājums – ES vidējam naudas ienākuma līmenim lauksaimniecībā tomēr tuvojamies, jo pērn tas krita par 4,3%.

Pētnieku skaidrojums

Agroresursu un ekonomikas institūta pētnieki uzskata – naudas ienākumu kāpumu Latvijas lauksaimniecībā pērn izraisīja lauksaimniecības produktu ražošanas kāpums par 8,7% (vidēji ES dalībvalstīs 2,5% kritums). Lauku saimnieki un arī citi nozarē nodarbinātie būtu pelnījuši vēl vairāk, ja ne 4,5% lielais bāzes cenu kritums. Lauksaimniecības kopējā ienākuma kāpumu veicināja arī neliels atsevišķu ražošanas resursu cenu kritums, teic institūtā. Pētnieki vērš uzmanību, ka pērn vislielāko naudas ienākumu kāpumu nodrošināja straujais augkopības produkcijas pieaugums (“Latvijas Avīzē” stāstījām par izaudzēto graudu rekordražu), kas kompensēja cenu samazinājumu dzīvnieku produktiem un īpaši pienam. Augkopības produktu daudzuma pieaugums pērn Latvijā novērtēts vidēji par 15%, vienlaikus augkopības produktu cenas bija stabilas, to kāpums lēsts par 0,2%. Visstraujākā izaugsme augkopībā bija kviešu ražošanā, rapšu audzēšanā, kartupeļu audzēšanā un augļkopībā.

Dzīvnieku produktu ražošanā izaugsme bijusi aptuveni 2%, bet ražotāju cenas kritušās aptuveni par 15,5%. Visstraujākais cenu kritums bijis pienam – 25,5%. Pētnieki vērš uzmanību, ka ar valsts un ES atbalstu daļu no šā cenas krituma saimniekiem kompensēja.

“Latvijas Avīzes” agrāk veiktās aptaujas rāda, ka pērn vissarežgītākās problēmas bija jārisina piena ražotājiem un cūkkopjiem. Uz strauju izkļūšanu no krīzes šajās nozarēs strādājošie nevar cerēt arī šajā gadā, rāda prognozes.

Citi rezultāti

Pērn vislielākais naudas ienākumu kritums lauksaimniecībā, rēķinot uz vienu nodarbināto, bija Vācijā un Polijā – 23,8%. Savukārt laika posmā no 2010. līdz 2025. gadam vislielāko naudas ienākumu kritumu piedzīvo Somijas saimnieki, kas pērn saņēma par 42% naudas mazāk nekā 2010. gadā. Vācijā lauksaimnieku naudas ienākumi šajā laika posmā kritušies par 25%. Latvijā šo sešu gadu naudas ienākumi no lauksaimnieciskās darbības saimniekiem kāpuši par 12,7%, Igaunijā – par 30,7%, bet Lietuvā – par 27,3%. Polijā lauksaimniecībā nodarbinātajiem cilvēkiem šajā laika posmā naudas ienākumi kritušies par 15%.

ES dalībvalstīs vislielākais kritums pērn bijis cukurbiešu ražošanā – 26%, kukurūzas ražošanā – 24,5%, lopbarības kultūru ražošanā – 7,6%, olīvu augu ražošanā – 5,3% un miežu ražošanā – 1,8%. No augkopības produktiem ražošana kāpusi olīveļļas, svaigo dārzeņu, augļu un vīna nozarē.

Lopkopības produkcijas kritumu par 5,9% ietekmējis ražotā piena vērtības kritums par 14,9% un kritums cūkkopībā par 8,9%, ko nespēja kompensēt izaugsme liellopu audzēšanā, aitu un kazu audzēšanā, olu ražošanā un putnkopībā. Ražošanas izmaksas pērn kritušās par 2,4% – zemāku enerģijas izmaksu un lopbarības cenas krituma dēļ, rāda aplēses.

Viedokļi

Vēl daudz kur augt

Maira Dzelzkalēja-Burmistre, ES lauksaimnieku jumta organizācijas “COPA” viceprezidente: “Salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, kur bija nozarei nelabvēlīgi apstākļi, Latvijā bija vērojams pretējais – novācām rekordlielu graudaugu ražu. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā naudas ienākums uz vienu saimniecību kāpis par 45%. Iemesls ir lielākas apsaimniekotās platības, ražības kāpums. Vecajā Eiropā uz lauksaimniecības rēķina attīstās pilsētas un infrastruktūra, ražības rādītāji ir stabili. Latvijas lauksaimniekiem ir iespēja augt uz lauksaimniecībā izmantojamo platību rēķina. Naudas ienākumi uz vienu nozarē nodarbināto gan mums ir vien 30% no ES vidējā rādītāja. Ir jāceļ darba efektivitāte.”

Miervaldis Mazkrists, Dobeles novada z/s “Meldrāji M” saimnieks, audzē graudaugus, rapšus un kartupeļus: “Gads patiešām bija labāks, izaudzējām lielākas ražas, nevajadzēja kā gadu agrāk pavasarī pārsēt kviešus un rapšus. Lai gan graudu kvalitāte bija zemāka nekā gadu agrāk, tomēr labās ražas šo cenas kritumu kompensēja. Kartupeļu audzēšanā labvēlīga situācija tirgū, visticamāk, izveidojās saistībā ar sliktajiem dabas apstākļiem Polijā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Par pienlopkopību te laikam neiet runa jo mēs esam aizmirsti šaj valtij jo 17 centi par litru vairs nav normali un tā jau gadrīz 2 gadu ir jātaisa streiks par to lai 1,visiem pienalopkopjiem maksā vienādi neskatoties uz to cik viņš nodod 2,lai nosaka slieksni par cik zemāk cenu nevar laist zemāk piem 20 centi 3, lai veikalos laiž cenu lejā jo kāds reali bāž naudu kabatās

  2. nu ar to ienākumu augšanu busit stipri pārspilejuši, kaut gan no otras puses ja es gadā nopelniju 10 eiro vairāk tad ari skaitās ka mani ienākumi auguši

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (5)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+