Foto – Timurs Subhankulovs

Lauzts pirksts izmeklētājus nodarbina otro gadu 0

Pensionētais kuģu kapteinis Juris Vaivods (69) un pensionētais padomju armijas virsnieks Ivans Kedriks (71) dzelzs kastes dēļ sakāvās 2010. gada pavasarī.

Reklāma
Reklāma

 

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Par notikušo pēc J. Vaivoda (viņš konflikta laikā salauzis pirkstu) iesnieguma tika ierosināta krimināllieta, kuru pierādījumu trūkuma dēļ gan pabeidza, bet vēlāk pēc iesniedzēja protesta prokuratūrai atkal atjaunoja, un izmeklēšana turpinās, lai gan kopš notikuma pagājuši jau gandrīz divi gadi.

 

Sāk no jauna

Cik prātīga ir šāda tiesāšanās, cik daudz resursu tā prasa, ja konflikta vienīgās sekas ir J. Vaivoda salauztais pirksts? Turklāt policija par notikušo nav tikusi skaidrībā, jo kautiņā iesaistīto vīru versijas ir pretrunīgas: katrs par kautiņa aizsācēju norāda otru. Piedevām pirmajā izmeklēšanas reizē I. Kedrina labā liecināja kāds Sergejs Kiļčevskis, kurš redzējis, kā J. Vaivods paņem nūju un vicina I. Kedrika virzienā. Sitienus ne no viena, ne no otra puses liecinieks gan neesot redzējis. Kā var noprast, šis vīrietis notikuma vietā bija ieradies pēc J. Vaivoda lūguma, un uz viņa liecību pamata lietu arī beidza, bet to atkal atjaunoja, kad kapteinis sameklējis lieciniekus, kuri redzējuši, kā, viņaprāt, patiesībā viss noticis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Abu vīru konflikts izcēlās par pusotru metru augstu un metru garu un platu metāla kasti, kas atradās Rīgā, Juglā pie laivu kooperatīva “Nāra”, kurā abiem pensionāriem ir laivu novietnes. Kā man stāsta J. Vaivods, kaste atradusies aiz kooperatīva žoga pilsētai piederošā teritorijā un bojājusi skatu, jo bijusi sarūsējusi un nevienam nevajadzīga. Viņš to nolēmis aizvākt un piezvanījis metālu uzpircējam S. Kiļčevskim, kurš par to solījis, kā smejas J. Vaivods, pat vienu latu samaksāt. Uzpircējs atbraucis 2010. gada 11. aprīlī, bet, kad sarūsējošo kasti ieraudzījis, nolēmis, ka nav jēgas to ņemt.

 

Abi stāvējuši un runājušies, kad nācis I. Kedriks un bez iemesla sācis J. Vaivodu raustīt aiz jakas un sist pa seju, tad paņēmis stieni un mēģinājis iesist pa galvu. Pensionētais kapteinis aizsargājies ar kreiso roku, un tā ticis salauzts pirksts, 35 dienas staigājis ģipsī.

 

Nākamajā dienā J. Vaivods uzrakstījis iesniegumu policijai ar lūgumu ierosināt krimināllietu pret I. Kedriku par miesas bojājumu nodarīšanu. Par sišanu S. Kiļčevskis, kā viņš atzinies J. Vaivodam, policijai neesot liecinājis tāpēc, ka neesot vēlējies, lai viņu vazājot pa tiesām.

 

Abi – bijušie represētie

J. Vaivods norāda, ka īstais agresijas iemesls no I. Kedrika puses esot nevis metāla kaste, bet gan 3 x 2,5 metrus lielā laivas novietne, kuru I. Kedriks vēloties pievienot savai novietnei, kas atrodas līdzās. J. Vaivods nepiekrīt novietni samainīt vai pārdot, bet I. Kedriks ļoti gribot paplašināties, jo siltā laikā dzīvojot laivas novietnē.

 

Vēl pensionēto kapteini aizvainojis tas, ka pensionētais virsnieks viņu, padomju laika represēto, nosaucis par masu slepkavu, kuru vajagot fiziski iznīcināt. Vienlaikus gan J. Vaivods norāda, ka naida pamatā nav nacionālas jūtas.

 

Kapteinis ir ticīgs cilvēks un pārmet krustu pie svētbildes savā Juglas vienistabas dzīvoklītī, zvērot, ka saka man taisnību par notikušo starpgadījumu.

Izrādās, ka arī I. Kedriks ir bijis represēts, desmit gadus pabijis Sibīrijā, otrās grupas invalīds. Arī viņš zvēr, ka runā taisnību un ka uzbrucis ir J. Vaivods, kad I. Kedriks gājis skaidroties, kāpēc viņš zog metāla kasti, kurā viņa biedrs glabājot instrumentus. Virsnieks tikai aizstāvējies un uzskata kapteini par nenormālu, sliktu un kašķīgu cilvēku. Tomēr I. Kedrikam pret J. Vaivodu neesot nekādu pretenziju.

Reklāma
Reklāma

“Kad Vaivods man sacīja, ka tādus kā es viņš esot vedis uz Vorkutu, tad gan es viņu nosaucu par čekistu maitu… Es viņa vietā sen būtu izlīdzis, nevis kā tāda bāba staigātu apkārt un sūdzētos gan policijai, gan presei. Un pirkstu viņš, visticamāk, salauza, sitot man, vai arī izziņu par lūzumu nopirka no ārstiem,” spriež I. Kedriks.

 

Resursu šķērdēšana

Tā kā minētajā lietā notiek izmeklēšana, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvis Toms Sadovskis par to komentārus nesniedz, vien piebilst, ka viss notiek likuma ietvaros un ka policija izskatot visas lietas, kurās tiek aizskartas personas intereses. Tas, cik lieli resursi jāiegulda šādu lietu izskatīšanā, neesot policijas, bet tiesību ekspertu jautājums.

Tiesību eksperts un Saeimas deputāts Andrejs Judins uzskata – ir labi, ja cilvēki aizstāv savas tiesības, bet katra lieta jāaplūko konkrēti. “Problēma jau nav likumos, bet gan tajā, vai tiek izmantotas visas metodes, lai lietu atrisinātu, lai par vienu salauztu pirkstu vai vienu nozagtu latu netiesātos vairākus gadus,” vērtē Judins. “Arī viens salauzts pirksts ir miesas bojājums, arī viena lata neatļauta paņemšana ir zādzība. Bet, skatoties, kas un kā ir noticis, likums pieļauj krimināllietu izbeigt mazsvarīguma vai noilguma dēļ, var organizēt izlīgumu. Gara tiesvedība sīkās lietās tiešām ir problēma, tā ir resursu izšķērdība.” Deputātaprāt, gan policijai, gan prokuratūrai ar šādiem gadījumiem jāstrādā elastīgāk.