Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
3. novembris, 2015
Drukāt

Lauku vidusskolas – uz naža asmens (15)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

No 26 līdz tikai pieciem – tik dažāds ir bijis Pilsrundāles vidusskolas 12. klases absolventu skaits pēdējos piecos gados. Taču nemainīgi ir tas, ka pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem tā ir turējusies labāko lauku skolu pirmajā desmitniekā un bieži vien pārspējusi arī pilsētu ģimnāzijas.

Pilsrundāles vidusskola pierāda, ka mazs skolēnu skaits ne vienmēr nozīmē arī zemus mācību sasniegumus. Šogad skola atkal aicināta uz “Draudzīgā aicinājuma” fonda balvu pasniegšanu. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā eksāmenu rezultātus, tā atkal nokļuvusi labāko skaitā, kaut gan šovasar Pilsrundāles vidusskolu absolvēja tikai pieci jaunieši. Fonds “Draudzīgais aicinājums”, kas apkopo skolu absolventu sniegumu centralizētajos eksāmenos, šā gada datus vēl nav publiskojis. Taču pēc iepriekšējo gadu datiem ir redzams, ka labākās lauku vidusskolas, arī tad, ja tajās ir neliels absolventu skaits, parasti ir tikpat augstā līmenī kā ģimnāzijas. Diemžēl ir arī labas vidusskolas, kurās drīz, visticamāk, vidējo izglītību vairs nevarēs iegūt. Piemēram, vienā no “Draudzīgā aicinājuma” balvai nominētajām skolām – Jaungulbenes novada Gulbīša vidusskolā – šogad bija tikai četri absolventi, bet šajā mācību gadā skolā vairs nav ne 10., ne 11., ne arī 12. klases. Vidusskola palikusi tikai nosaukumā, kaut arī tā bija starp labākajām lauku skolām arī pagājušajā mācību gadā.

Pilsrundāles vidusskolas direktore Anda Liškauska uzsver: viņas vadītajā skolā skolēnu sasniegumi ir augsti neatkarīgi no tā, vai klasē ir 30 vai pieci skolēni. “Izglītības kvalitāte nav atkarīga no bērnu skaita klasē, bet no skolotāja,” viņa ir pārliecināta. “Mums ir ļoti jauki skolotāji, no kuriem daudzi visu mūžu mācījuši šajā skolā. Viņi māk iemācīt, lai cik skolēnu arī klasē būtu. Mums ir raksturīgi, ka mūsējie pēc 9. klases neiet mācīties uz ģimnāzijām vai citām vidusskolām. Ja viņi vēlas mācīties vidusskolā, paliek pie mums. Viņi redz, ka arī šeit var iegūt ļoti labu vidējo izglītību. Mūsējie centralizētos eksāmenus kārto ģimnāziju līmenī. Aizskar, ja dzirdam apgalvojumus: ja skola ir maza un atrodas laukos, tad izglītība tur ir slikta.” Skolas direktore rāda datu apkopojumu par to, kā bijušā Bauskas rajona skolēniem veicies pēdējos centralizētajos eksāmenos. Bauskas apkaimē vislabāk eksāmenos veicies tieši Pilsrundāles vidusskolas skolēniem. Pat Bauskas Valsts ģimnāzijas absolventi nedaudz atpaliek. Valstī vidējais skolēnu sasniegumu līmenis centralizētajos eksāmenos šogad bija 50,17 procenti, taču Pilsrundāles vidusskolas absolventu vidējais rādītājs bija 69,6, kamēr ģimnāzijā – 69,5 procenti.

