Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
11. janvāris, 2016
Drukāt

Lauku naudu dalīs atbildīgāk (2)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Gulbenes novada Beļavas pagasta "Torņkalnā" decembrī atklāja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības VAKS jauno ēku kompleksu, kas ietver noliktavu, laboratoriju un biroja ēku, kā arī torņus graudu uzglabāšanai. Projekts tapis ar "Swedbank" finansējumu un ES fondu līdzfinansējumu. Projekta kopējās būvniecības izmaksas ir miljons eiro. Kooperatīvā pašlaik apvienojušās vairāk nekā 470 saimniecības.

2007. gadā kopējā IKP lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības devums bija 3,7% jeb 834 miljoni eiro, bet 2013. gadā – 3,4% jeb 773 miljoni eiro. Jāsaka, ka situāciju ietekmējusi ekonomiskā krīze un tieši 2009. gadā šis devums IKP bija vismazākais – 696 miljoni eiro.

Līdz pagājušā gada beigām finansējums lauku projektu īstenotājiem apgūts un izmaksāts 100% apjomā. Tiesa, zivsaimniecībā tas izmaksāts par aptuveni 98% un atbalstu vēl varēs maksāt šogad, līdz ar to paredzams, ka arī tas tiks apgūts pilnā apjomā.

Speciāli sasauktā preses brīfingā par to ceturtdien paziņoja ES un valsts naudas administrētāja – Lauku atbalsta dienesta (LAD) – direktore Anna Vītola-Helviga un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. “Valdība piekrita uzņemties virssaistības, līdz ar to mēs slēdzām līgumus par lielāku summu, nekā šis finansējums ir pieejams pro­grammā, jo pretējā gadījumā visu naudu izmantot nav iespējams. Mums tas ir izdevies ļoti veiksmīgi un apguve lauku fondā ir 100% apmērā,” teica LAD vadītāja.

 

Fermas un ceļi

Skaitļi liecina, ka 2007. – 2013. gada plānošanas periodā pavisam laukos ieplūduši 2,8 miljardi eiro. Lielākās atbalstītās nozares bija lopkopība un graudkopība, lielas investīcijas veiktas arī lauksaimniecības produktu pārstrādes nodrošināšanā un biogāzes staciju izveidē. No lielākajiem projektiem jāmin cūkkopības uzņēmums “Baltic Pork”, kas uzbūvējis fermu par 3,9 miljoniem eiro, piena lopkopības saimniecības SIA “Sēļi” un SIA “Agro Dzelzava” uzbūvējušas fermas katra 3,6 miljonu eiro vērtībā. No pārstrādes uzņēmumiem lielākie ieguldījumi bijuši Jaunpils pienotavai, kur realizēti četri projekti par sešiem miljoniem eiro, “Tukuma pienā” – seši projekti par 4,6 miljoniem eiro, “Agrofirma Tērvete” īstenojusi lauksaimniecības produktu un alus pārstrādes projektus par 4,5 miljoniem eiro. Kopumā lauku saimniecības modernizētas par 365 miljoniem eiro, pārstrādē ieguldīts 71 miljons eiro. Sekmēta ne tikai ražošanas attīstība, bet arī lauku teritoriju sakārtošana un dzīveslīmeņa celšana. Lauku pašvaldībās ieguldīti 89 miljoni eiro, kur galvenokārt rekonstruēti un izveidoti saietu nami, muzeji, veikta ceļu rekonstrukcija. Nelauksaimnieciskajā pro­grammā pavisam īstenoti projekti par 108 miljoniem eiro – attīstīta metālapstrāde, kokapstrāde, izveidotas laivu ražotnes, autoservisi, izbraukuma ēdināšanas pakalpojumi. Mežsaimniecībā ieguldīti 36 miljoni, ceļot mežu ekonomisko vērtību. LAD vadītāja ir gandarīta par LEADER pasākumu, kas ļāvis attīstīt konkrētus projektus teritoriju sakārtošanai – sakārtoti bērnu laukumi, atpūtas vietas, izveidotas publiskās veļas mazgātavas, radītas dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Tiesa, ir arī pietiekami daudz noraidīto projektu un tādu, kuru īstenotājiem tiek atprasīts piešķirtais finansējums. Pēc LAD direktores teiktā, kopējais debitoru parāds šobrīd ir seši miljoni eiro, bet vidējais debitora lielums ir nepilni četri tūkstoši eiro – tas skar apmēram divus tūkstošus klientu. “Tas ir normāli. Jo nekad nebūs tā, ka visi projekti īstenosies atbilstoši. Kur lielas naudas, tur ir vēlme darīt kaut ko ne tā un saņemt vairāk, nekā pienākas,” vērtē LAD direktore. Dažādās instancēs tiesvedībā pašlaik atrodas 115 lietas, to skaitam ir tendence palielināties.

