Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
12. decembris, 2013
Drukāt

Modes lieta – laulību līgums. Kādos gadījumos to slēdz? (1)

laulibas2

Laulātie savas mantiskās attiecības arvien biežāk mēdz noformēt laulību līgumā. Var pat teikt, ka šādi līgumi tagad ir modē. Kādos gadījumos tos slēdz? Kādi ir šo līgumu veidi? Kas notiek, ja laulību šķir?

Būtība


Ar laulības līgumu nosaka attiecības, kas saistītas ar laulāto īpašumu. Parastie iemesli, kad šāda līguma esamība ir svarīga, gan nav diez ko romantiski – lai izvairītos no kreditoriem vai lai nodrošinātos pret sarežģītu un ilgstošu mantas dalīšanas procesu iespējamās šķiršanās gadījumā.

Laulības līguma slēdzēji ir personas, kas noslēdz laulību likumā noteiktā kārtībā (vīrs un sieva), turklāt viņiem jābūt tiesību un arī rīcībspējīgiem. Laulības līgumu laulātie var noslēgt tikai paši personiski, viņus nevar atvietot pilnvarnieki. Abiem laulātajiem obligāti jābūt personīgi klāt līguma noslēgšanas brīdī. Laulības līgumu var slēgt:

• līdz ar laulības noslēgšanu (pie garīdznieka, dzimtsarakstu nodaļā, konsulātā);

• jebkurā brīdī laulības pastāvēšanas laikā;

• pirms laulības noslēgšanas (tad tas būs spēkā tikai ar laulības noslēgšanas brīdi).

Laulības līgumu par noslēgtu uzskata tikai pēc notariālā apstiprinājuma. Likums paredz, ka līgumā nav ietverami nosacījumi, kas saistīti ar laulāto personiskajām attiecībām un attiecībām ar bērniem vai kas var aizskart trešo personu intereses. Šādiem gadījumiem ir iespējams noslēgt līgumu vai vienošanos, kas regulē laulāto mantiskās attiecības, bet nav uzskatāmi par laulības līgumu, piemēram, vīra un sievas vienošanos par mantas sadali laulības šķiršanas gadījumā. Tajā paredz, kura manta pēc šķiršanās paliks katra laulātā īpašumā. Var noslēgt arī vienošanos par laulības šķiršanas noteikumiem, kurā paredz gan laulāto mantas sadali, gan uzturlīdzekļus bērna audzināšanai, gan uzturlīdzekļus bijušajam laulātajam, gan šķiršanās izdevumu segšanas kārtību.

Likumiskās mantiskās attiecības


Likumiskajās mantiskajās attiecībās (neslēdzot līgumu) ir laulāto kopīgā manta un atsevišķā manta. Šādos gadījumos likums nosaka, ka katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā. Viss, ko laulības laikā vīrs un sieva iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu līdzekļiem vai arī ar otra darbības palīdzību, ir abu kopīga manta. Šaubu gadījumos jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās. Katra laulātā atsevišķā manta savukārt ir:

• manta, kas laulātajam ir piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;

• priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņam patstāvīgā darbā;

• manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;

• laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;

• manta, ar ko atvietota iepriekšējos punktos minētā manta.

Tātad, ja līgums nav noslēgts, laulības laikā iegādāto šķiroties dala uz pusēm. Ja tiesas ceļā viens vai otrs laulātais var pierādīt, ka viņa ieguldījums ir lielāks, mantu dala atkarībā no katra ieguldījuma. Netiek dalīta tikai laulātā atsevišķā manta. Noslēdzot līgumu par mantiskajām attiecībām, tiek atceltas likumiskās mantiskās attiecības. Ar laulības līgumu laulātie ir tiesīgi likumisko mantisko attiecību vietā noteikt visas laulāto mantas šķirtību vai visas laulāto mantas kopību.

Mantas šķirtība


Ja laulības līgumā noteikta visas mantas šķirtība, katrs laulātais ne vien patur viņam pirms tam piederējušo mantu, bet arī laulības laikā var to patstāvīgi iegūt, lietot un ar to rīkoties neatkarīgi no otra laulātā. Visas mantas šķirtība arī nozīmē, ka par saviem parādiem (tādi parādi, ko katrs laulātais ir uzņēmies pēc noslēgtā darījuma tikai savās, nevis ģimenes un kopīgās mājsaimniecības interesēs) katrs laulātais atbild ar savu mantu.