Taču darba grupā par skolotāju darba samaksas modeli pie premjeres Laimdotas Straujumas A. Liškauska sev par lielu pārsteigumu ieraudzīja citus datus par mācību sasniegumiem Rundāles novadā. Tie esot zem valstī vidējā. Izrādās, Pilsrundāles vidusskolas absolventu rezultātiem pieskaitīts šajā pašā novadā esošās Saulaines profesionālās skolas absolventu sniegums un iegūtais cipars sadalīts uz pusēm. Arī tā top statistika par izglītības kvalitāti lauku skolās…

Jautāju Izglītības un zinātnes ministrijai, vai darba grupā, kur sprieda par vidusskolu tīklu, klātesošie netika maldināti, ceļot priekšā datus par centralizēto eksāmenu rezultātiem visā Rundāles novadā, nevis katrā skolā atsevišķi? Ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Zariņa atbild: “Nekādas maldināšanas nebija. Neteica taču, ka šādi centralizēto eksāmenu rezultāti ir Pilsrundāles vidusskolā, runa bija par visu novadu. Visās novada skolās – gan profesionālās, gan vispārējās – skolās kārto vienādus centralizētos eksāmenus. Šāda informācija – par centralizēto eksāmenu rezultātiem novadā kopumā – tika sagatavota par katru novadu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Turpinās politika atbrīvot teritoriju no iedzīvotājiem! Norvēģijas ziemeļos valsts uztur skoliņas ar dažiem skolēniem, lai šie lauku ciemi neiznīktu. Vai turpināsim slēgt skolas, slimnīcas, autobusu reisus, nojaukt dzelzceļa līnijas? Lai visi pārceļas uz Rīgu un pierīgu un tup īrētos dzīvoklīšos, bet pārējā skaistā, zaļā, gleznainā Latvija ar brīnišķīgajām mazpilsētām paliek tukša, it kā tur būtu tuksnesis vai Mēness virsma? Teritorijas bz iedzīvotājiem apdraud arī valsts drošību!

  2. nesaprotu raksta vadmotīvu. jo mazāk skolnieku klasē, jo labāka izglītība, ja klasē ir tikai viens skolnieks, jo viņam labāk!! No pieredzes pārejot no “labās” skolas ar 33 skolniekiem klasē uz “parastu” 17sk/kl, izglītība momentāli uzlabojās!!

  3. Jocīgi komentāri ,te taču ir ekonomika , pastu likvidēja, veikalus likvidēja, autobusi nebrauc, pagastus apvienoja ,kāpēc tāpēc ka klientu nebija ar skolām tas pats ,skolēnu nav ,skolas jāslēdz. Kurš paturēs veikalu ,kurā nedēlā ienāks viens pircējs? Kurš uzturēs skolu ,kurā mācās pieci skolēni?

  4. Tas, ka Latvijas izglītības “politika” sirgst ar šausmīgu nesekmību, ir veca un nožēlojama kaite. Un Seile ir tikai viena no …

  5. Jātaupa, valstij grūti laiki. Vajag taupīt bērnu izglītībā, jo viņu mums tak vēl daudz! Lai brauc uz lielo pilsētu, tad ir vecāki pamazām aizvāksies!

  6. Ka jautājums jau nav par izglītības kvalitāti! Bērni var iemācīties labi vielu arī lauku vidusskolās… Nekādu šaubu par to (pats tādā gāju 🙂 ) .. .Jautājums jau ir paar izmaksām! Pašvaldībai un valstij izskolot vienu bērnu laauku vidusskolā izmaksā vairāks reizes dārgāk nekā pilsētas vidusskolā.. Jo skolas fiksētās izmaksas jau būtiski nemainās lielai vidusskolai, no mazās – par siltumu tāpat j;amaksā, skolotājam alga tāpoat jāmaksā (vai viņš pasniedz 10 bērniem vai 30) utt!

    Bija kautkad apkopoti cipari – cik izmaksā vidēji vienu vidusskolnieku uzturēt gadā pa pašvaldībām… ATškirība bija milzīga.. Ja atmiņa neviļ, tad Jelgavā tie bija kautkādi 90 eiro, bet Amatas novadā (kur cik saprotu ir tikai viena vidussskola rēgionā) – pāri pa 400 eiro! Ir nedaudz atškirība, ne?

