Pasaulē
Eiropa

Briti ļaus palikt valstī visiem eiropiešiem, jo trūkst darbaroku 16


Breksita pretinieki trešdien protestē Veselības un sociālās aprūpes dienesta priekšā, jo viņus uztrauc, ka vajadzēs uzkrāt zāles gadījumam, ja vienošanās netiks panākta.
Breksita pretinieki trešdien protestē Veselības un sociālās aprūpes dienesta priekšā, jo viņus uztrauc, ka vajadzēs uzkrāt zāles gadījumam, ja vienošanās netiks panākta.
Foto – Frank Augstein/AP/LETA

Britu mediji vēsta, ka valdība gatavojas atļaut palikt valstī visiem eiropiešiem neatkarīgi no tā, vai, izstājoties no Eiropas Savienības, tiks noslēgta savstarpēja vienošanās, vai netiks. Tas nozīmē, ka eiropieši varēs palikt valstī arī tad, ja Brisele nepiekritīs piedāvāt tādas pašas tiesības tiem britiem, kuri dzīvo Spānijā un citās ES valstīs.

 

Ļaus palikt, jo trūkst darbaroku

Gatavojoties breksitam bez vienošanās, tiks sagatavoti un pakāpeniski publicēti 83 dažādi dokumenti. Pirmais no šiem dokumentiem tika publicēts vakar. Britu valdība uzsver, ka viņu attieksme ir ļoti nopietna un “ar vēsu prātu”, cilvēkus nebiedēs ar kārtējo “iebaidīšanas projektu”. “Iebaidīšanas projekts”, angliski “Project Fear”, ir atsauce uz pirmsreferenduma britu valdības drūmajām prognozēm breksitam, kas, kā nesen atzina BBC, lielākoties nav piepildījušās.

Britu medijs “The Telegraph” ziņo, ka valdības gatavotajos dokumentos rakstīts, ka Apvienotā Karaliste vēlas parādīt “augstu morālo stāju” un vienpusēji atļaut eiropiešiem palikt dzīvot valstī, turpinot izmantot britu valsts finansēto veselības aprūpes sistēmu un pieprasīt sev pienākošos pabalstus. Vairāki valdības ministri īpaši atzīmējuši, ka breksits nedrīkst novest pie darbaspēka trūkuma veselības, sociālās aprūpes, celtniecības un tūrisma nozarē. Tieši šīs nozares ir tās, kur saskaņā ar statistiku galvenokārt nodarbināti iebraucēji no Eiropas, un šajās nozarēs jau tagad trūkst darbaspēka.

Daudz tiek runāts par medicīniskā personāla trūkumu, taču arī citās nozarēs situācija ir saspīlēta, piemēram, britu “Beer&Pub” (Alus&krodziņu) asociācija brīdina, ka jau šobrīd ēdināšanas nozarē katastrofāli trūkst darbaspēka, īpaši vajadzīgi šefpavāri un virtuves darbinieki, tādēļ “viesmīlības nozarei ir jābūt galvenajai prioritātei valdības pēcbreksita imigrācijas sistēmā”. Viens no četriem virtuves strādniekiem britu krodziņos noteikti būs eiropietis, turklāt paši briti šādos darbos strādāt nekāro, tādēļ situācijas uzlabošanās ar mājinieku palīdzību nav gaidāma. Taču labā ziņa ir tāda, ka darbaspēka trūkums jau šobrīd visās jomās spiež darba devējus celt algas, kas ir viens no gaidāmajiem pozitīvajiem breksita efektiem.

 

Eiropiešu tiesības nemainīsies

Iepriekš tika runāts par trim miljoniem eiropiešu, taču nu jau tiek minēti 3,8 miljoni. Nav īsti skaidrs, cik valstī ir mūsu tautiešu. Ne tikai Latvijas iestādes, bet arī paši briti min dažādus skaitļus, taču visticamākais varētu būt ap 117 000. Lai nu kā, mūsu tautieši var atviegloti uzelpot, jo nevienošanās gadījumā viņu tiesības būs viens no svarīgākajiem jautājumiem. Lielākā daļa paši jau ir parūpējušies vai plāno parūpēties par dokumentu sakārtošanu, iegūstot britu pilsonību.

Latvijas un Apvienotās Karalistes dubultpilsoņu skaits šā gada janvārī PMLP reģistros bija 2500, taču kopš gada sākuma daudzi latvieši ieguvuši britu pases, kā arī daudzi nezina, ka par otras pilsonības iegūšanu jāinformē pirmās pilsonības valsts, tādēļ reālais skaitlis noteikti ir daudz lielāks. Daudzi ir pilsonības iegūšanas procesā, kas var ilgt pat divus gadus un izmaksāt ap 2000 mārciņām (2235 eiro), kas nav lēts prieks.

Nepierasti, ka daži vadošie britu eiroskeptiķi un “cietā” breksita piekritēji par valdības plānu aizstāvēt eiropiešu tiesības izsakās pozitīvi. Džeikobs Rīss-Morgans, kurš bieži tiek minēts kā ticams premjera kandidāts, saka: “Vienmēr esmu uzskatījis, ka mums nepieciešams izteikt vienpusēju piedāvājumu šajā jomā. ES migranti ieradās šeit legāli, un Apvienotā Karaliste nav valsts, kas izmanto likumdošanu ar atpakaļejošu spēku. Viņiem jābūt tādām pašām tiesībām kā britiem – ne vairāk un ne mazāk.”

 

Brisele gatava pagarināt termiņu

No Briseles saņemti cerīgi signāli par to, ka vienošanās termiņš par izstāšanās noteikumiem no ES, kas bija ieplānots oktobrī, varētu tikt pagarināts. Septembrī britu valdībai jālemj, vai tiks turpināts sagatavošanās darbs breksitam bez vienošanās, vēl grūtāks uzdevums būs balsojums parlamentā par tā dēvēto “Chequers plan” – britu breksita plānu.

LA.lv