Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
3. jūnijs, 2013
Drukāt

Lauksaimniekus identificēs, reģistru tomēr neveidos

Foto - ScanpixFoto - Scanpix

Valstij un pašiem lauksaimniekiem labākai darbu plānošanai, tā teikt, nākotnes spēles noteikumu zināšanai, ir svarīgi zināt, cik tad ir “spēles” jeb tirgus dalībnieku.

 

Nepietiekamas informācijas daudzumu par lauksaimniecību dažkārt uzsvērusi arī valsts maciņa turētāja – Finanšu ministrija. Tas rosināja Zemkopības ministriju sākt diskusiju ar lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām par Lauksaimnieku reģistra izveidi, kas tuvojas noslēgumam un, visticamāk, beigsies ar daudz lētāku modeli – LAD datubāzes darbības pilnveidi.

“Lauksaimnieki ir ļoti dažādi – daļa maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, citi peļņas nodokli, daļa saimnieku saņem akcīzes nodokļa atlaidi, tāpēc esam vienojušies par zemnieku identifikācijas sistēmas izveidi uz esošās informācijas bāzes sistēmas,” teic Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone. Viņa piebilst – izmaksas datubāzes pilnveidošanai un, iespējams, papildu darbinieka algošanai nebūšot lielas.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes locekle Maira Dzelzkalēja teic, ka visuzskatāmāk nepieciešamība pēc skaidras lauksaimnieka definīcijas kļuva redzama pēc auto nodokļa ieviešanas krīzes gados. Zemnieku saimniecības no šā nodokļa bija atbrīvotas, tomēr izrādījās, ka lauksaimniecisko darbību īsteno arī daudzas sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

“Labs piemērs, kas identificē lauksaimniekus, ir akcīzes nodokļa kompensācijas un auto nodokļa sasaiste ar 200 latu naudas ienākumiem, rēķinot uz vienu hekt­āru. Tas lika daudziem ražotājiem iznākt no pelēkās ekonomikas,” piebilst L. Jansone.

Paskaidrošu, ka akcīzes nodokļa kompensāciju patlaban saņem aptuveni 16 000 no aptuveni 64 000 tiešmaksājumus saņemošajiem lauksaimniekiem.

L. Jansone teic, ka jaunā kārtība lauksaimnieku identificēšanā, kas zemniekiem nozīmēs mazāk birokrātisku procedūru, varētu stāties spēkā nākamajā ES plānošanas periodā. Tātad nākamajā gadā. Zemkopības ministrija nākamajā plānošanas periodā īpaši atbalstīšot ražojošos zemniekus.

Vislielākās diskusijas ir gaidāmas par izglītības minimuma noteikšanu lauksaimniekam. M. Dzelzkalēja teic, ka ar obligāto prasību noteikšanu lauksaimniecības izglītībā ir iespējams apturēt lauku zemju izpārdošanu citu valstu un globālajiem investīciju fondiem. “Visticamāk, ka zemniekam būs jāievēro nosacījums par minimālo lauksaimniecības zināšanu apguvi kursos,” paredz L. Jansone. Zināšanas par jaunumiem nozarē nākamajā plānošanas periodā būs jāpapildina arī bioloģiskajiem lauksaimniekiem.

“Ir saprotami, ka šādai sistēmai bija jābūt izveidotai jau sen tāpēc, ka lauksaimnieki saņem atbalstu no valsts budžeta,” piekrīt M. Dzelzkalēja.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) eksperte Krista Garkalne uzskata, ka jebkuras jaunas reģistra sistēmas izveide nedrīkst uzlikt papildu administratīvo slogu lauksaimniekam, jo “lauksaimniekam vissvarīgākajam uzdevumam ir jābūt saimniekošanai savā saimniecībā, nevis nemitīgai reģistrēšanai reģistros”.

Indulis Jansons, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs, uzsver – izveidot lauksaimnieku reģistru, definēt kritērijus prasa elementāra loģika: nereti šī nauda nemaz nenonāk pie lauksaimnieka, bet gan tā dēvētajiem dīvānzemniekiem, un galvenokārt iemesls ir tieši konkrētas definīcijas trūkums.

 

Viedoklis

Jānis Labrencis, Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības “Brīvzemnieki” saimnieks: “ASV jau astoņdesmitajos gados izveidoja diferencētu nodokļu sistēmu. Visas saimniecības ir ierakstītas datubāzē, kur atzīmēta to ģeogrāfiskā adrese, lielums, specializācija, tehniskais nodrošinājums, ģimenes sastāvs un citi rādītāji. Datubāzē var redzēt, kas saimniecībai pieder un kas tajā notiek. Lai nepiederošas personas nevarētu datiem piekļūt, ieviesta aizsardzības sistēma. Vienlaikus šāda datubāze kalpo kā ražošanas piedāvājums, jo parāda, ko var valstij piedāvāt. Amerikāņi datubāzi izmanto ražošanas plānošanai un vadībai, analizē pašpatēriņu un sniedz ieteikumus, ko un cik vajadzētu audzēt vietējam tirgum, ko – eksportam. Kopš šīs sistēmas ieviešanas viņi nekad graudus nav bēruši okeānā vai pienu lējuši kanalizācijā.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+