Mantas šķirtības objekts ir visa abu laulāto manta, tāpēc līgumu nevar slēgt attiecībā uz kādu mantas daļu. Taču nav aizliegts noslēgt līgumu par atsevišķa īpašuma objekta sadali konkrētās domājamās daļās, neatkarīgi no šā objekta iegādes laika un veida. Vīra un sievas mantas šķirtības gadījumā katrs laulātais patur īpašuma tiesības uz mantu, ar ko laulībā ienācis, un arī uz to, ko laulības laikā ieguvis. Ja laulātie mantu iegūst kopīgi, piemēram, ar kopīgu darbu uzņēmumā, laulības līgumā jāparedz, ka šī manta ir jāsadala starp abiem, jo uz šādā veidā iegūto mantu kopīpašuma tiesības vīram un sievai nepastāv.

Laulātajiem, kuri noslēguši līgumu par visas mantas šķirtību, var būt kopīpašuma tiesības uz konkrētu īpašuma objektu, tomēr šajā gadījumā tas nebūs viņu kopējs īpašums, bet gan kā no ģimenes attiecībām svešu personu kopīpašums, kas noteiktās domājamās daļās pieder vai nu tikai abiem, vai arī viņiem kopīgi ar citām personām. Mantas šķirtības līgumiskā režīma gadījumā katra laulātā domājamai daļai viņu kopīpašuma objektā obligāti jābūt noteiktai līgumā. Nav nozīmes, vai kopīpašuma objekts ir iegūts pirms laulības vai laulības laikā. Kopīpašuma tiesības te nosaka noslēgtais līgums, nevis likums.

Laulības līgums par mantas šķirtību ietekmē arī mantošanas tiesības. Ja viens no laulātajiem miris un viņam ir piederējis nekustamais īpašums, otrs laulātais nevar pretendēt uz savu šā īpašuma daļu. Ja līguma nav, otram laulātajam pienākas puse no īpašuma, bet otra puse tiek sadalīta vienādās daļās starp pārējiem tiešajiem mantiniekiem un laulāto.

Katrs laulātais piedalās ģimenes un kopīgās mājsaimniecības izdevumos samērīgi ar savu mantas stāvokli, jo, pastāvot mantas šķirtībai, vīram un sievai nav kopīgas mantas. Tas attiecas uz bērna uzturēšanu, kā arī otra laulātā uzturu, jo laulāto līgums par visas mantas šķirtību neizslēdz likumā noteiktos pienākumus ģimenes locekļu uzturēšanai, tostarp pēc laulības šķiršanas. Tātad tas nozīmē, ka bērni un ģimenes saimniecība katram jāuztur samērā ar savu mantu.

Mantas kopība


Laulātie līgumā var noteikt sev laulāto mantas kopību. Pastāvot mantas kopībai, tajā neietilpst manta, ko laulības līgumā vīrs un sieva noteikuši par katra atsevišķo. Ja laulības līgumā noteikta laulāto mantas kopība, viņiem pirms laulības piederējusī, kā arī laulības laikā iegūtā manta, izņemot atsevišķo mantu, ir apvienota neatkarīgi no katra laulātā ieguldījuma tajā. Šādā līgumā var paredzēt katra laulātā mantas daļu. Mantas kopībā ietilpstošo īpašumu laulības šķiršanas gadījumā var sadalīt gan vienādās daļās, gan vienam no laulātajiem paredzot lielāku mantas daļu. Mantas kopībā var apvienot jebkura veida lietas.

Ja lieta reģistrēta tikai uz viena laulātā vārda, to iekļauj mantas kopībā, un tā ir abu laulāto kopīgs nedalīts īpašums, tāpēc nav nepieciešams šādu lietu pārreģistrēt uz abu laulāto vārda. Līgumu par visas mantas kopību der noslēgt, ja viens no laulātajiem nestrādā, bet audzina bērnus, tāpēc šķiršanās gadījumā būs grūti pierādīt savu materiālo ieguldījumu ģimenes labklājības celšanā, kā arī tad, ja vienam no laulātajiem ir krietni lielāki ienākumi.