    Protams, vienlaikus jāpiekrīt tiem ,kas aka,ak a vidusskola ir tāds kā kultūras centrs un sabiedriskās dzīves kurbulis! Gan jau ka tā ir, bet cik saprotu, pamatskolas jau neviens neaiztiek? Runa ir tikai par vidusskolām?

    • Atvainojos par kļūdām! No telefona rakstu!

      • Andris to "domāju" Atbildēt

        Ar savu aprobežotību un nespēju domāt, turklāt arī kontekstā nevajag tā dižoties. Un telefons nav vainīgs!

    • Jūsu nosauktie argumenti ir pretrunīgi. Un kā teica Šlesers – vairāk vajag pelnīt nevis taupīt. Pamatskolas(nezinu vai sākumskolnieki visur mācās atsevišķi un vaišie arī apmeklē šo pašu skolu, bet spriežot pēc ķiparu bildēm, tad pilnīgi iespējams) skolnieki mācās tajā pašā ēkā un siltuma un elektrības izmaksas neatšķirsies no tā vai vidusskolnieki tur vairs nemācīsies… Pašvaldība finansē skolu, nevis IZM – IZM nosaka izglītības politiku(arī tad, ja tā iet uz grunti). Vidusskola ir tikai 3 klases – un jūs piedāvājiet to pašu stulbumu, ko piedāvā IZM, bet valsts ir priekš pilsoņiem, nevis pilsoņi ir priekš valsts. IZM ir jāstrādā visas valsts labā un nav pat svarīgi vai pilsētā vai laukos atrodas skola, bet ja tā dod labus rezultātus, tad kāpēc kaut kas ir jāmaina?

      Un parēķināsim to visu savādāk – Latvija ir ES valsts. Viņai ir jānodrošina ar transportu(vai dzīvesvietu) arī lauku skolnieku, savādāk tā ir nopietna diskriminācija – jums paliks šērmi uzzinot ciparus kādi izmaksātu nodrošināt šīs pamatvajadzības – ciparu izteiksmē kad tie izietu cauri visiem administratīvajiem aprēķiniem. Bet, protams, var arī iet citu – ierastu ceļu un uzkraut šīs izmaksas pašiem iedzīvotājiem lai nabagi kuļas kā grib un liegt iespējas uz labāku dzīvi lauciniekiem. Jo vislabāk ietaupīt var arī neko netērot, bet tas, diemžel, neattieksies uz IZM ierēdņu algām.

  7. spriež skolas direktore. “Protams, ja te nebūtu vidusskolas, skolēni bez izglītības nepaliktu – aizbrauktu mācīties uz Bausku. Taču nav saprotams, kāpēc skola, kas ir laba, būtu jālikvidē tāpēc vien, ka kādu gadu ir nepietiekams skolēnu skaits?”
    _______________________

    Direktore nav pamanījusi, ka skolotāji prasa lielākas algas ? Vai direktore nezina, ka kopējais finansējums vidējais izglītībai pret IKP mums ir lielāks nekā vidēji ES, un ka mazākam skolotāju skaitam jau ar esošo valsts finansējumu var nodrošināt relatīvi labu atalgojumu ?

    • To, ka esi “sistēmas” .., nevar noslēpt!

    • Algas vajadzēja reformēt, bet ja nepamanījāt(nevis tikai kā bezsmadzeņu vista kladziniet kārtējo mītu), tad daudzi no skolotājiem dēļ vecās sistēmas jau saņem mežonīgi lielas algas. Ir skolotāji, kam nemaz nav pilnas slodzes un viņi nemaz pie tām netiek un ir direktori, kas skaitās skolotāji un saņem milzu algas utt. – to visu var raksturot ar sistēmas bardaku. Jautājums ir kāpēc tikpat truli ir kaut kas jāreformē reformēšanas pēc – ķeksītiem, nevis ķeroties klāt problēmas saknei?