 

Mērķi būs jāsasniedz

Lai nebūtu pārrāvuma starp plānošanas periodiem, lauku fondi bija vienīgie, kas pirmās kārtas atvēra jau 2014. gada beigās. Līdz šim pavisam atvērti desmit pasākumi lauksaimniecībā un astoņas kārtas bijušas zivsaimniecības pasākumiem. Jau izmaksāti 35 miljoni eiro no jaunā programmas finansējuma un realizācijā ir projekti par 115 miljoniem eiro. Šobrīd aktīvāki ir graudkopji, piena lopkopji ir piesardzīgāki, taču projektus iesniedz un saskata attīstības iespējas arī šajā laikā, kad nozarē ir krīze. “Var apbrīnot viņu drosmi un apņemšanos. Mums ir augsta līmeņa lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji,” slavē A. Vītola-Helviga.

Jaunajā periodā visiem projektu iesniedzējiem LAD prasīs sasniedzamus mērķus. Tie var būt ekonomiskie vai vides mērķi. Ja kāds būs apņēmies trijos gados palielināt realizācijas ieņēmumus, trešajā gadā LAD to pārbaudīs. Ja tas nenotiks, lauksaimnieki būs spiesti atmaksāt saņemto naudu proporcionāli nesasniegtajam līmenim. Šis nav jaunums Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā un attieksies uz visiem projektiem. Striktāki būs arī sankciju mehānismi, vairāk tiks uzraudzīti iepirkumi.

 

Aicina pieteikties

LAD arī aicina lauksaimniekus aktīvāk izmantot pieteikšanos ES atbalstam elektroniskajā sistēmā. “Mēs mēģināsim virzīties uz to, ka šogad aicināsim visus lauksaimniekus iesniegt pieteikumus elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, jo LAD ir izdarījis milzīgu darbu – esam digitalizējuši visus laukus. Arī tā lauksaimnieka lauks, kurš nekad nav pieteicies elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, jau tur ir iezīmēts,” stāsta A. Vītola-Helviga. Šobrīd no aptuveni 60 tūkstošiem lauksaimnieku, kas pretendē uz ES fondu atbalstu, gandrīz 40 tūkstoši neizmanto elektronisko pieteikšanās sistēmu, un šis skaitlis ir ļoti liels. Tāpēc LAD vēl ir jāveic liels izskaidrojošais darbs, lai mērķi sasniegtu, tam piesaistīti vairāk nekā 140 sertificēti konsultanti, kuri jau var palīdzēt. Ja lauksaimnieki atbalstam piesakās elektroniskās pieteikšanās sistēmā, iespējams redzēt, vai atbalsta platības pieteikums ir akceptēts. Savukārt, ja ir kādas neatbilstības, savlaicīgi – jau maijā vai jūnijā – var redzēt kļūdas, tās labot, kas lauksaimniekiem novērsīs soda sankcijas un atbalsta samazināšanas gadījumus. Tostarp viņa minēja, ka lauksaimnieku pilnīgu pieteikšanos ES fondu atbalstam elektroniskās pieteikšanās sistēmā iecerēts sekmēt, veicot izmaiņas normatīvajos aktos. Tāpat LAD plāno īstenot ļoti lielu atbalsta kampaņu, kuras ietvaros, piesaistot nevalstiskās organizācijas, iecerēts pierunāt lauksaimniekus pieteikties ES fondu atbalstam elektroniskās pieteikšanās sistēmā. Mērķis ir jau oktobrī veikt avansa atbalsta izmaksu tiem pieteikumiem, kam nav kļūdas, nevis tikai to uzsākt, bet decembrī izmaksāt visus galamaksājumus.

