Foto – Valdis Semjonovs

Valdība lauku ceļiem piešķirs 126 miljonus, tomēr tie problēmu nerisina 1

Valdības sēdē diskusijā ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua norādīja, ka jaunā programma ir atbalsts lauksaimniecības produktu ražotājiem. Katrai pašvaldībai, ņemot vērā pašvaldības ceļu kopējo garumu, lauksaimniecības dzīvnieku daudzumu un laukaugu platības, noteica maksimāli pieejamo naudas daudzumu. Lauksaimniecība šajā vērtējumā deva 60% lielu īpatsvaru. “Lauku atbalsta dienests ļoti stingri vērtēs, lai lauksaimnieki un pārstrādātāji gūtu labumu no ceļu labošanas. Nākamā šā pasākuma prioritāte ir lauku uzņēmējdarbība,” sola D. Lucaua. Pretendēt uz naudas saņemšanu līdz četriem miljoniem eiro varēs lauku pašvaldības. Pašvaldībām vispirms labojamie ceļi jāizvēlas pēc konsultācijām ar uzņēmējiem. Naudu varēs ieguldīt pretputekļu seguma veidošanai, tomēr betona plāksnes, bruģi vai asfalta klājumu par šīs programmas naudu klāt nevarēs. “Ja šos klājumus liks, tad tēriņus nedrīkstēs pieskaitīt attiecināmajām izmaksām,” precizē LPS padomniece lauku uzņēmējdarbības jautājumos Sniedze Sproģe.  

Z/s “Prauliņi” saimnieks Ernests Miščenko, kas dzīvo pie Jennu ceļa, atzīst – ceļš bojā gan mašīnas, ar kurām patlaban ik dienu desmitiem reižu ved graudus uz savākšanas punktu, gan arī nervus. “Tas nav ceļš, tā ir trepe, pa kuru ir diezgan intensīva satiksme. To greiderē pirms vēlēšanām un pirms skolas. Ja sakož zobus, var braukt ar 100 kilometriem stundā, braucot ar 50 – 60 kilometriem, nevar izturēt,” tā saimnieks.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins
Lasīt citas ziņas

Pēc aptuveni divu gadu diskusijām darba grupās valdība vakar apstiprināja 126,6 miljonu eiro ES atbalsta un valsts līdzfinansējuma piešķiršanu lauku ceļiem līdz 2020. gadam. Noteikumiem ir garš un mānīgs nosaukums: “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā”, tomēr naudu galvenokārt tērēs grants ceļu pārbūvei.

Noteikumu gatavotāji par šādu nosacījumu vienojās tāpēc, lai varētu sakārtot iespējami vairāk ceļu. Ar it kā lielo summu, kurai būs vajadzīgs vien 10% pašvaldības līdzfinansējums, gan pietiks vien nelielai daļai uz pārbūvi gaidošo ceļa posmu. Labā kārtībā esošie lauku ceļi ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem arī lauku uzņēmējdarbības izaugsmei, tostarp ražošanas izmaksu mazināšanai lauksaimniekiem. Tomēr šādu ceļu nav daudz tāpēc, ka savulaik lauku ceļus būvēja mazas kravnesības transporta līdzekļiem. Salacgrīvas novada lauksaimnieki stāsta, ka, piemēram, viņi nokļūšanai no Staiceles uz Vītiņiem un atpakaļ izmanto “Latvijas valsts mežu” stigas, nevis pašvaldības ceļu. Līdzīgu gadījumu ir ļoti daudz.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ceļi ir mūsu asinsrite. Labi ceļi ir vajadzīgi katram novadam, tostarp uzņēmējdarbības izaugsmei. Piešķirtā nauda ir ieguldījums nākotnē. Tās nepietiek, tomēr notiks vismaz kaut kāda virzība ceļu sakārtošanā. Svarīgs ir katrs ceļu labošanā ieguldītais cents. Lauku atbalsta dienests, kas vērtēs iesniegtos projektu pieteikumus, līdz šim sevi ir parādījis kā vienu no iestādēm, kas visveiksmīgāk administrē ES naudas projektus, tas priecē. Turpmāk valsts izaugsmē vairāk uzsvars ir jāliek uz ceļiem,” tā vakar lēmumu komentēja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks, Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.


Valdības sēdē diskusijā ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua norādīja, ka jaunā programma ir atbalsts lauksaimniecības produktu ražotājiem. Katrai pašvaldībai, ņemot vērā pašvaldības ceļu kopējo garumu, lauksaimniecības dzīvnieku daudzumu un laukaugu platības, noteica maksimāli pieejamo naudas daudzumu. Lauksaimniecība šajā vērtējumā deva 60% lielu īpatsvaru. “Lauku atbalsta dienests ļoti stingri vērtēs, lai lauksaimnieki un pārstrādātāji gūtu labumu no ceļu labošanas. Nākamā šā pasākuma prioritāte ir lauku uzņēmējdarbība,” sola D. Lucaua. Pretendēt uz naudas saņemšanu līdz četriem miljoniem eiro varēs lauku pašvaldības. Pašvaldībām vispirms labojamie ceļi jāizvēlas pēc konsultācijām ar uzņēmējiem. Naudu varēs ieguldīt pretputekļu seguma veidošanai, tomēr betona plāksnes, bruģi vai asfalta klājumu par šīs programmas naudu klāt nevarēs. “Ja šos klājumus liks, tad tēriņus nedrīkstēs pieskaitīt attiecināmajām izmaksām,” precizē LPS padomniece lauku uzņēmējdarbības jautājumos Sniedze Sproģe.  
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.