Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. jūlijs, 2016
Drukāt

Lauku mājām nav pieprasījuma; interesē ainaviskas vietas tuvu Rīgai (7)

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Nekustamo īpašumu tirgus pazinēji ir vienisprātis – kaut gan tirgū piedāvājumā ir arī lauku mājas, pieprasījums pēc tām pašlaik ir niecīgs.

Pērk atpūtai vai nojauc

Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Latio” Jēkabpils nodaļas vadītājs Ivars Šapkins teic, ka pašlaik vairāk pircēju ir tām lauku mājām, kuras atrodas līdz 100 kilometru attālumā no Rīgas un kuras pēc tam jaunais īpašnieks visbiežāk izmanto vasaras atpūtai.

“Latio” Tukuma nodaļas vadītāja Liene Kurka teic, ka pircējus ātrāk var atrast tām mājām, kuras atrodas netālu no pilsētām, un to piedāvātajiem labumiem pie upes vai ezera, vai citā ainaviskā vietā. Tāpat pircējiem svarīgi, lai lauku māja nebūtu pagalam nolaista, tāpat lai tajā būtu ievilkta elektrība, ūdensapgāde, piebraucamais ceļš, klāt vēl kāda palīgēka. Ja māja ir sliktā stāvoklī, kuras remontā, elektrības vai ūdens ievilkšanā jāiegulda prāvas summas, tad tādai pircēji parasti met līkumu.

Liene Kurka atzīst, ka viņas pusē lauku māju ar 5 līdz 10 hektāriem zemes tirgū vairs nemaz nav. “Lielākā daļa šādu lauku māju ir atdalītas no zemes, pie mājas atstājot vien vidēji 1 līdz 1,5 hektāriem. Savukārt pārējo zemes platību nopirkuši zemnieki, kuriem tā vajadzīga saimniecību paplašināšanai. “Ja nu tirgū parādās kāda lauku māja ar 10 hektāriem vai vairāk, tad tā visbiežāk ir sliktā stāvoklī. Bet šādus īpašumus nopērk kāds zemnieku saimniecības īpašnieks, kuram vajadzīga tikai zeme, vēlāk māju viņš nojauc,” stāsta viņa.

Uzņēmuma “Arco Real Estate” Ziemeļvidzemes nekustamā īpašuma vērtēšanas nodaļas vadītāja Ilze Apeine norāda, ka pēc 2014. gada 3. jūlijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, lauku māju, kurai klāt ir par 10 hektāriem lielāka zemes platība, vairs nemaz tik vienkārši nevar nopirkt. Viņam prasa lauksaimniecisku izglītību vai darba pieredzi, tāpat jāsaņem vietējās pašvaldības atļauja. Savukārt tiem pircējiem, kuri grib iegādāties par 10 hektāriem lielāku zemes gabalu, lauku māja uz tās nav vajadzīga.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Starpnieki ir parazīti.
    Dzimtas gadsimtu ligzda nav tirgus prece. Tas ir amorali un šāda amorāla biznesmeņu pieeja un cilvēku dzīsana pildētās par ražotāju/patērētāju baru bīstami grauj tautas pamatus. To mēs nedrīkstam pieļaut.
    __
    Tagad, kad globalizatoriem lietas sāk iet švaki, ari mums ir jatiek pie valdības, kas viecina apstākļus tautas spēka atgūšanai, izbeidz lauku apzinatas iznīcināšanas politiku un iet REGIONALAS ATTISTIBAS virzienā.

  2. Esmu pamanijusi, ka tur kur nav darba iespeju, pat labas majas un dzivokli maksa leti, bet tur, kur ir darba iespejas, tas ir, pilsetas un tuvu tam, tur pat bomzatniki maksa daudz.

  3. pieprasījums augs, jo tikai tagad pamazām sākam novērtēt, kas vispār ir zemes īpašums, sevišķi tādās vietās kā Vidzemes centrālā augstiene, Vecpiebalga, Ziemeļvidzeme.

  4. Bet kur tad cilvēki strādās, ja tur pāķos dzīvos?

  5. Problēma ir tā, ka neviena valdība un neviens prezidents kopš 1940. gada nav reāli atbalstījis latviešu zemniekus.

  6. Pieprasījums ir, nopirkšanas spējas nav.

    • Tieši tā, pieprasījums ir, tikai nav iespējas nopirkt, jo kredītus atsaka pat jaunām, pelnošām ģimenēm, aizbildinoties, ka īpašums ir laukos, īpaši, ja tā ir jaunbūve. Bet tieši jaunas ģimenes šobrīd vēlas iegādāties īpašumus laukos. Tādu ir daudz, tikai nav līdzekļu, bet kredītus atsaka.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+