Vidrižos darbojas vienīgais lauku doktorāts ar pacēlāju 2
Limbažu novada Vidrižu doktorātā ir gaišas, izremontētas telpas, nokļūšanai ēkas otrajā stāvā pieejams invalīdu pacēlājs. Tas ierīkots, izmantojot ERAF projekta līdzekļus, un pagaidām ir vienīgais lauku doktorātos. “Tas, vai doktorāts ir sakopts, atkarīgs no ģimenes ārsta attieksmes pret pacientiem,” uzskata tā vadītāja, ģimenes ārste Edīte Vītola, kura aktīvi darbojas Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijā. “Pacēlājs nav domāts tikai pacientiem ratiņkrēslā. Mums ir daudz vecu cilvēku, kuriem kāpnes ar katru gadu šķiet stāvākas, kā arī slimnieku ar kustību traucējumiem. Agrāk gadījās, ka cilvēki teica: “Par laimi, neviens neredzēja, ka rāpus gāju.” Tādēļ iesniedzu projektu jau tad, kad vēl nebija noteikta tāda prasība.”
Ārstes praksē ir 1800 pacientu, viņai palīdz māsa, ārsta palīgs, reģistrators un pašlaik arī kolēģe rezidente. Ģimenes ārsts nevar visu padarīt, nestrādājot komandā, uzskata Vītola. Doktorātā var saņemt palīdzību astoņas stundas piecas dienas nedēļā. Parasti pie dakteres uz konsultāciju var tikt nedēļas laikā, taču dažkārt nākas gaidīt līdz pāris nedēļām. “Nevaru pieņemt vairākus slimniekus vienlaikus. Turklāt daudzi, kaut arī kaite nav akūta, ierodas, iepriekš nepierak-stoties, un mēs nevaram pacientus raidīt prom. Ģimenes ārsts spēj pilnvērtīgi apkalpot divdesmit, augstākais, trīsdesmit pacientu dienā,” atzīst Vītola.
Šā gada sākumā stājās spēkā papildinātā ģimenes ārstu darba novērtēšanas un maksājumu sadales metodika, pret kuru, tāpat kā iepriekšējo, dakteriem ir vairāki iebildumi. “Agrāk pacienti vairāk apmeklēja speciālistus, taču tagad būtībā vienīgais pieejamais dakteris, kurš par visu atbild, ir ģimenes ārsts. Tik daudz kā pēdējos piecus gadus savā 35 gadu ilgajā praksē neesmu strādājusi. Ja grib apzinīgi visu izpildīt, tad ir darbs pāri spēkiem. Es nesekoju kvalitātes rādītājiem un nedomāju par to, vai gada beigās bonusā dabūšu papildu naudu. Vienkārši godprātīgi strādāju, un līdz šim katru gadu esmu saņēmusi piemaksas,” stāsta E. Vītola.
Vairāki ģimenes ārstu darba kvalitātes rādītāji ir saistīti ar laboratoriskajiem izmeklējumiem, piemēram, glikozētā hemo-globīna noteikšanu cukura diabēta pacientiem un holesterīna līmeņa pārbaudi sirds un asinsvadu slimniekiem, taču tos ierobežo kvotas. Pagaidām dakterei Vītolai ir izdevies tajās iekļauties, taču, ja gada beigās uz konsultācijām nāks smagi slimnieki, iespējams, kvotas tiks pārsniegtas.
Prasības jēga – slimnieka izglītošana
Daktere Vītola uzskata, ka ģimenes ārsts nevar kontrolēt ātrās palīdzības izsaukumus pie pacientiem ar bronhiālo astmu un paaugstinātu asinsspiedienu. Viņas prakses bronhiālās astmas pacientiem nav bijusi vajadzīga ārkārtas palīdzība, jo visiem ir kvalitatīvi inhalatori, tomēr ne vienmēr slimība viegli pakļaujas ārstēšanai. Savukārt asinsspiediens var paaugstināties sadzīves problēmu dēļ, tāpat ir hipertensijas pacienti, kuri nelieto zāles. “Es mudinu pacientus ār- stēties, taču nevaru viņus piespiest. Parasti pārliecināšana agrāk vai vēlāk iedarbojas, tomēr atsevišķi slimnieki par savu veselību nerūpējas,” pārliecināta E. Vītola.
Ģimenes ārstam vismaz 70% arteriālās hipertensijas pacientu vienreiz gadā jānosaka kardiovaskulārais risks pēc “Score” metodes. E. Vītola šīs prasības jēgu redz vienīgi slimnieka izglītošanai, lai parādītu, cik liela ir iespēja, ka laika gaitā varētu rasties insults vai infarkts. “To varētu realizēt, ja man būtu tikai piecsimt pacientu. Visbiežāk šo tabulu lietoju, lai pārliecinātu par smēķēšanas kaitīgumu, taču asinsspiedienu un augstu holesterīna līmeni ārstēju ļoti apzinīgi, lai samazinātu nopietnas saslimšanas risku. Pievēršu lielu uzmanību pacientu cukura līmenim, jo diabēts ir ļoti izplatīts,” ārste stāsta.
Ja slimnieks izsaucis ātro palīdzību, bet nav ievietots slimnīcā, ģimenes ārstam ar viņu jāsazinās diennakts laikā. Vidrižos neatliekamajai palīdzībai bieži zvana alkoholiķi. Noteikts, ka ģimenes ārstam jābrauc pie pacienta, ja viņš daktera vizītei piekrīt. Sazvanīti viņi paši solās apmeklēt dakteri, taču uz konsultāciju neierodas.
To, vai sievietes veic mamogrāfiju un dzemdes kakla skrīningu, agrāk bija ģimenes ārsta atbildība, taču tagad to organizē Nacionālais veselības dienests, uzraudzību prasot no ģimenes ārstiem. E. Vītola savām pacientēm jautā, vai viņas ir saņēmušas uzaicinājuma vēstules, tomēr uzskata, ka ģimenes ārsta darba kvalitātes rādītājs nevar būt valsts ie-stādes darbs.
Viedokļi
Nacionālā Veselības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Lapiņa: “Kaut arī ārstiem ir atsevišķi iebildumi pret noteikto kārtību, dienesta speciālisti, apkopojot novērtējumu par to, kā veikti vairāki ģimenes ārstu darba kritēriji pusgada periodā, ir secinājuši, ka lielākā daļa ārstu strādājuši labi. Jāatceras, ka tās nav obligātās, bet kvalitātes prasības. Vieglāk izdodas izpildīt tos kritērijus, kas jau agrāk bijuši ietverti kvalitātes sistēmā, piemēram, veselības pārbaudes bērniem un pieaugušajiem, zema blīvuma holesterīna līmeņa noteikšana. Ar jauno kritēriju, piemēram, kardiovaskulārā riska noteikšanas izpildi, pagaidām veicas grūtāk. Pilnīgam darba kvalitātes izvērtējumam nepieciešams vismaz gads, taču jau tagad redzams, ka, piemēram, vēža skrīninga rādītāji ir uzlabojušies.”
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Primārās veselības aprūpes nodaļas vadītāja Marika Petroviča: “Jaunu prasību izpildei ārstam jāpielāgojas, bet to nevar mainīt vienā dienā. Izstrādājot kvalitātes kritērijus, pētījām Igaunijas, Lielbritānijas un citu valstu pieredzi. Tā liecināja, ka sākumā ģimenes ārsti ar tiem netika galā, taču ar katru gadu sāka veikties labāk.”
