×
Mobilā versija
Brīdinājums +8.1°C
Līksma, Bārbala
Trešdiena, 25. aprīlis, 2018
14. decembris, 2017
Drukāt

Deniss Smirnovs: Laukumā esmu laimīgs

Foto - Guntis LazdānsFoto - Guntis Lazdāns

Deniss Smirnovs labi spēlē gan ar ripu, gan bez tās.

Pilnvērtīgs spēlētājs gan uzbrukumā, gan aizsardzībā – viens no Latvijas U-20 hokeja izlases līderiem Deniss Smirnovs, kurš nu jau ceturto gadu spēlē Šveicē, tiek raksturots kā ļoti vispusīgs uzbrucējs.

Daugaviņa zvans

Latvijas juniori pasaules čempionātā pirmās divīzijas A grupā trijās spēlēs izcīnījuši divas uzvaras, ceturtdien tikšanās ar mājiniekiem francūžiem. “Mērķis ir viens – iekļūt elites divīzijā. Pagājušajā gadā arī biju U-20 izlasē, daudz nespēlēju, bet biju priecīgs, ka tiku komandā, tā bija liela pieredze, ieguvu pārliecību. Par individuālo statistiku neuztraucos, vienatnē spēles netiek uzvarētas. Bet jā – no atbildības nebaidos, man tā patīk,” pirms došanās uz turnīru Francijā “LA” sacīja 18 gadus vecais Smirnovs, kurš ikdienā pieradis būt līderis un vākt punktus. Ženēvas “Servette” U-20 komandas kapteinis ar 18 spēlēs iegūtiem 36 punktiem ir Šveices junioru čempionāta rezultatīvākais spēlētājs, lai gan ir gadu jaunāks nekā tuvākie sekotāji.

Liela loma Denisa karjerā ir tēvam, pazīstamajam trenerim Igoram Smirnovam, kurš vada HS “Rīga” vienību Latvijas čempionātā, iepriekšējā sezonā bija arī U-18 izlases galvenais treneris. “Trenējos pie tēva no deviņu līdz 15 gadiem, kad devos uz Šveici. Ikdienā bieži sazvanāmies, viņš ļoti daudz palīdz un dod padomus, reizēm tikai vēlāk saprotu, cik tie bijuši vērtīgi. Tēvs man ir autoritāte, labākais treneris,” pateicīgs ir Deniss Smirnovs.

Šveicē viņam palīdzēja nokļūt Kaspars Daugaviņš, kurš pirms četrām sezonām spēlēja “Servette”, un klubam jauniešu sistēmā esot bijuši vajadzīgi divi ārzemnieki. Kaspars to pastāstīja savam kādreizējam trenerim “Rīga 2000” vienībā Igoram Smirnovam, un vēlāk pāris pārbaudes spēlēs savu lietderību apliecinājis ne tikai Deniss, bet arī vēl viens Latvijas šā brīža U-20 izlases spēlētājs, aizsargs Sandis Smons.

“Biju gatavs braukt prom, jau 13 gados kļuvu diezgan patstāvīgs, un lielas problēmas nokļūšana svešā vidē neradīja,” atzīst Deniss Smirnovs. Viņš Ženēvā nomainījis jau trīs viesģimenes. “Tas nav tāpēc, ka slikti uzvedos,” pasmejas jaunietis. “Pirmajā ģimenē jau bija četri bērni, es piektais. Otrā ģimene pirmo gadu uzņēma hokejistu, un viņiem tas īsti neiepatikās. Nu otro gadu esmu pie vēl citiem cilvēkiem. Katrā mājā guvu vērtīgu pieredzi. Pirmajā iemācījos mazgāt veļu, otrajā – tīrīt istabu, tagad jau māku arī ēst gatavot.”

Šveices licence

Ženēvā valdošo franču valodu Deniss apguvis labā līmenī, tāpat runā krieviski, latviski un angliski. Gaiša galva, Rīgas 74. vidusskolu tālmācībā pabeidzis bez lielas aizķeršanās, sliktākā atzīme bijusi 6. Bez pauzes pieņemts nākamais izaicinājums – ekonomikas studijas Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. “Tas bija vieglākais variants, jo tur studē mamma un šis viņai ir pēdējais kurss, var man palīdzēt,” atzīstas hokejists. “Tagad pirmajā vietā ir hokejs, laukumā esmu laimīgs, bet mani vienmēr audzinājuši, ka mācības ir galvenais. Nekad nevarēju iet uz treniņu, ja tajā laikā skolā bija paredzēts kontroldarbs.”

Uzbrucējam esot bijuši piedāvājumi no Ziemeļ­amerikas junioru līgu komandām, tomēr primārais ir iegūt Šveices hokeja licenci, lai vietējā čempionātā neskaitītos leģionārs. To varēs saņemt pēc pieciem valstī pavadītiem gadiem, šobrīd rit ceturtais. Viņš ir pārliecināts, ka tad, ja nebūtu ārzemnieks, jau šobrīd spēlētu “Servette” lielajā komandā, bet leģionāru limits uzliek šķēršļus.

“Man Šveicē visvairāk patīk kalni. Dzīvoklis ir divpadsmitstāvu mājas pašā augšā, logi uz abām pusēm. No rīta pamosties un ir tāds skats, īpaši tagad, ziemā. Pa ceļam uz treniņiem katru dienu braucu gar Ženēvas ezeru,” pasakainu ainu uzbur Smirnovs.

Uz jautājumu, ko karjerā vēlies sasniegt, jaunietis norāda, ka šobrīd lasot kādu grāmatu un tajā teikts, ka mērķim jābūt nereālam – lai visu laiku ir, uz ko tiekties. Augstākā virsotne ripas spēlē ir NHL. “Sapņus arī nedrīkst atklāt, tad tie nepiepildīsies,” viņš piebilst. “Es nedomāju par nākotni, katru dienu strādāju, un tad redzēsim, kas notiks. U-18 pasaules čempionātā pavasarī nenospēlēju tik labi, kā gribēju, NHL draftā mani neizvēlējās. Taču tā ir pagātne, zinu, ka nākotne atkarīga no manis.”

Saprot spēli

Kārlis Zirnis, Latvijas U-20 izlases galvenais treneris: “Deniss ir pilnvērtīgs spēlētājs, kurš ļoti labi darbojas visās trijās zonās – uzbrukumā, neitrālajā, aizsardzībā. Turklāt centrs, deficīts visā pasaulē, maiņas sirds. Var piesegt ripu, labi redz laukumu, saprot spēli. Viņš māk spēlēt gan ar ripu, gan bez tās, un tas ir ļoti svarīgi, ko ierindas skatītājs parasti neievēro. Meistarība, galva, attieksme, cīņasspars ir. Ārpus laukuma var būt gan jautrais, gan nopietnais. Ne velti bijis kapteinis komandās. NHL drafts? Tur vispirms skatās uz augumu, kas Denisam nav raženākais (1,77 m), lai gan, protams, līgā ir arī izcili mazie spēlētāji.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+