Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. augusts, 2012
Drukāt

Lavīnas efekts – uzrodas arī citi īpašumu prasītāji

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Pēc bijušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (NA) demisijas valdošā koalīcija vienojās, ka ebreju restitūciju jautājumam esot nepieciešams “politisks risinājums”. Proti – tas vispirms esot jāizrunā frakcijās un koalīcijā un tikai pēc tam jāiesaista atbildīgās ministrijas. Pagaidām gan ar ebreju organizāciju pārstāvjiem tikusies tikai opozīcijā esošā “Saskaņas centra” (“SC”) frakcija.

 

“Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns neredz nepieciešamību tagad tikties ar ebreju organizāciju pārstāvjiem. “Pašlaik mums te, Saeimā, ir vasaras režīms un pat komisiju sēdes sasaukt izdodas ar grūtībām. Turklāt mūsu frakcijā šis jautājums izrunāts jau uzreiz pēc tā aktualizēšanas,” teica deputāts. Viņaprāt, Ebreju draudžu un kopienu padomei vajadzētu vērsties vispirms pie Nacionālās apvienības, jo tieši šajā frakcijā esot vislielākā pretestība kompensāciju jautājumā. Smiltēns arī norādīja, ka šis ir ilgtermiņa jautājums, kas, ļoti iespējams, netiks atrisināts pašreizējā parlamenta sasaukuma laikā.

NA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Raivis Dzintars informēja, ka frakcija šādu tikšanos ieplānojusi rudenī. “Būtiski, lai šajā diskusijā piedalītos visu organizāciju pārstāvji, kas pretendē uz īpašumu atgūšanu, kā arī juristi un denacionalizācijas eksperti,” teica R. Dzintars.

 

Visaktīvākie ebreju kompensāciju aizstāvji parlamentā ir Reformu partija. “Šis ir ļoti īpašs jautājums ar unikālu un sāpīgu vēsturisko kontekstu, tādēļ tas jāatrisina agri vai vēlu,” teica Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs (RP). Tikšanās ar ebreju organizāciju pārstāvjiem varētu notikt augusta beigās vai septembra sākumā.

 

Aptaujātie politiķi arī īsti nevarēja precizēt, ar kuriem tieši ebreju organizāciju pārstāvjiem viņi tiksies. Iniciatīvu restitūciju jautājumos uzņēmusies Arkādija Suharenko vadītā Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome. Taču rabīns Menahems Barkahans intervijā “Latvijas Avīzei” pagājušonedēļ uzsvēra, ka ebreju kopienā ir dažādas organizācijas un Ebreju draudžu un kopienu padome ir tikai viena no tām, bet ne galvenā.

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes centieni atgūt vēsturiskos īpašumus iedrošinājuši arī citas organizācijas nākt ar līdzīgām prasībām, kā arī apšaubīt denacionalizācijas procesu kopumā. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA) intervijā aģentūrai BNS atzinis, ka viņa vadītā ministrija saņēmusi iesniegumus no vairākām organizācijām, kuras piesaka savas tiesības īpašumu atgūšanai. Piemēram, Daugavpils latviešu biedrība vēlas atgūt trīsdesmitajos gados uzcelto Vienības namu. Arī organizācija “Latvijas Krievu kopiena” sākusi apzināt krievu sabiedriskajām organizācijām piederējušos īpašumus. Organizācijas valdes loceklis Igors Vatoļins gan informēja, ka cīnīšoties tikai par tiem īpašumiem, kas ir nolaisti un netiek apsaimniekoti, nevis par tiem, kuros valsts vai cilvēki ieguldījuši ievērojamus līdzekļus un kas tiek lietderīgi izmantoti.

R. Dzintars šādas organizāciju aktivitātes uzskata par loģiskām un likumsakarīgām.

 

“Tas ir pilnīgi loģiski, ka gadījumā, kad viena kopiena uz etniskā principa pamata vēlas sev ko saņemt, tad to pašu pieprasīs arī citas kopienas. Tas ir tikai saprātīgi, jo vienas etniskās grupas intereses nedrīkst izcelt pāri citām. Tādēļ parlamentam jāvērtē, kādas sekas šāds lēmums varētu radīt,” uzskata politiķis.

 

NA uzskata, ka kompensāciju jautājumu vislabāk būtu skatīt kopīgi, nevis izdalīt atsevišķi katru etnisko kopienu.

Pretējās domās ir V. Makarovs. Viņaprāt, dažādu grupu prasību sajaukšana vienā katlā tikai kavēšot problēmas atrisināšanu: “Šobrīd mums galvenais ir atrisināt situāciju ar ebreju restitūcijām. Piekabinot tam klāt citas problēmas, mēs neko nepanāksim. Es nevēlos teikt, ka citu kopienu prasības ir mazāk svarīgas, tās vienkārši ir jāskata atsevišķi.”

Savukārt “SC” pārstāvis Valērijs Agešins uzskata, ka dažādu etnisko kopienu un nevalstisko organizāciju prasības pēc saviem īpašumiem apliecina, ka denacionalizācijas process pēc neatkarības atjaunošanas bijis netaisnīgs un nepārdomāts.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+