Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
6. aprīlis, 2016
Drukāt

Ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā zaudēti jau 665 miljoni eiro (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Lai gan Latvijas maksātnespējas likums atbilst labākajai starptautiskajai praksei, tā īstenošanā ir virkne nepilnību un trūkumu, kas rada zaudējumus. Laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi jau 665 miljonus eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, – secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte veiktajā pētījumā.

Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru.

Apzinoties maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēmas nepilnības, lai gūtu savtīgu labumu, visbiežāk tiek īstenotas četras krāpniecības shēmas – pamatlīdzekļu pārrakstīšanu uz citu sev piederošu uzņēmumu, uzņēmuma kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī maksātnespējas procesa izmantošana savtīgos nolūkos, kuru īsteno maksātnespējas administrators.

“Maksātnespējas process ir ļoti svarīgs normālas, veselīgas uzņēmējdarbības un investīciju vides faktors, taču nav noslēpums, ka Latvijā tas nestrādā efektīvi. Pētījums to apstiprina un pirmo reizi Latvijā parāda, cik maksātnespējas procesa nepilnības ir izmaksājušas uzņēmējiem, valstij un nodokļu maksātājiem. Salīdzinot zaudējumu apmērus, jāsaka, ka sešu gadu laikā zaudētie 665 miljoni eiro ir teju tikpat, cik valsts gadā atvēl izglītības sistēmas uzturēšanai. Ņemot vērā, ka zaudējumi aprēķināti piesardzīgi, droši var apgalvot, ka maksātnespējas procesa nekvalitatīvās uzraudzības un kontroles sistēmas, kā arī procesu ļaunprātīgās izmantošanas sekas uz tautsaimniecību patiesībā ir vēl plašākas,” norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

Izplatītākās maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes uzņēmumos, kuros novēroti pārkāpumi, ir īpašnieku un adreses maiņa īsi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Īpašnieku maiņa fiksēta 83% gadījumu, savukārt adreses maiņa – 57%. Bieži uzņēmumos konstatēta arī valdes maiņa pirms maksātnespējas procesa, laika novilcināšana, priekšlaicīgi pārtraucot tiesiskās aizsardzības procesu, un fiktīvu kreditoru radīšana. Lai nodrošinātu sev labvēlīgāku maksātnespējas procesa rezultātu un iegūtu sev lojālu maksātnespējas administratoru, ir notikušas manipulācijas ar administratoru rindu. Par maksātnespējas procesa, iespējams, ļaunprātīgu izmantošanu liecina arī liels no kreditoriem saņemto sūdzību skaits.

Vismaz viena ļaunprātīga maksātnespējas procesa pazīme novērota teju 1500 uzņēmumos Latvijā, kuriem pasludināta maksātnespēja, turklāt jo vērtīgāks uzņēmums, jo biežāk šādas pazīmes konstatētas. Pētījuma rezultāti iezīmē arī citu satraucošu tendenci – 54% maksātnespējas administratoru ir administrējuši vismaz 3 uzņēmumus ar kādu no četrām ļaunprātīgām pazīmēm, kas varētu liecināt arī par iespējamu maksātnespējas administratora iesaisti (uzņēmuma adreses maiņa, vienlaikus nemainot valdi un īpašniekus, fiktīvi kreditori, tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana īsu laiku pēc tā pasludināšanas, kā arī manipulācijas ar administratoru rindu).

“Ir apsveicami, ka Latvijā ir labs maksātnespējas procesa regulējums un to ir atzinuši un novērtējuši arī OECD un ārvalstu eksperti. Tomēr likumam ir jātiek pareizi piemērotam arī praksē – lai pārtrauktu turpmāku zaudējumu nodarīšanu uzņēmējiem, valstij un nodokļu maksātājiem, jābūt konkrētai, izlēmīgai rīcībai. Neieviešot visaptverošu maksātnespējas procesu uzraudzību, kā arī nepaaugstinot iesaistīto amatpersonu kompetenci, nākamo 10 gadu laikā zaudējumi var sasniegt 852 miljonus eiro. Jau tagad var novērot, ka samazinās jaunas investīcijas tautsaimniecībā, zūd uzņēmēju uzticība tiesiskumam, iedzīvotāji zaudē darba vietas un emigrē, kas veicina arī konkurētspējas samazināšanos,” norāda Greiškalns.

Maksātnespējas procesu uzraudzību un kontroli Latvijā būtiski apgrūtina visaptverošas informācijas trūkums, ar ko ik dienas saskaras tiesībsargājošās un maksātnespējas procesu uzraugošās iestādes, jo lielākā daļa jeb 60% maksātnespējas administratoru maksātnespējas ziņojumos likumā prasīto informāciju norāda tikai daļēji vai nenorāda vispār. Turklāt, ja ziņojumā tikusi sniegta informācija par maksātnespējas procesu, to ir sarežģīti apkopot, jo nav izstrādāta standartizēta maksātnespējas procesu ziņojumu elektroniskā veidlapa, tādēļ ziņojumi tiek iesniegti dažādos failu formātos.

“Lai uzlabotu maksātnespējas procesa uzraudzību, būtu nepieciešams ieviest elektronisko datu sistēmu, kas darbotos līdzīgi kā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskā sistēma EDS. Informācijas pieejamība sniegtu iespēju noteikt, kā strādā ikviens maksātnespējas administrators, kā arī veicinātu pārdomātu un uz faktiem balstītu lēmumu pieņemšanu gan politiskajā, gan administratīvajā līmenī,” komentē ZAB Deloitte Legal partnere Ilze Znotiņa.

Pētījums veikts 2015. gadā, analizējot 9 512 uzņēmumu maksātnespējas lietas, kā arī Maksātnespējas Administrācijas, Lursoft, Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī finanšu un nefinanšu institūciju dokumentus un datus.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Likums akmeni iekalls.Kadam izdevigi lai paliek pa vecam vai ne?

  2. visiem tiem, kuri ļeru, ļeru, ļeru, ļeru, ļeru, ļerināja, ka nahren referendimiem kāpstu tērēt – par šo kāpostu sanāktu ko 25 gadus rīkot pa referendumam katru mēnesi!

  3. ................... Atbildēt

    NA ‘bizness’

  4. lai slava rasnačam!

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+