      Es esmu strādājis vienā ministrijā un pabijis citās un balstoties uz šo pieredzi varu spriest, ka 90% no ierēdņiem un viņu palīgiem ir regulāri jāmaina(ASV daudzu valsts iestāžu vadītāji tiek ievēlēti uz termiņu – 1-2 gadi, senajos Ķīnas laikos visi pilsoņi varēja pieteikties un kārtot eksāmenus utt. – neatceros vai katru gadu vai tikai sākumā) – viņi nedrīkst palikt sistēmā ilgāk par 2 gadiem, jo paliek truli. Trulums izpaužas tajā, ka viņi vairs nestrādā valsts labā, bet ir apguvuši birokrātu iemaņas un strādā administratīvās sistēmas labā nodrošinot savu pastāvēšanu un viņi visi to apjauš. Skolotāju algu jautājums tak ir tikai maza daļa no visas valsts problēmas – ne jau tikai skolotāji vēlas sev pienācīgas algas, arī mediķi nesaņem labas algas – arī policisti un pārējie vēlas to pašu. Skolas samazinot var iegūt tikai izglītības samazināšanos tur kur skolas likvidē, slimnīcu samazināšana arī veselības uzlabošanos nenodrošina un policistu samazināšana arī negarantē, ka novedīs pie noziegumu skaita samazināšanos… 😉 Un IZM ir jānodarbojas ar izglītības līmeņa celšanu, nevis apzinātu vai neapzinātu graušanu. Un tādā veidā iekļaut skolas pa novadiem un rēķināt vidējo – nē tā nav melošana, bet pamatīga statistikas datu izmantošana… jums vajadzētu būt skaidrībai ka tā nav viena kļūda – tā ir sistēma un šāda datu manipulēšana tiek izmantota ne jau tikai lai pierādītu kuras skolas ir jālikvidē, bet arī pārējos jautājumos – arī tajos, kur sev klapē uz pleca un lej ūdeni par to kādus šie sasniegumus panākuši.

      • Cik ir milzīga? jo cenu līmeņa ziņā LV, arī trīs reiz lielāka alga nekā pašlaik skolotājam būtu vienkārši adekvāta, ne tuvu ne milzīga. Milzīga ir tikai tiem kas paši sev nosaka to aldziņu no nodokļu maksātājiem, bet nodokļu maksātāji par samaksāto darbiņu pretī neprasa, tā ka tā…

    • ka kopējais finansējums vidējais izglītībai pret IKP mums ir lielāks nekā vidēji ES
      ———-
      Vispār, derētu saite un pamatojums – ne visās ES valstīs vidusskolas ir tas pats, kas Latvijā. Daudz kur tiek likts uzsvars uz koledžas izglītību. Jā un tad patiešām var sanākt, ka vidusskolām finansējums ir mazāks, bet toties ir milzīgs finansējums koledžām. Un kopējais finansējums izglītībai Latvijā ir ES vidējais – kaut ko mainīt ir ļoti maz iespēju, lai ietaupītu.

      Bet ja nopietni, tad viss ko Latvija un arī IZM dara ir pilnīgs fufelis – 21. gadsimtā pati svarīgākā attīstības nodrošinātāja un vilcējspēks ir zinātne un ja Latvijas finansējums ir viens no zemākajiem ES, tad nav ko cerēt uz kaut kādām būtiskām pārmaiņām skolotāju un pārējo algu jautājumā.

  8. Bijušie Kremļa kalpi ar Briseles naudu ceļ kapitālismu pēc Kremļa skicem.Šīm vajadzībām no titulnacijas ar visdažadākam metodem teritorija tiek atbrīvota no titulnacijas.Šo procesu apturet bez celtnieku un viņu ideoloģijas nomaiņas par labu titulnacijai ir bezcerīgi un neiespējami.Ideoloģijai,kura ir steidzami jāmaina,nosaukums ir kolaboracionisms un tās nesēji ir bijusī kompartijas,komjaunatnes un padomju nomeklatūra.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+