Viņa arī atzīmēja, ka pēdējos gados EK ierēdņu attieksme ir kļuvusi ļoti strikta, punktuāla un birokrātiska pret ES fondu apguves projektiem. Piemēram, ja zemnieks aizmirst laikus iesniegt pieteikumu atbalsta veidam, kam bija pieteicies iepriekšējos piecus gadus, pēc pieteikšanās termiņa beigām atbalsts viņam ir liegts. “Mēs šos gadījumus centāmies traktēt kā acīmredzamu kļūdu. Mēs par to saņēmām stingru aizrādījumu no EK, jo EK nostāja šobrīd ir ļoti strikta – katram lauksaimniekam ir jāzina, ko viņš grib, un jāizdara savas izvēles,” skaidro Anna Vītola-Helviga. Pērn ir bijuši apmēram 200 gadījumu, kad zemnieki nav paspējuši pieteikties ES fondu atbalstam, bet LAD nav nekādu iespēju zemniekam palīdzēt šajā situācijā. Tāpēc dienests aicina lauksaimniekus izmantot elektroniskās pieteikšanās sistēmu. 2015. gadā mainījās tiešo maksājumu sistēma un tas prasīja lielāku LAD kapacitāti. Kopumā līdz 2020. gadam zemnieki tiešajos maksājumos saņems 1,6 miljardus eiro, kas ir par 880 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Lauku attīstības programmas (LAP) ietvaros ES finansējums pieaudzis par 11% un lauku uzņēmēji līdz 2020. gadam varēs apgūt 1,5 miljardus eiro. To, kāda ir atdeve no līdz šim veiktajiem ieguldījumiem, vēl rēķinās un vētīs ekonomisti. Taču 2007. – 2013. gadā veikto ieguldījumu analīze par nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību rāda – LAP plāns radīt jaunas darba vietas nav attaisnojies – radīti tikai 22% jaunu darba vietu, lai arī finansējums izmantots pilnībā. Turklāt lielākā daļa no visiem ekonomikas dažādošanas pasākumiem nonākuši pie biomasas enerģijas ražotājiem.

 

Papildinformācijai

2007. – 2013. gada periodā

* uzbūvētas un ­rekonstruētas:

353 fermas,

291 kūtsmēslu krātuve,

117 noliktavas,

87 graudu pirm­apstrādes kompleksi;

* iegādāti:

2939 traktori,

740 kombaini,

4348 pārtikas ­ražošanas līnijas,

1278 iekrāvēji,

667 sējmašīnas utt.

Avots: Lauku atbalsta ­dienests

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Varēja arī pastāstīt, kādēļ tik lēnām notiek jaunā perioda naudas apgūšana. Katra šāda bezdarbība vai neprasme ietekmē kādu konkrētu saimniecību. Tāpat varēja pastāstīt par salīdzinoši (ar iepriekšējo LAD vadītāju) lielo uzrēķinu no EK puses pēc auditiem iemesliem un neprasmi aizstāvēt savas pozīcijas.

  2. Pareizi ir! Sen jau kā vajadzēja dalīt to naudu atbildīgāk! citādi daudzi piesaista un rezultātā – nekā.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā?ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+