Mobilā versija
+1.7°C
Māra, Mārīte, Marita
Sestdiena, 25. marts, 2017
2. februāris, 2015
Drukāt

Ļaus brīvāk izmantot lauksaimniecības zemi, kuru nepieciešams atmežot (2)

Foto-LETAFoto-LETA

Koalīcijas sadarbības padome šodien atbalstīja grozījumu veikšanu “Meža likumā”, kas paredz ļaut brīvāk izmantot lauksaimniecības zemi, kuru nepieciešams atmežot, žurnālistiem norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Iepriekš “bija diez gan liela jezga” par lauksaimniecības zemju atmežošanu, tāpēc deputātiem ir radies priekšlikums noteikt, ka attiecībā uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstīto lauksaimniecības zemi, kas ir atmežojama, var rīkoties kā ar tādu, kas netiek uzskatīta par meža zemi, sacīja Dūklavs.

Līdz ar to nebūs vajadzīga dažādu dokumentu kārtošana Valsts meža dienestā, un šīs teritorijas varēs atbrīvot arī no “resniem krūmiem” un sēt graudus, skaidroja zemkopības ministrs.

Kā informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne, lielu daļu lauksaimniekus ietekmēja 2015.gada 1.janvārī spēkā stājusies likuma norma, kas liedza bez saskaņošanas attīrīt aizaugušās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības.

Lai lauksaimnieki spētu atgriezt aizaugušo lauksaimniecības zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī vai turpinātu zemi apsaimniekot kā mežu – LOSP kopā ar Zemkopības ministriju (ZM) izstrādāja priekšlikumus, kas radīs risinājumu koku ciršanai lauksaimniecības zemēs. LOSP cer, ka pēc izskatīšanas koalīcijas padomes sēdē tie steidzamā kārtā tiks iesniegti apstiprināšanai Saeimā.

LOSP un ZM ierosinājumi attiecībā uz aizaugušām lauksaimniecības zemēm, kur faktiskais stāvoklis atbilst meža definīcijai un koku augšanas potenciāls ir realizējies, koku vidējam augstumam sasniedzot piecus metrus, lauksaimnieki šīs platības varēs izcirst un zemi attīrīt bez jebkādas atļaujas no valsts iestāžu puses. Tas nozīmē, ka lauksaimniecības zemē īpašnieks varēs rīkoties un darīt visu, lai atgrieztu to ražošanai, norāda Garkalne.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Interesanti kurš traucēja zāģēt lidz 01.01.2015, ja nebūtu eiropas naudas tad tie pārējie lauki aizaugtu dažu gadu laikā, kaut kā neredz budžetā pienesumu no graudkopjiem.

  2. Vispār tas bija Zemnieku saeimas darbs, kuri šo jautājumu risināja ar ZM, nevis LOSP!

Cerības par noietu Ķīnā gaist: Latviešiem neizdodas iemācīt ķīniešiem ēst piena produktus (17)Vecajai Eiropai neizdevās iemācīt ķīniešiem ēst piena produktus, tas nepadodas arī latviešiem
"Sadales tīkls" iegādāsies 200 000 viedo skaitītāju; uzstādīs visā Latvijā (6)AS ”Sadales tīkls” iegādāsies 200 000 viedo skaitītāju, aģentūrai LETA teica uzņēmuma pārstāve Tatjana Smirnova.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+