Vai tiešām uz laukiem plūdīs cilvēku masas, ja tiks noteikti 500 ha griesti? 9
Z/s “Pīlādži” finanšu direktors, Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks un Durbes novada Uzņēmēju kluba valdes loceklis Edgars Putra no Durbes novada
Jau vairāk kā divus gadus lauksaimnieki un lēmumpieņēmēji strādā pie grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas ierobežotu ārvalstniekiem savā īpašumā iegūt Latvijas lauksaimniecībā izmantojamo un meža zemi. Šodien aprit tieši divi mēneši, kopš ikviens Eiropas Savienības dalībvalstu pilsonis un juridiska persona var brīvi pirkt Latvijas zemi. Pēdējā pusgada laikā ar viedokļiem, komentāriem un ieteikumiem apmainījušās visas iesaistītās puses.
Arī man kā lauksaimniekam un novada domes deputātam ir savs viedoklis, kā Latvijas zemes situāciju mainītu grozījumu pieņemšana. Es atbalstu Saeimas darba grupā un komisijā izstrādāto kompromisa variantu – 2000 ha robežu – un iespēju, ka katra pašvaldība individuāli drīkstēs noteikt maksimālo saimniecības izmēra robežu atbilstoši savai attīstības stratēģijai.
Esmu pārsteigts, ka lēmumpieņēmēji rosinājuši noteikt maksimālo hektāru skaitu, iepriekš neveicot jebkādus ekonomiskus pētījumus. Latvijā ir dažāda lieluma saimniecības, un, lai saglabātu esošos darbiniekus un spētu viņiem nodrošināt darbu visa gada garumā, arvien biežāk lauksaimnieki izvēlas veidot daudznozaru saimniecības. Es varētu saprast saimniecību izmēra ierobežojumu noteikšanu tādā apmērā, kas atbilst šī brīža uzņēmumu attīstības līmenim, taču 500 ha robeža uzskatu par avantūrisku vēlētāju balsu zvejošanu.
Protams, ja nodarbojas tikai ar dārzeņkopību, augļkopību vai puķkopību, tad 500 ha ir milzīga platība, bet, ja saimniecība ir daudznozaru un nodarbojas arī ar graudkopību, gaļas un piena lopkopību, normālai attīstībai nepieciešams vairāk nekā 500 ha.
Pēdējo gadu laikā Latvijā ir vairāki spilgti piemēri, kā iedzīvotāji paliek bez darba iespējām. Kā spilgtākie piemēri jāmin Liepājas metalurga vai cukurfabriku slēgšana. Ir daži Saeimas deputāti un lauksaimnieku organizācijas, kas mēģina uzurpēt it kā mazo lauksaimnieku aizstāvju vārdu, kuri iestājas par 500 ha ierobežojuma ieviešanu, kā iemeslu minot iedzīvotāju pieplūdumu laukiem.
Tad man rodas jautājums, vai tiešām tad, kad tiks noteikti 500 ha griesti, uz laukiem pieplūdīs cilvēku masas? Ja līdz šim šie cilvēki nav izrādījuši nekādu vēlmi pārcelties dzīvot uz laukiem un uzsākt savu saimniecisko darbību, tad kāpēc lai šādi grozījumi mudinātu viņiem spert šādu soli. Taču, ja vienas saimniecības maksimālais hektāru skaits tiks noteikts 500 ha, tad darbu var zaudēt vēl Latvijas laukos esošie iedzīvotāji, kam lauksaimniecības uzņēmumi ir vienīgā darbavieta daudzu kilometru attālumā. Vai gribam, lai arī viņi pamet laukus?
Lauksaimniecība sniedz būtisku pienesumu kopējai valsts tautsaimniecībai. 2013.gadā lauksaimnieki ar zivsaimniekiem kopā veidoja 20% eksporta, savukārt mežsaimniecība 17%. Kopā tie ir 37% no kopējā eksporta un tas parāda, ka mums ir potenciāls un mēs attīstāmies pareizā virzienā. Šos eksporta apjomus galvenajās nozarēs mēs spējam nodrošināt, pateicoties saimniecību un kooperatīvu attīstībai.
Šajās nozarēs notiek ļoti strauja saimniecību koncentrācija, 2% saimniecību saražo 80% produkcijas. Vai tiešām mēs esam gatavi zaudēt šo eksporta daļu un attiecīgi ieņēmumus Latvijas tautsaimniecībai?
Es kā novada deputāts skaidri redzu – svarīgi ir veicināt konkurētspējīgas lauksaimniecības attīstību Latvijā, jo tas ir viens no stūrakmeņiem, kas notur apdzīvotus laukus.
Ja Saeimā nobalsos par 500 ha ierobežojumiem, ir gaidāmas lielas problēmas esošajām – jau veiksmīgi strādājošām saimniecībām, kas ir nozīmīgi darba devēji ikvienā reģionā.
Uzsveru, ka līdz ar darba devējiem no laukiem būs spiesti aiziet arī darba ņēmēji, kas nozīmē pilnīgu lauku izmiršanu, jo nebūs nepieciešamas ne skolas un bērnudārzi, ne bibliotēkas un kultūras centri, ne medpunkti un aptiekas.
Lauku apdzīvotībai ir citas zāles, nevis 500 ha ierobežojums – to var veicināt ar dažādu finanšu instrumentu un nodokļu politikas palīdzību, adminstratīvā sloga mazināšanu, veicinot nodarbinātības daudzveidību Latvijas laukos, lai līdztekus tradicionālajām nodarbēm motivētu iedzīvotājus iesaistīties citās laukos ne tik tradicionālās nozarēs.
Rit pēdējie mēneši pirms Saeimas vēlēšanām un aicinu deputātus nenodarboties ar saimniecību izmēra mazākumsolīšanu, bet pieņemt tālredzīgus un izsvērtus lēmumus saistībā ar grozījumiem likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, jo šobrīd pieņemtie lēmumi ietekmēs visus Latvijas laukus vismaz tuvākos 10 gadus. Saeimas deputātiem ir jāpieņem gudri un pārdomāti lēmumi. Tādēļ es noteikti nebalsošu un aicināšu arī savus draugus, radus, paziņas, kaimiņus un darbiniekus nebalsot par katru no Saeimas deputātiem, kas ceturtdien balsos pret kompromisa 2000 ha saimniecības apjoma noteikšanu.
