Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
20. augusts, 2012
Drukāt

Lauku atbalsta dienestā sāktas pamatīgas rotācijas

Foto- LETAFoto- LETA

Lauku atbalsta dienestā (LAD) sāktas un tuvākajā laikā turpināsies rotācijas, kas aptver gan amatpersonu darba uzdevumu maiņu, gan Eiropas Savienības fondu finansējumam iesniegto projektu vērtēšanas kārtību, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Pārmaiņas tiek definētas kā preventīvas darbības, lai izslēgtu potenciālu korupciju vai blēdības atbalsta maksājumu saņemšanā.

Vasaras vidū LAD notika vadošo amatpersonu sanāksme ar zemkopības ministres dalību, un šajā sanāksmē likti akcenti iespējamas korupcijas un krāpšanas novēršanai. Sekas ir tādas, ka LAD sāktas rotācijas. Aizvadītajā nedēļā ar pienākumiem apmainījušies divi dienesta direktores vietnieki un tāpat notikšot arī reģionos.

“Mans politiskais uzstādījums bija, lai mēs izvairītos no dažādām neadekvātām rīcībām, un tad sēdējām un domājām, kā varētu rotēt pārvalžu vadītājus, bet pārcelšanās un ik dienas braukt 50-60 kilometrus ir dārgi. Izdomājām, ka nerotēsim pārvalžu vadītājus, bet var mainīt funkcijas iekšienē – no vienām uz citām,” raidījumam atklāj zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Tā kā šī perioda Eiropas fondu nauda iet uz beigām, un cīņa par līdzekļiem kļuvusi sīvāka, nolemts veikt arī projektu vērtēšanas rotāciju, tas ir, Zemgalē iesniegtos projektus vērtētu, piemēram, Vidzemē, lai izslēgtu to, ka projektu vērtēšanā nozīmi ieņem jau iepriekšēja ilgstoša pazīšanās.

“Bija runa par to, ka šīs bija beidzamās kārtas, periods iet uz beigām, interese ir ļoti liela par šo naudu, un pārsniegums ir ļoti liels. Kopīgi pārrunāt, lai nebūtu šaubu ēna, jo nekādu faktu nav, un mēs nolēmām, ka, piemēram, visus Ziemeļkurzemes projektus pēdējās kārtās nododam vērtēt Viduslatvijai,” informē LAD direktores vietnieks Ģirts Krūmiņš.

Atsevišķās LAD reģionu pārvaldēs pārmaiņas uzņemtas ar vāji slēptu sašutumu. Publiski par tām līdz šim paziņots nebija. Un tikpat neskaidri ir patiesie iemesli, kas izsaukuši šādas pārmaiņas. Viena no versijām ir, ka viens otrs LAD darbinieks palīdzējis rakstīt projektus Eiropas naudas kārotājiem, un pēc tam piedalījies to vērtēšanā. Pie rokas gan neviens nav pieķerts. LAD direktores vietnieks arīdzan ir kategorisks – LAD darbinieki projektu rakstīšanā neiesaistās.

Tomēr tai pašā laikā Straujuma stāsta, ka jau minētajā sanāksmē ir apspriests tas, ka absolūti nepieļaujami ir, ka LAD darbinieki raksta projektus atbalsta saņēmējiem. “Lai izvairītos no šādām iespējām, mēs arī runājām par to, ka projekta pēdējā lapā jāparakstās, kas to ir izstrādājis, vai arī, ja rakstījis pats zemnieks, tad viņam jāuzņemas par visu tur rakstīto atbildība,” atzīmē Straujuma. Nav izslēgts, ka nākamajā fondu apguves periodā projektu rakstīšanu varētu uzticēt vien sertificētām konsultatīvām iestādēm.

Iespējams, ka notiekošais ir arī reakcija uz pavasarī sākto kriminālprocesu. Tas atklāja, ka kāds uzņēmums Eiropas finansēto lauksaimniecības tehniku pārdod par uzpūstām cenām, bet iegūto starpību skaidrā naudā atdod pasūtītājam. Tagad aizdomas krīt jau uz četriem tehnikas izplatītājiem. Šajā lietā izmeklēšanu veic policija, bet LAD, kas uzrauga projektu īstenošanu, uzsver – viņi lietu palīdzējuši atklāt.

Tiesa gan, potenciālas pārbaudes var nākt arī no citas puses. Ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) vērsies zivju konservu ražotājs SIA “Ivolga”, kas jau gadu cīnās par atbalsta maksājumu saņemšanu. “Šis uzņēmums ir mūsu klients un viņa sapratne par to, kas ir atbilstoši īstenots projekts un mūsu sapratne un tas, kā to īsteno citi pretendenti, mums ir atšķirīga izpratne,” saka Krūmiņš.

Arhīvos pieejamās ziņas liecina par uzņēmuma neviennozīmīgu reputāciju. Bet tā pārstāvis atklāj, ka KNAB nav vērsies par nesaņemtajiem maksājumiem, bet gan notikumiem, kas šo procesu pavadījuši.

“Mums parādījās privātpersonas, kas teica, ka viņi var atrisināt problēmas LAD par attiecīgu samaksu. Viņiem bija dokumenti, kas var būt pieejami tikai kontroles dienestam, fotogrāfijas,” tā par iesniegumu KNAB raidījumam “de facto” saka SIA “Ivolga” valdes loceklis Andris Grīns.

KNAB apliecina, ka pārbaude ir sākta, bet neko vairāk arī neatklāj. Tāpat kā to, vai ir pamats LAD pievērst pastiprinātu uzmanību.

LAD 2007.-2012.gada Eiropas fondu plānošanas periodā pavisam uzticēti vairāk nekā 2,5 miljardi eiro (1,75 miljardi latu) no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Lauksaimniecības garantiju fonda un Zivjsaimniecības fonda. Vidēji ik gadu LAD dažāda veida atbalstā sadala aptuveni pusmiljardu eiro jeb nepilnus 370 miljonus latu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+