Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. marts, 2013
Drukāt

LB: Pēc pievienošanās eirozonai Latvijā pieaugs viltojumu skaits

Arhīva fotoArhīva foto

Latvijā pēc pievienošanās eirozonai pieaugs atklāto viltojumu skaits, taču situācija nebūs dramatiska, prognozē Latvijas Bankas (LB) Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Andris Tauriņš.

Tauriņš šodien žurnālistiem pastāstīja, ka Igaunijā pirms pievienošanās eirozonai pieauga bažas par eiro un kronu viltojumu skaita palielināšanos, taču dramatiskas izmaiņas šobrīd nav novērotas. Ņemot vērā, ka Latvija atrodas līdzīgā situācijā ar Igauniju, tad eiro viltojumu skaits nedaudz pieaugs, taču ne katastrofāli.

“Arī kolēģi Igaunijas bankā bija satraukušies par šo iespēju un gaidīja, ka uz apmaiņas procesu parādīsies viltota nauda. Igaunijā eiro viltojumu skaits pēdējos divus gadus ir pieaudzis, taču nevar teikt, ka būtu dramatiskas izmaiņas notikušas. Līdzīgu ainu varot vērot citās jaunajās eiro zonas dalībvalstīs – Malta, Kiprā, Slovēnijā, Slovākijā – viltojumu skaits nedaudz pieaug, taču nav dramatisku izmaiņu. Ņemot vērā, ka Latvija ir līdzīga Igaunijas situācijai, arī mēs varētu sagaidīt, ka eiro viltojumu skaits nedaudz pieaugs, taču ne katastrofāli,” uzsvēra LB pārstāvis.

Neskatoties uz iepriekšminēto, LB pārstāvis gan aicināja tirgotājus un iedzīvotājus nebūt vieglprātīgiem un naudas apmaiņas procesā rūpīgi pārbaudīt latus un eiro. “Tā vajadzētu darīt,” piebilda Tauriņš.

Arī Latvijas tirgus līdera naudas drošības sistēmu nozarē, uzņēmuma “Hansab” valdes priekšsēdētājs Māris Lūks prognozēja, ka atklāto viltojumu skaits noteikti pieaugs un pie veikalu kasēm pieaugs pircēju rindas, jo, mainoties valūtai, cilvēki pastiprināti skaitīs šo naudu.

“Atklāto viltojumu skaits noteikti pieaugs, taču, cik procentuāli, es nemāku teikt. Mums ir bažas, ka rindas pie kasēm pieaugs, jo cilvēki skaitīs šo naudu,” uzsvēra Lūks.

Tauriņš arī atgādināja, ka, ieviešot eiro, ievērojami uzlabosies drošība, taču gan jau, ka Latvijas viltotāji pastrādāšot un parādīsies viltotas eiro monētas. “Mazliet viņu apetīti mazinās tas, ka eiro ir mazvērtīgāks nekā lati,” piebilda Tauriņš.

Lai arī “Hansab” piedāvā dažāda līmeņa iekārtas viltojumu konstatēšanai, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes eksperts Elmārs Bērziņš atzina, ka tiem uzņēmumiem, kas nevēlas tērēt līdzekļus iekārtu iegādei, uzmanība jāpievērš trīs pamatpazīmēm – ūdenszīmei, hologrāfiskajam attēlam un optiski mainīgajai krāsai.

Tauriņš piebilda līdzīgi – “aptaustīt, apskatīt un pagrozīt”. Viņš arī demonstrēja kāda amatiera internetā ievietotu video, kurā redzams, ka ar visparastākā magnētiņa palīdzību var noteikt, vai eiro monēta ir viltota.

Bērziņš, balstoties uz savu praksi, uzskata, ka Latvijas noziedznieki ir spējīgi uz daudz ko un potenciāls pastāv, jo poligrāfijas attīstība pasaulē ir pietiekami augsta.

“Hansab” veiktas aptaujas rezultāti atklāj, ka 66% iedzīvotāju uzskata, ka eiro nav drošs pret viltojumiem, 49% baidās, ka nespēs atpazīt viltojumus, kas ir diezgan liels procents. Savukārt 56% aptaujāto nezina, kā rīkoties, atklājot viltojumu.

Latvijas Bankas statistika liecina, ka no 2002. līdz 2012.gadam Latvijā tika atklāti 915 eiro viltošanas gadījumi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+