Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. februāris, 2014
Drukāt

Ļaundabīgā saslimšana – skaitļos (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Provizoriskie dati liecina, ka pērn pirmreizēji ar vēzi saslimušo cilvēku skaits sasniedzis vismaz 10,9 tūkstošus, informē Latvijas Onkoloģijas centra galvenais ārsts Viesturs Krūmiņš, norādot, ka saslimstībā ar ļaundabīgajiem audzējiem iezīmējas skaidra tendence – tā ik gadu pieaug.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2011. gadā pirmreizēji ar vēzi saslima 11 704 cilvēki, 2012. gadā – 11 534. Sievietēm visbiežāk diagnosticē krūts ļaundabīgos audzējus (1099 sievietēm 2012. gadā), ādas audzējus (888) un kolorektālo audzēju (690), vīriešiem – prostatas audzēju (1048 vīriešiem 2012. gadā), bronhu un plaušu audzēju (866) un kolorektālo audzēju (571).

Neslimojam vairāk, 
bet atklājam vēlāk


Saslimšanu skaits ar ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā ir līdzīgs saslimušo skaitam citās Eiropas Savienības valstīs, bet Latvijas problēma ir tā, ka gandrīz 40% pirmreizēji reģistrēto pacientu vēzis tiek atklāts 3. vai pat 4. saslimšanas stadijā, kad to tikpat kā nav iespējams izārstēt. Tādēļ onkologi gatavi vai sausu muti izrunāt, lai atgādinātu, cik svarīgi, rodoties kaut mazākajām aizdomām par šo nopietno veselības problēmu, doties pie sava ģimenes ārsta, kā arī veikt valsts apmaksātās vēža profilaktiskās pārbaudes (skrīningu), kas ļauj laikus atklāt saslimšanu. Tā, piemēram, zarnu vēža profilaktiskajās pārbaudēs, ko valsts apmaksā sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem, atklāti 30% šā vēža gadījumu. Tomēr tas nav daudz, jo, piemēram, Somijā skrīningā atklāj 70% šā audzēja veidu, informē veselības ministre Ingrīda Circene.

Jāatgādina, ka zarnu vēža profilaktisko pārbaudi (slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs) iespējams veikt, cilvēkam pašam vēršoties pie ģimenes ārsta, lai saņemtu testa komplektu un informāciju par izmeklējuma veikšanu mājas ap­stākļos. Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka 2011. gadā šo izmeklējumu veica vairāk nekā 57 tūkstoši iedzīvotāju, 2012. gadā – vairāk nekā 60 tūkstoši, bet 2013. gadā – jau vairāk nekā 80 tūkstoši iedzīvotāju, un tas atbilstoši ir 7,09%, 7,63% un 9,64% no tās iedzīvotāju grupas, kura to var veikt bez maksas. Un tā nav pat puse no vēlamajiem 25%, ko vajadzētu sasniegt šīm pārbaudēm. Iespēju bez maksas pārbaudīt savu veselību tomēr nevajadzētu novērtēt par zemu, jo tieši resnās un taisnās zarnas (kolorektālo) ļaundabīgos audzējus bieži atklāj novēloti: 3. un 4. stadijā tiek diagnosticēti 55% audzēju.

Sieviešu atsaucība uzlabojas


Kaut arī ir uzlabojusies sieviešu atsaucība attiecībā uz bezmaksas veselības pārbaudēm, lai laikus atklātu dzemdes kakla un krūts vēzi, mediķi to joprojām vērtē kā zemu. 2011. gadā dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes veica 62 796 sievietes (uzaicinājuma vēstules izsūtīja 181 808 sievietēm), 2012. gadā – 54 503 sievietes (204 198 vēstules), 2013. gadā – 55 498 sievietes (202 472 vēstules) – atbilstoši 34,5%, 26,7% un 27,4% no uzaicinājuma vēstules saņēmušajām sievietēm. Būtu labi, ja pārbaudes veiktu vismaz 50% sieviešu.

Situācija ar krūts vēža profilaktiskajām pārbaudēm ir nedaudz labāka – 2011. gadā skrīninga izmeklējumu veica 51 348 sievietes (151 956 uzaicinājuma vēstules), 2012. gadā – 42 559 sievietes (130 205 vēstules), 2013. gadā – 48 549 sievietes (142 115 vēstules), attiecīgi – 33,8%, 32,7% un 34,2% (vajadzētu sasniegt vismaz 60%). Pozitīva vēsts ir tā, ka skrīningiem ir atdeve, jo Latvijā pieaug arī to pacientu skaits, kam audzēju atklāj agrīnā – 1. vai 2. – stadijā, saka ārsts V. Krūmiņš, vienlaikus skrīninga aptveri vērtējot kā ļoti mazu.

Fakti


Saslimstība ar audzējiem pieaug visā Eiropā, tajā skaitā Latvijā. Mediķi tam saskata vairākus iemeslus:

sabiedrības novecošanos (audzējus galvenokārt diagnosticē gados veciem cilvēkiem, piemēram, Latvijā 70% gadījumu prostatas ļaundabīgo audzēju konstatē vīriešiem pēc 65 gadu vecuma);

augstus vēža riska faktorus, tādus kā lieko svaru, mazkustīgumu, smēķēšanu, gaisa piesārņojumu, nedrošu dzimumdzīvi, pīrsingu, tetovējumu veikšanu, specifiskas infekcijas, piemēram, helikobaktēriju infekciju, kas var izraisīt kuņģa vēzi, u.c.;

diagnostikas iespēju uzlabošanos;

vēža savlaicīgas atklāšanas valsts programmu ieviešanu (Latvijā pastāv kopš 2009. gada).

graf_GV_21febr_14

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Mana paziņa, kurai ģimenē mātei bija dzemdes vēzis, ko atklāja jau pēdējā stadijā, kaut arī regulāri apmeklēja kaut kādas Iļģuciema poliklīnas ginekoloģi, tik ļoti pārdzīvoja mātes nāvi, ka devās pie ārstiem un lika sev izoperēt dzemdi, jo it kā kaut kādi analīžu rādītāji uzrādījuši, ka viņai arī var būt vēzis. Dzīvo nu jau kādus desmit gadus bez problēmām. Bet ir cilvēciņi, kas pat uz veselības pārbaudēm neaizvelkas…

Draugiem Facebook Twitter Google+