Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
2. jūlijs, 2015
Drukāt

Laukstrādnieku meklēšanai veidos reģionālās biržas; algās strādniekiem – līdz pat 1000 eiro (12)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Jau tuvākajā laikā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar biedrību “Lauksaimnieku apvienība” veidos reģionālās darba biržas ar nolūku piesaistīt sezonas darbos pašreizējos bezdarbniekus, kā arī citus interesentus, pēc tikšanās ar NVA vadību aģentūru LETA informēja biedrības izpilddirektors Dins Cielavs.

“Plānots, ka tiks veidotas reģionālās biržas, kur jau šīs sezonas darbos varēs pieteikties visi interesenti. Tuvākajā laikā vienosimies, kur tieši būs šīs biržas, kā arī skaidrosim, cik palīgu vajag, to visu apzināsim ar zemnieku palīdzību, kā arī ļoti svarīga būs NVA aktīva līdzdarbošanās,” sacīja Cielavs.

Tiek prognozēts, ka šajā vasaras un rudens darbu sezonā laukos būs nepieciešams vairākos simtos mērāms darbvietu skaits. Savukārt algas, ko izmaksās darbu veicējiem, pēc nodokļu nomaksas varētu svārstīties no 400 līdz vairāk nekā 1000 eiro mēnesī atkarībā no veicamā darba apjoma un intensitātes.

Kā ziņots, lai rosinātu iedzīvotāju interesi strādāt laukos, arī šīs vasaras un rudens sezonas darbos, “Lauksaimnieku apvienība” šodien tikās ar NVA vadību un Labklājības ministrijas pārstāvjiem.

Tikšanās laikā lauksaimnieki ar ierēdņiem apsprieda iespēju informēt iedzīvotājus, kā arī darba devējus par darba iespējām laukos, sākot akciju “Esi nodarbināts laukos!”.

“Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas” vadītāja Aija Balode iepriekš norādīja, ka portālos ir ļoti daudz darba meklētāju un darba devēju, bet rodas jautājums, kāpēc ir tik daudz bezdarbnieku valstī. “Lauksaimniecība ir atvērta darba tirgum,” atzina Balode.

Arī saimniecības “Kalna Tomēni” īpašnieks Juris Bērziņš sacīja, ka pilsētās dzīvojošajiem cilvēkiem, tostarp bezdarbniekiem, trūkst informācijas par darba iespējām laukos. “Mums ir ļoti nepieciešami gan sezonas strādnieki, gan pastāvīgi nodarbinātie,” sacīja zemnieks.

“Lauksaimnieku apvienība”, kā arī “Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija” ir Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) biedri. LOSP apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 12 345 ražojošos lauksaimniekus.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Maksāju 20 eiro dienā par darbiem saimniecībā,par lauka darbiem 30 eiro plus pusdienas,vakariņas,bet problēma tur,kad nav cilvēku laukos!!!Apkart visi pensionāri,jaunajiem pasiem savas saimniecības,vietējiem bezdarbniekiem darbu nevajag.

    • Vajag 6 Euro par stundu un varam vienoties. Darbs augstā kvalitātē.

      • speciālistam(traktoristam, kombainierim, mehāniķim, elektriķim, metinātājam, zootehniķim, agronomam u.c. skolās(!) mācītiem) – 14 Eu stundā, pašmācījušamies – 10 Eu stundā, bez specialitātes – 6 Eu stundā.
        Režīms: stundā 50 minūtes rukā, 10 minūtes atpūtai(visproduktīvākais darbaspēka izlietojums), 1 stunda pusdienlaiks.
        Visus, kuri neiekļaujas režīmā, vai kuriem jātura blakus 7 cilvēki, kuri komandē un pārbauda – bez žēlastības PROJAM !
        Alga bez kavēšanas un bez šmaukšanās.
        ——————————–
        Saimniekam jāstrādā ar galvu, nevis ar muti vien. Kurš to nevar, lai nekauc – pats vien vainīgs.

