Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. jūlijs, 2012
Drukāt

Lauksaimniekus apzaga veikli zinātāji

Foto - Artis DrēziņšFoto - Artis Drēziņš

Nakts no 26. uz 27. jūniju nekā ļauna nevēstīja. Arī rīts uzausa jauks un saulains. Jāņi nosvinēti, ar jaunu sparu varēja mesties lauku darbos. Kādi nu kuram tie bija. Pa nakti gan bija nedaudz pidžinājis lietus, taču tas nebija traucēklis, lai turpinātu skābbarības sagatavošanu.

 

 

Skrundas novada Nīkrāces pagasta Dzeldu ciema saimnieks Ainis Ancāns, kā ierasts, no rīta pulcināja savu saimi kaltes teritorijā, lai saplānotu darbu –  zāle auga griezdamās, bija jāspēj tā sagatavot, lai simts gaļas liellopiem ziemā būtu ko ēst.

Taču došanās vietā uz pļavu vajadzēja palikt uz vietas un izsaukt policiju.  Pirmais trauksmes zvans atskanēja no traktorista, kurš lamājās, ka kāds vēlas viņu iznerrot un noslēpis plēvi no skābbarības iesaiņotāja. Pēc tam atklājās, ka uzlauztas svaru mājas durvis un pazuduši 14 skābbarības iesaiņošanas plēves ruļļi  un viens tīkla rullis  – kopumā gandrīz  1000 latu vērtībā. Apstaigājot teritoriju, izrādījās, ka uzlauzts arī metāla konteiners, kur graudaugu audzēšanas uzņēmums “DanLat Agro” (īrē vietu) glabāja lauksaimniecības ķīmiskos līdzekļus. Tur zudums bija 8000 latu vērts. No Kuldīgas atbrauca četri policisti. Pratināja darbiniekus, fotografēja, meklēja pirkstu nospiedumus.

Aizdomas par  savējo

“Domāju, ka zagšana nenotika bez kāda savējā vai vismaz kāda savējam tuvu stāvošā informācijas,” rūgti nosaka A. Ancāns. Par to liecinot tas, ka zagts ļoti mērķtiecīgi, zinoši, ņemtas tikai lietas, kas ir viegli nesamas, nelielas, bet dārgas. Atlauztas vienas durvis, aiz kurām stāvējušas plastmasas plēves – viens iepakojums sver ap 40 kilogramiem, bet maksā 56 latus, bet nedaudz smagākais tīkla rullis – 155 latus. Blakus  telpā stāvošie trimmeri un motorzāģi nebija aiztikti, tāpat netika aplasīta lauksaimniecības tehnika. Acīmredzot zagļiem bija svarīgi ātri, bez trokšņa paņemt.

 

Visticamāk, zagļu transports bija busiņš, kas arī diktēja to, ko var ņemt. Tas viss noteica, ka, piemēram, divi lielie trimmeri, katrs 500 latu vērtībā, bija traucējoši.  Jo sevišķi par to liecina no konteinera paņemtais – tikai dārgākie, ejošākie lauksaimniecības ķīmijas līdzekļi dažādu, dažu desmitu litru lielās kanniņās.

“Puikas ļoti riskēja, jo teritorija atrodas pašā Dzeldas centrā. Vienā pusē uzreiz aiz žoga dzīvo mednieks, kas pa nakti šuj apkārt kā adatiņa, otrā pusē – viens labs mans darbinieks, kam pašam ir lauku saimniecība, 400 metru attālumā ir daudzstāvu dzīvojamā māja. Vasarā daudziem nav arī ciešs miegs, bija  pietiekami gaišs – ne kāda piķa melna vēla rudens nakts. Informators noteikti zagšanā nepiedalījās, jo, ja garnadži būtu iztraucēti, noteikti būtu atpazīts arī mūkot, lai arī kā nomaskējies. Dzeldā mēs esam kādi 400 cilvēki, viens otru pazīstam. Turklāt svaru mājas durvis nemaz nevajadzēja lauzt – atslēgas no tām glabājām aiz vienām citām neaizslēgtām durvīm riepā un visi darbinieki – mēs kopā ar “DanLat Agro” cilvēkiem”  ikdienā te apgrozījāmies kādi desmit,  to zināja,” prāto saimnieks.
Vārti uz kaltes teritoriju vienmēr stāvot vaļā un A. Ancānam tas liekas normāli. Pēdējā lielā zādzība Dzeldā notikusi pirms gadiem 15, kad nozagti desmit elektromotori. Bez tās bijušas tikai dažādas sīkas zādzības.

“Es pat savas mājas ikdienā parasti neslēdzu ciet, tagad laikam tas būs jādara, bet kaltes teritorijai algot apsargus, turēt suņus – nezinu, nezinu… Bet skaidrs, ka durvis jāslēdz ciet. Jāuzmana lauksaimniecības tehnika, kas gan ir apdrošināta, bet, ja nozags, tāpat būs lieli izdevumi, jaunu traktoru pēc pusgada tikai varēs dabūt,” raizējas saimnieks.

 

“Mēs, dzeldieši, bijām paraduši viens otram uzticēties. Ja, piemēram, man vajadzēja domkratu, piezvanīju paziņam, kurš atbildēja: “Paņem atslēgas, kas stāv mājās uz kumodes, aizej uz šķūni un paņem.”.”

 

Starp citu, A. Ancāna 100 gaļas liellopi, sadalīti sešos ganāmpulkos, mīt  dažādās pagasta vietās un vienīgais, kas tos apsargā, ir elektriskais gans, kuru, kā liecina policijas informācija, iecienījuši garnadži  stiepļu un akumulatoru dēļ. Par laimi, Šarolē buļļi un govis cilvēkiem neklausa, tos nevar tā vienkārši ar striķiem aizvilkt kā Latvijas brūnaļas, vienīgais – nošaut. Saimnieks atceras, ka pēdējo divdesmit gadu laikā no liellopiem tuvākajā apkaimē nozagta viena govs (kaimiņš paņēma kaimiņam).

Nepirksim zagtu!dzelda_ad_5

Ko zagļi darīs ar nozagtajiem ķīmiskajiem līdzekļiem un plēvi? A. Ancāns lēš, ka tā ir manta, ko  zem tirgus cenas no rokas viegli pārdot nelielām zemnieku saimniecībām, īpaši 30 kilometru attālajā Lietuvā, kur par šo zādzību nebūs dzirdējuši. Tas, ka zagtas lietas tiek tirgotas, viņš pats pārliecinājies, kad viņam zvana kā agronomam un prasa, kā lietot raundapu. Šo ķīmisko līdzekli var nopirkt veikalā tikai cilvēki, kuri izgājuši speciālus kursus…

Valsts policijas Kuldīgas iecirkņa kriminālpolicijas priekšniece majore Inga Spēkaine lūdz atsaukties cilvēkus, kuriem no rokas piedāvāti lauksaimniecības ķīmiskie līdzekļi un skābbarības ietinamā  plēve “Kuhn – wrap” sarkanā iepakojumā (skat. attēlu) vai ir citas liecības par aizdomīgiem cilvēkiem un transporta līdzekļiem. Anonimitāte tiek garantēta. Tālrunis 63374407.
“Aicinu nepirkt  no rokas acīm redzami zagtas mantas. Jo to, kas lēti pērk, tā veicinot zagšanu, un pēc tam vēl lielās par izdevīgo darījumu, pēc tam pašu var uzmeklēt  zagļi,” brīdina majore.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+