Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
23. janvāris, 2013
Drukāt

Lauku attīstībai – mazāk naudas

Foto - LETAFoto - LETA

Nākamajā ES plānošanas periodā laukiem, nerēķinot zivsaimniecību un tiešmaksājumus, atbalsts lauksaimniecībai iecerēts par 48 miljoniem latu mazāks nekā iepriekšējos septiņos gados.

 

To paredz sagatavotās Latvijas Lauku attīstības programmas projekts 2014. – 2020. gadam, ar kuru vakar Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš iepazīstināja Saeimas Valsts un pašvaldību komisijas deputātus.

Pavisam laukiem septiņu gadu ilgā laikā no ES varētu piešķirt Ls 924 milj. lielu naudas atbalstu. “Tas ir Zemkopības ministrijas indikatīvs pieņēmums, nezinot, par kādiem ES daudzgadu budžeta skaitļiem 7. februārī vienosies valstu vadītāji,” atrunājās ZM Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Andra Balode. Savukārt A. Lapiņš komisijas deputātiem atzina – vispesimistiskākais scenārijs paredz, ka lauki varētu saņemt vēl par Ls 100 milj. mazāk. Ja tā patiešām notiks, tad sagatavotais naudas dalīšanas projekts mainīsies.

A. Balode uzsver – naudas piešķīrumā vispirms ņemts vērā ES uzstādījums – LEADER (lauku, novadu iniciatīvas grupu) īstenotajiem pasākumiem novirzīt ne mazāk kā 5% (iepriekš 2,5%), bet vides pasākumiem – ne mazāk kā 25% no kopējās laukiem paredzētās naudas summas.

Ļoti būtiski – 20 reižu – iecerēts palielināt atbalstu zināšanām, pavisam zināšanu pārnesei, konsultāciju pakalpojumiem un sadarbībai iecerēts atvēlēt Ls 18,5 milj. Tiesa gan, patlaban detalizēts šās naudas izlietojums vēl nav sagatavots.

“Vēlamies, lai programmā “Sadarbība” attīstītos ķēdīte ražotājs – pārstrādātājs – zinātnieks,” izmaiņas un vienu no iecerēm skaidro A. Balode.

ZM iecerējusi atbalstīt arī mazo saimniecību izaugsmi, piešķirot atbalstu daļēji naturālajām saimniecībām. Tāpat uzsvars likts uz kooperāciju, uz jaunu kooperatīvu atbalstīšanu, tomēr vien tajās nozarēs, kur kooperatīvu nav. Piemēram, liellopu gaļas nozarē, augļu un dārzeņu audzēšanā. No jauna izveidotās kooperatīvās sabiedrības un ražotāju grupas tāpat kā līdz šim iecerēts atbalstīt piecus gadus, pirmajā darbības gadā piešķirot 8% lielu, bet nākamajos gados mazāku atbalstu, kas rēķināts no kopējā naudas apgrozījuma.

Šķiet, visbēdīgāk, ka no laukiem paredzētās naudas pietiks vien 500 km jau esošo ceļu ar grants segumu rekonstrukcijai (nevis asfaltēšanai). Komisijas sēdē izskanēja viedoklis – arī Satiksmes ministrijas pārstāvji atzinuši, ka ceļu sabrukumu nākamajos septiņos gados nepietiekamā naudas daudzuma dēļ apturēt neizdosies.

Deputātus interesēja vairāki plāna aspekti, vienlaikus no uzdotajiem jautājumiem bija jūtams, ka daudzi no viņiem par lauksaimniecības nozari zina maz. Saeimas deputāts Juris Viļums (Reformu partija) interesējās, kā iecerēta apmežošanas pasākumu īstenošana, vai nenotiks lauksaimniecības zemju apmežošana. A. Lapiņš paskaidroja, ka līdz šim bijuši gan labie, gan arī sliktie piemēri – ZM savu nostāju naudas piešķiršanā paudīs februārī.

Visvairāk jautājumu ZM pārstāvim uzdeva Raimonds Vējonis (ZZS), kas arī vaicāja par dažādu pieteikumu iesniegšanas vienkāršošanas iespējām. A. Lapiņš informēja, ka nesen ir saņemta vēstule no EK Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta par to, ka 17 valstīs, tostarp Latvijā ir jāvienkāršo tiešmaksājumu saņemšanas procedūras.

“Tas attiecas gan uz Lauku atbalsta dienestu, gan arī uz naudas saņēmējiem. Mums ir rīcības plāns, un to jau īstenojam. Piemēram, nebūs turpmāk sodu, ja zemnieks aizmirsīs pieteikumā ievilkt kādu ķeksīti,” tā A. Lapiņš.

ZM vadība 6. februārī iecerējusi naudas piešķīrumu apspriest ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām. Eiropas Komisijai lauku naudas sadalījuma programmu ir iecerēts iesniegt šajā gadā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+