Foto – LETA/AFP

Ļaunās mūsdienu pasakas. Četras Latvijā un Austrumeiropā izplatītas sazvērestību teorijas 12

Ļaunprātīga maldināšana – bieži noderīga

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Lasīt citas ziņas
Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Foto-LETA


Labi izveidotas sazvērestību teorijas no cilvēku prātiem nevar izdzēst pat visdzelžainākie argumenti, tādēļ tās ir svarīgs modernā hibrīdkara ierocis. Šaubu gadījumos ir vērts rūpīgi izvērtēt visu pieejamo informāciju un neticēt maldiem, aicina komunikācijas eksperti.

CITI ŠOBRĪD LASA

“No sazvērestību teorijām nevar izvairīties, jo mēs ikdienā lielākoties izmantojam tā dēvētas pašu nepārbaudītās zināšanas un paļaujamies uz vienkāršiem skaidrojumiem. Bieži pārpratumi rodas arī par svarīgiem juridiskiem aspektiem, jo tautā kā pareiza ir pieņemta viena versija, bet likums paredz ko pavisam citu,” skaidro sociālantropologs Roberts Ķīlis.

Taču atšķirībā no pasakām vai pilsētas leģendām sazvērestību teorijas var veiksmīgi izmantot vairākiem mērķiem: pārvirzīt uzmanību uz citām problēmām, panākt sabiedrības polarizāciju un “saindēt” cilvēkus. Tās darbojas kā vīruss: “iesēžas” prātā, kaut ko labi izskaidro un nav izdzēšamas ne ar kādiem pierādījumiem.

Lūk, četras Latvijā un Austrumeiropā izplatītas sazvērestību teorijas, par kuru rašanās iemesliem ir vērts padomāt ikvienam.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.