  2. Pierobežniece Anna Atbildēt

    Nu ko, zsaimas fašisti. Ko sējāt to pļaulat. Iznīdējāt cilvēku laukos. Strādājat paši. Alkatība, bļin. jau 90to gadu beigās toreizējais pamuļķis Slakteris ar sekretāru sprindžuku izbraukuma sēdē Valmierā teica, ka mums no padomju laikiem ir 25-30% lauku iedzīvotāji. ka tas jāsamazina līdz 4-7% iedzīvotājiem. Nu ko. paši zemnieku saimas tuvredzīgie politiķi visus gadus bļāvuši par ražošanu, par lielsaimniecību rentabilitāti, utt. Nu tak rukājat = cilvēkus no laukiem ar varu un viltu (paņem,ot viņu zemes par pusvelti) izdzīvojāt. Un tagad gribat lai ĢMI saņēmēji un simtlatnieki pārceļas brīvprātīgo darbā uz jūsu vergu nometnēm. valsts paksā pabalstu, lai nenosprāgst, bet faktiski atbalsta vertdzību. Un pie obligātās darba meklēšanas liks doties uz laukiem vergot, ja nē – tad Ģ”MI nost. Interesanti, vai piespiedu kārtā ievestie bēgļi par tādiem grašiem strādātu uz lauka,

  3. KO TIE ZEMNIEKI FLEITĒ,KA NAV DARBASPĒKA.Neviens zemnieks jau tam strādniekam negrib maksāt.
    Ja samaksā,tad tikai grašus.Un tos pašus jālūdzās.Vajag cilvēkiem normāli maksāt,ja grib,lai Tavā labā strādā.Lielsaimnieki tikai bļaustās ,ka neviens negrib strādāt.Lai maksā ,tad strādāS.
    Cilvēks visu dienu nokratās tai traktorā karstumā,bet mēnesī saņem knapi minimālo algu.
    Tad jau tiešām,labāk brauc uiz lauku darbiem ārzemēs,tur vismaZ SAŅAM CILVĒCĪGU SAMAKSU.

  4. NVA nevar piedāvāt darbu jo viņi nezina,kurā nostūrī,kuram zemniekam tas strādnieks ir vajadzīgs. Vispirms tam zemniekam ir jādod ziņa NVA.

  5. VIDam vajadzētu apskatīties, vai lielie lauku saimnieki ar strādniekiem noslēguši darba līgumus, vai maksā nodokļus? Daudzviet strādniekiem nemaksā vispār, izdomā kaut kādus zaudējumus, ko cilvēks it kā radījis – un staigā! Vietā nāks nākošais muļķītis.

  6. Mana paziņa, ilgstoša bezdarbniece no Līvāniem (jo visas rūpnīcas slēgtas) tagad jūlijā ies NVA organizētajos vācu valodas kursos! Viņa prot visus lauku darbus, tču NVA acīmredzot vieglāk ir organizēt da jebkādus kursus, jo izdevumi minimāli – vajadzīga tik klase un tāfele. Bezdarbniece mēnesī saņems 99 eiro par kursu apmeklēšanu. Viņa uz tiem iet tikai naudas dēļ, jo tāda vācu valoda viņai simts gadus nav vajadzīga. Viņa ir strādīga sieviete, prot visus lauku darbus, taču darbu viņai nepiedāvā. Secinājums – NVA strādā formāli, tāpēc tik daudzi cilvēki neatrod sev piemērotu darbu. Vasaras vidus, laukos strādnieku trūkst, bet bezdarbnieki, pamatā bijušie rūpnīcu strādnieki, sēž klasē un mācās vācu valodu! Ko pēc tam darīs – vai brauks uz Vāciju? Tā esot Eiropas nauda, kā gribam, tā tērējam! Atdeves nekādas, bet vai kādu tas uztrauc?

  7. kolchoznieka jūsma Atbildēt

    “Vairāk nekā 1000 eiro” skan vēl labāk par targašu iecienīto “atlaides līdz pat 90%!”!!!

  8. Esam taču Eiropā, nevis Ķīnā! Mūsu viesstrādnieki Īrijā, Anglijā, Vācijā un citās valstīs “rukā” viņu fermās, jo vietējie vairs negrib ķēpāties ar lauku darbiem. Kāpēc gan mūsu vietējie lai būtu savādāki? Viņi arī
    mācās no pārejās Eiropas un te nekādas reģionālās biržas nepalīdzēs. Cilvēki no laukiem aizplūst tur, kur
    vieglāki darba, sadzīves un ērtāki infrastruktūras apstākļi un ar algu vien viņus nenoturēsi. Tā ir vispārīga
    urbanizācijas tendence. Izeja: mazākas, ģimenes tipa saimniecības un viesstrādnieki, kā pagaidu risinājums.

  9. Kur palika par valsts naudu apmācītie lauku saimniecību īpašnieku brīvdienu devēji ,nav nekas dzirdēts?

  10. 400 eiro hahahahahahahaha

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (3)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+