Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. marts, 2012
Drukāt

LB visiem iespējamiem līdzekļiem centusies neapturēt “Bankas Baltija” darbību

latvijas_banka

Latvijas Banka, kas deviņdesmitajos gados uzraudzīja kredītiestāžu darbību, visiem iespējamiem tiesiskajiem līdzekļiem centusies neapturēt valstī lielākās finanšu sektora sistēmiskās bankas “Banka Baltija” darbību, secinājusi Augstākā tiesa, kas februārī izskatīja “Bankas Baltija” likvidatoru “BDO” prasību pret Latvijas Banku un Latvijas valsti Finanšu ministrijas (FM) personā par kopumā 238 miljonu latu piedziņu.

No šonedēļ uz kopumā 74 lappusēm sagatavotā apelācijas instances tiesas sprieduma izriet – vadoties no mērķa nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti valstī, Latvijas Banka “Bankas Baltija” konstatētajiem pārkāpumiem ir piemērojusi adekvātas sankcijas, kā arī uzraudzības funkcijas ietvaros sistemātiski veikusi pasākumus bankas kontrolei un darbības uzlabošanai.

Tiesa secinājusi, ka komercbankai un tās kreditoriem nodarīto zaudējumu cēlonis ir “Bankas Baltija” vadības mērķtiecīgi veiktās pretlikumīgās darbības, kuras Latvijas Banka saprātīgi nevarēja paredzēt un novērst, tādēļ bankas likvidatora pārmetumi par kredītiestādes uzraudzībā pieļautu rupju neuzmanību nav pamatoti.

No sprieduma izriet, ka Latvijas Bankas darbībai nav cēloniska sakara ar “Bankas Baltija” līdzekļu izsaimniekošanu un zaudējumu nodarīšanu bankas kreditoriem.

Tāpat tiesa atzinusi, ka zaudējumi 184,658 miljonu latu apmērā, par kuru piedziņu tiesā vērsies “Bankas Baltija” likvidators, ja tādi personām būtu radušies uzraugošās institūcijas amatpersonu nolaidības dēļ to lielā apmēra dēļ neapšaubāmi veido kriminālatbildības pamatu. Tomēr no lietas materiāliem redzams, ka ar ģenerālprokuratūras lēmumu “Bankas Baltija” krimināllieta daļā par Latvijas Bankas darbinieku nolaidību, veicot uzraudzību pār bankas darbību ir tikusi izbeigta, jo personu darbībās, kuras rīkojušās Latvijas Bankas uzdevumā, krimināllietā netika konstatētas pat formālas nolaidības pazīmes.

Tādējādi apelācijas instances tiesa atzinusi, ka “Bankas Baltija” likvidators nav pierādījis ne Latvijas Bankas prettiesīgas darbības izcelšanos, ne precizējis laikposmu, kādā tā cēloniski saistāma ar “Bankas Baltija” kreditoriem nodarīto zaudējumu rašanos, ne arī pierādījis Latvijas Bankas darbības prettiesīgumu, tādēļ bankas likvidatora prasība pret Latvijas Banku par zaudējumu, parāda 185,596 miljonu latu kopsummā un kavējumu procentu 52,75 miljonu latu solidāru piedziņu ir noraidāma.

Vērtējot pret FM vērstās prasības pamatotību, tiesa atzina, ka valdības 1995.gadā apstiprinātais memorands, ar kuru, pēc “BDO” uzskata, valsts uzņēmusies saistības pret “Bankas Baltija” noguldītājiem, nevar kalpot par pamatu prasības apmierināšanai un kompensāciju izmaksu turpināšanai.

Tiesa pievienojās Rīgas apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas secinājumam, ka pat gadījumā, ja memorandu uzskatītu par galvojuma līgumu, uz to būtu attiecināms Civillikumā noteiktais noilguma termiņš, proti, 10 gadi. Konkrētajā gadījumā prasība pret Latvijas Banku iesniegta 2006.gada 3.martā, bet pret Latvijas valsti FM personā – 2010.gada 21.janvārī, proti, vairāk nekā 14 gadus pēc memoranda parakstīšanas.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Augstākā tiesa 21.februārī, izskatot “Bankas Baltija” likvidatora un Latvijas Bankas apelācijas sūdzības, pilnībā noraidīja prasību pret FM un Latvijas Banku par kopumā 238 miljonu latu piedziņu. Spriedums vēl ir pārsūdzams kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senātā 30 dienu laikā no 15.marta.

Rīgas apgabaltiesa 2010.gada 12.oktobrī Rīgas savukārt prasību apmierināja daļēji un no Latvijas Bankas nolēma piedzīt 60 miljonus latu. Daļā par zaudējumu piedziņu no FM prasība tika noraidīta.

Pirmās instances tiesa toreiz secināja, ka “Bankas Baltija” kreditoriem nodarīto zaudējumu apmērs nebūtu tik liels, ja Latvijas Banka savulaik būtu pienācīgi veikusi tai ar likumu noteiktos uzraudzības pienākumus. Tiesa atzina, ka bankas bankrotā vainojama ne tikai šīs bankas vadītāju noziedzīga darbība, bet arī uzraudzību veicošās iestādes – Latvijas Bankas – prettiesiskā bezdarbība.

BB likvidators “BDO” prasībā tiesai lūdza piedzīt no Latvijas Bankas un FM solidāri 185,6 miljonu latu zaudējumus, kā arī likumiskos nokavējuma procentus 52,8 miljonu latu apmērā, kas kopā veido 238,4 miljonus latu.

Sākotnēji prasība bija vērsta tikai pret Latvijas Banku un FM šajā lietā atradās trešās personas statusā, taču 2010.gada 2.februārī “Bankas Baltija” likvidatoru prasība tika grozīta un FM tika pieaicināta par līdzatbildētāju.

“BDO” pārstāvis Vairis Brīze iepriekš tiesai paskaidroja, ka zaudējumu piedziņa ne tikai no Latvijas Bankas, bet arī FM ir loģiska, jo 1995.gadā valdība apstiprināja memorandu, apņemoties garantēt noguldījumu drošību “Bankā Baltija”. Tādējādi valdība bija iesaistījusies “Bankas Baltija” problēmu risināšanā un parakstīja vairākus dokumentus, kas ļāva iedzīvotājiem ticēt, ka banka tiks glābta.

“BDO Invest Rīga” prasību pret Latvijas Banku tiesā iesniedza 2005.gada 10.maijā. Tiesvedība šajā lietā 2007.gadā tika apturēta, līdz spēkā stāsies spriedums “Bankas Baltija” krimināllietā. 2010.gada aprīlī spriedums šajā lietā stājās spēkā.

2009.gada aprīlī pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas tiesāšanās stājās spēkā spriedums “Bankas Baltija” krimināllietā, ar kuru kādreizējais bankas Uzraudzības padomes vadītājs Aleksandrs Lavents un bankas vadītājs Freimanis tika atzīti par vainīgiem daļā viņiem inkriminēto noziegumu.

Latvijas Saimnieciskā tiesa BB par maksātnespējīgu atzina 1995.gada jūnijā. Pirms bankrota “Banka Baltija” bija viena no lielākajām Latvijas bankām un piedāvāja augstas procentu likmes, tādēļ piesaistīja ļoti daudz noguldītāju.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+