Ļauties mirkļa burvībai! Latviešu erotiskās prozas rakstnieces par mīlestību, erotiku un Valentīndienu 2
Ir 14. februāris, Valentīndiena, un tieši pēdējos pāris gados vairākas latviešu rakstnieces drosmīgi izmēģinājušas roku erotiskās literatūras žanrā. Karīnas Račko “Saplēstās mežģīnes” kļuva par pērnā gada visvairāk pirkto un sociālajos tīklos apspriesto oriģinālliteratūras darbu, tieši šonedēļ dienasgaismu ieraudzījis jau nākamais romāns – “Debesis pelnos”, kurš, domājams, tāpat ilgi neaizkavēsies grāmatnīcu plauktos. Inguna Dimante prasmīgi sabalansē spraigu sižetu ar versmaini erotiskām ainām romānos “Pilnmēness nakts zieds”, “Cita meitene jeb Senā kāzu nakts”, šogad gaidāms arī trešais romāns “Divi Džokeri un papardes zieds”. Savukārt Ieva Sīmane tieši Valentīndienā debitē ar kaislīgu romānu “Svētlaimes medniece”.
Visām trim rakstniecēm uzdevu Valentīndienai ļoti atbilstošus jautājumus par mīlestību un erotiku.
– Ko jūs domājat par Valentīndienu, – vai mīlestībai ir vajadzīgi savi oficiālie svētki un kā tos būtu vislabāk svinēt?
Karīna Račko: – Atgādinājumu novērtēt tuvos cilvēkus sev līdzās, sacīt labus vārdus un domāt labas domas nekad nevar būt par daudz, tāpēc, par spīti svētku komercializācijai, uz Valentīndienu raugos pozitīvi. Manuprāt, šie svētki ir brīnišķīgs iemesls nobīdīt malā ikdienas nodarbes, lai veltītu vairāk uzmanības saviem mīļajiem un pārdomātu, cik daudz mīlestības un siltuma ieliekam pieskārienos pasaulei.
Inguna Dimante: – Jā, piederu pie tiem, kuri atbalsta Valentīndienas kā īpašu mīlestības svētku svinēšanu. Ne valstiskā vai oficiālā, bet sirds līmenī uzgavilēt jūtām… kāpēc ne? Latvieši ir ārkārtīgi nerunīgi un kautrīgi tieši attiecību jautājumos, tad šī ir brīnišķīga iespēja iekļūt tajā romantikas un intimitātes zonā, kuras mums ikdienas rutīnā vienkārši pietrūkst.
Mīlestība un svētki jau pašas par sevi ir lietas, kuras mūsu apziņā pārveido pasauli, darot to tīkamāku un saulaināku. Ļausimies šai burvībai! Ja kāds pārgalvis agrā rītā par prieku mīļotajai uz Daugavas ledus uzzīmēs milzu sirdi, tā dos prieku un iedvesmu visiem, kuri to ieraudzīs pa ceļam uz darbu. Bet varbūt kāds cits nodziedās serenādi un vēl kāds ierakstīs sniegā ”Precies ar mani!” Esiet radoši un drosmīgi! Un arī vecāka gadagājuma ļaudīm – skaists zieds un glāze šampanieša, bet varbūt pat saulriets jūras krastā un tie trīs skaistie vārdi ”Es tevi mīlu!”
Ieva Sīmane: – Atminos, ka pamatskolas laikā tā bija īpaša diena, kad nosūtīt mīļu vēstulīti savam slepenajam draudziņam, pret ko radušās romantiskas jūtas, kā arī saņemt romantiskas atzīšanās pašai. Valentīndiena bērnībā uzlādēja ļoti pozitīvi, ja veicās atklāt, ka esi iepatikusies kādam skolas biedram. Un sajūsmas deva divkārša, ja simpātijas izdevās atklāt un tās izrādījušās abpusējas! Tāda sajūsma ļāva uz skolu doties ar lielu prieku! No šī izriet, ka šādām mīlestību un romantiskās jūtas slavinošām dienām noteikti ir pozitīva ietekme, kālab tad nesvinēt?
Pati gan pēdējos gados neesmu tieši Valentīndienu īpaši atzīmējusi, savas jūtas atklāti paužu, negaidot konkrētu datumu. Esmu par to, ka mīļotie cilvēki viens otru iepriecina ikdienā ar kādu personisku mīļu nieciņu, mīlas vēstulīti, ziediem, brokastīm gultā vai ko citu pārbaudītu un mīļu. Šogad mana Valentīna diena izvērsusies īpašāka kā citus gadus, jo tieši 14. februārī ir manas erotisko stāstu grāmatas “Svētlaimes medniece” atklāšanas svētki. Jūtos patīkami satraukta, nu gluži kā pamatskolas laikos.
– Kas ir mīlestības lielākais spēks;
Karīna Račko: – Mīlestība ir dzīves kvintesence. Tā ietver sevī visu pasaules gaismu – patiesību, nesavtību, labestību.
Inguna Dimante: – Mīlestība pati ir vislielākais spēks. Mīlestībā atbrīvojas milzu enerģija, kas ir nenovērtējams ieguvums. Tā atver cilvēka sirdi jūtīgumam, līdzcietībai un radošumam. Cilvēka sirdij mīlestība ir tikpat nepieciešama kā organismam ūdens. Patiesa, ilgtspējīga mīlestība sāksies ar cieņu vienam pret otru. Patiesi mīlošās attiecībās cilvēki viens otram uzticas un nebaidās atklāt savas dziļākās emocijas.
Ieva Sīmane: – Tēlaini izsakoties, mīlestības lielākais spēks ir iet viens otram blakus un skatīties vienā virzienā, ne vienam uz otru. Praktiski, bez izpušķojumiem runājot, varu pēc savas attiecību pieredzes teikt, ka mīlestība ir komandas darbs. Mīlestība ir spēcīga, ja pārim ir līdzīga attieksme un izpildījums dzīvojot – līdzīgi ikdienas paradumi, vajadzība fiziski un emocionāli izpausties, līdzīga seksualitāte un, jā, arī gastronomiskā gaume. Piekrītu psihologu teiktajam, ka šie trīs ir mīlestības lielākais spēks.
– Erotika ir…
Karīna Račko: – Erotika ir enerģija, smalks seksuālo un emocionālo izjūtu tīklojums, ķermeniskā un dvēseliskā saskarsmes vibrācija, viena no spēcīgākajām dzīves garšām un baudām.
Inguna Dimante: – Erotika ir noslēpumaini intīma saskarsme – rotaļīga spēle, kurā ietilpst plašs spektrs no partnera valdzināšanas mākslas līdz pat intīmo attiecību visspēcīgākajai baudai. Romantisko attiecību vainagojums ir sekss, un divi cilvēki viens ar otru patiešām satiekas. Novēlu visiem krāšņu, smaidiem bagātu Valentīndienu un siltu apskāvienu pilnu nakti!
Ieva Sīmane: – Ooo, erotika… Man erotiska šķiet patiesa aizrautība cilvēku attiecībās, kas iedarbina iztēli un liek tai ļauties. Erotika izkrāšņo dzīvi! Tie brīži, kad saprotos ar vīrieti (vai sievieti) bez vārdiem – ar skatienu, ķermeņa smaržu, žestiem, kustībām. Vien mirklis, kad aptver, ka šis cilvēks mani pievelk kā magnēts. Tieši tobrīd vai pēc mirkļa pieslēdzas erotika, iztēle! Es vispār esmu pārliecināta, ka cilvēces viens no diviem galvenajiem virzītājspēkiem ir libido.
