Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. jūlijs, 2013
Drukāt

Lauksaimnieku organizācijas kritizē jauno Lauku attīstības programmas projektu

Foto - LETAFoto - LETA

Valdības aizvadītajā nedēļā apstiprinātais informatīvais ziņojums par Lauku attīstības programmai (LAP) iecerēto ES atbalstu no 2014. līdz 2020. gadam sola laukiem par 55 miljoniem latu lielāku atbalstu nekā iepriekšējā septiņgadē, kā arī naudas dalīšanas akcentu maiņu vairākās pozīcijās.

 

Nākamo mēnešu laikā notiks programmas saskaņošana ar lauksaimnieku organizācijām, kas patlaban daudzās pozīcijās nepiekrīt ministrijas piedāvājumam.

Lauki no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai nākamajos septiņos gados pavisam saņems vienu miljardu un 37 miljonus latu. Kā uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma, laukiem paredzētā naudas atbalsta mērķis ir nodrošināt lielākus ienākumus no ražošanas vai saimnieciskās darbības vai citu sabiedrībai pieņemamu vērtību ražošanas, tuvojoties ES vidējam ienākumu līmenim.

 

Kā šo ieceri īstenos?

Zemkopības ministrija (ZM) lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstībai pēc 2014. gada atbalstu ir iecerējusi samazināt no 129,3 līdz 100 miljoniem latu. Ja papētām šīs pozīcijas atšifrējumu, tad redzam, ka ZM nolēmusi vairāk nekā jaunu saimniecību veidošanu rosināt jau darbojošos uzņēmumu izaugsmi. Proti, mazo saimniecību izaugsmei ir iecerēts piešķirt 25 miljonus latu – par septiņiem miljoniem latu vairāk nekā šajā ES plānošanas periodā. Savukārt uzņēmējdarbības sākšanai, izaugsmei un tūrismam atbalsts samazināts no 91,8 līdz 65 miljoniem latu. Jaunajiem lauksaimniekiem investīciju atbalstam ir paredzēti vismaz 10 miljoni latu.

Mazajām saimniecībām ar apgrozījumu 2 – 15 tūkstoši eiro būs īpaša programma, kas ļaus piecos gados saņemt 15 000 eiro (10 500 latu) lielu atbalstu.

Aplūkojot naudas iespējamo dalījumu, redzams, ka ļoti būtiski – gandrīz 14 reižu lielāks nekā šajā plānošanas periodā – no 2014. gada būs atbalsts zināšanām un apmācībai.

Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs: “Patlaban vairāk kā nekad agrāk konkurētspējīgai saimniekošanai un lauku uzņēmējdarbībai ir nepieciešamas zināšanas. Tikpat liela ir nepieciešamība pēc ieplānotā kreditēšanas fonda jaunajiem un mazajiem lauku uzņēmējiem”

Konkurētspēju noteikti rosinās arī meliorācijai, ceļu un kooperācijai piešķirtie līdzekļi. Pavisam 38% Lauku attīstības programmas finansējuma ir iecerēti pasākumiem, kas ir saistīti ar vides mērķu sasniegšanu, tostarp arī atbalsts jaunajos mazāk labvēlīgajos apvidos.

Jaunais LAP ļoti lielas izaugsmes iespējas dod vietējām LEADER iniciatīvas grupām, tām atbalsts divkāršots un veidos 45 miljonus latu. L. Straujuma sola lūgt vietējās LEADER grupas savās stratēģijās par vissvarīgāko noteikt vietējo mājražotāju atbalstu un ražošanas infrastruktūras pasākumus.

Vēl jauna nostādne LAP naudas dalīšanā ir iecerētā atbalsta piešķiršana pārstrādes nozarē tiem eksportspējīgu produktu ražotājiem, kas vietējā tirgū var izspiest importa produktus.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Aizsilniece aicina mācīties no šajā budžeta periodā atsevišķos gadījumos pieļautajām kļūdām.

Viņas kolēģe, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja uzsver – ZM kopā ar lauksaimnieku organizācijām par naudas sadali rīkojusi vien vienu “prāta vētru”. “Kārtējo reizi plānu veidoja no otra gala – vispirms dalīja naudu, tad pielāgoja programmas un tikai pēc tam apzināja, kur mēs nonāksim 2020. gadā. Tomēr mums vispirms bija jāizvirza 2020. gadā sasniedzamais mērķis!” tā M. Dzelzkalēja. Viņa uzskata – katrai nozarei piešķirot “pa bišķītim”, izaugsmi nodrošināt nevar.

 

laukitabs

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+