Mantas kopība var rasties tikai laulātajiem un tikai, noslēdzot šā veida līgumu. Ar līguma noslēgšanu manta automātiski tiek apvienota. Līgumā nav jānorāda atsevišķi objekti, kas iekļaujami mantas kopībā. Ir jānorāda tikai tā manta, kas kā atsevišķa manta paliek ārpus mantas kopības, taču ir iespējams, ka laulātie līgumā atsevišķu mantu sev nenosaka, un tādā gadījumā ir iespējama arī visas laulāto mantas kopība. Ja līgumā par atsevišķo mantu nekas nav norādīts, tad laulātajiem atsevišķas mantas vispār nav. Atsevišķa manta neietilpst laulāto mantas kopībā. Kā atsevišķo mantu laulātie laulības līgumā var norādīt konkrētu mantu, kas laulības līguma noslēgšanas brīdī vīram un sievai jau pieder.

Noslēdzot šādu laulības līgumu, pusēm tajā ir obligāti jāvienojas par to, kā notiks mantas kopības pārvalde, t.i., kas būs mantas kopības valdītājs. Likumā ir paredzēts, ka mantas kopību var valdīt abi laulātie kopīgi, vai arī viens no viņiem.

Reģistrācija


Laulāto mantisko attiecību reģistrāciju Latvijā kārto Uzņēmumu reģistrs. Laulības līgumu reģistrē tajā Uzņēmumu reģistra reģionālajā nodaļā, kur atrodas vismaz viena laulātā dzīvesvieta. Ja laulības līgumā ir ieraksts par nekustamo īpašumu, tas jāreģistrē arī zemesgrāmatā pēc īpašuma atrašanās vietas. Kamēr līgums nav reģistrēts, tas ir spēkā tikai starp pašiem laulātajiem un neattiecas uz trešajām personām.

Reģistrācijai jāiesniedz šādi dokumenti:

1) reģistrācijas pieteikums;

2) līgums trīs eksemplāros (laulātajiem, kuriem pieder kapitāla daļas kādā uzņēmumā, papildus šiem trim eksemplāriem jāiesniedz vēl tik daudz laulības līgumu eksemplāru, cik uzņēmumu minēts laulības līgumā);

3) laulības apliecības kopija;

4) kvīts par valsts nodevas samaksu;

5) kvīts par publikācijas apmaksu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Iesniegtos dokumentus Uzņēmumu reģistrā izskata divu darba dienu laikā. Pēc tam laulātie saņem rakstveida lēmumu vai nu par laulāto mantisko attiecību reģistrāciju, vai arī par atteikšanos reģistrēt dokumentus.

Laulības līguma reģistrāciju var atteikt, ja:

• nav iesniegti visi laulāto mantisko attiecību reģistrācijai vajadzīgie dokumenti;

• iesniegtie dokumenti nav noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

• dokumenti nav iesniegti pēc piekritības;

• pieteikumā norādītās ziņas ir neskaidras vai nesatur nepieciešamo informāciju;

• pieteikumu nav iesniedzis viens vai abi laulātie (vai viņu pilnvarotā persona).

Lēmumu laulātie var pārsūdzēt Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram. Ja ir saņemts lēmums par atteikšanos reģistrēt laulāto mantiskās attiecības, jāatceras, ka, iesniedzot dokumentus atkārtotai izskatīšanai, valsts nodeva jāmaksā no jauna.

SVARĪGI


• Būtiskākā atšķirība starp laulības līgumu un citiem līgumiem, kas saistīti ar laulāto īpašuma attiecībām, ir tā, ka laulības līgumu var noslēgt uz vēl nepastāvošu mantu. Līguma spēkā esamības laikā laulātie var sākotnēji noteikto kārtību arī mainīt.

• Jāatceras, ka Uzņēmumu reģistrs nepārbauda, vai laulāto norādītā manta reāli eksistē vai ne.

Konsultēja juriste Kristīne Krēsliņa.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Laulības līgumu parasti strauji noslēdz, tikko kāds no laulātajiem bijis izsaukts uz pratināšanu KNAB. Arī tad, ja vienam no laulātajiem uzrādīta apsūdzība, parasti tiesnesis par nelielu, bet taisnīgu atlīdzību neliek šķēršļus laulības līguma noslēgšanai.

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+