LDDK: Algu paaugstināšana valsts uzņēmumos ir atbalstāma 0
Lēmums palielināt algu valsts uzņēmumos, kuru gada apgrozījums pārsniedz 40 miljonus latu, ir vērtējams pozitīvi, jo valsts kapitālsabiedrības darbojas brīvās tirgus ekonomikas apstākļos, ekspresintervijā biznesa portālam “Nozare.lv” atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Jau ziņots, ka lielie valsts uzņēmumi izmantojuši iespēju no šā gada paaugstināt valdes locekļu atalgojumu, piemēram, AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētāja Āra Žīgura alga no 2784 latiem palielināta līdz 8784 latiem mēnesī, bet VAS “Latvijas Dzelzceļš” vadītāja Uģa Magoņa alga, pēc Latvijas Televīzijas raidījuma “Panorāma” rīcībā esošās informācijas, no 2600 latiem līdz 8500 latiem mēnesī.
Meņģelsone skaidroja, ka lielās valsts kapitālsabiedrības darbojas pēc Komerclikuma brīvās tirgus ekonomikas apstākļos, kur konkurence notiek ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā līmenī. “Tā ir konkurence arī par labākajiem speciālistiem un vadītājiem uzņēmumu vadības līmenī. Vadītāji vistiešāk ir atbildīgi par uzņēmuma nākotni un attīstību, īpaši, ja uzņēmums ir ar valsts kapitāla daļām un tam ir izvirzīti arī nozares attīstību veicinošie stratēģiskie mērķi,” uzsvēra LDDK ģenerāldirektore.
Viņa atzina, ka pirms pāris gadiem pieņemtais lēmums valsts kapitālsabiedrību vadītājus iekļaut vienotās atlīdzības sistēmā ar valsts pārvaldes darbiniekiem būtiski ierobežoja iespējas veidot pēc labas pārvaldības principiem atalgotas valsts kapitālsabiedrību valdes.
Meņģelsone uzskata, ka, vērtējot šo lēmumu ilgtspējas kontekstā, tā bija kļūda, jo komercsabiedrībās atalgojuma sistēma ir jāsaista ar uzņēmuma darbības rezultātiem, kas balstīti uz uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem, piemēram, palielināt klientu apjomu, peļņas rādītājiem, jaunu tirgu apgūšanu, investīciju piesaisti, uzņēmuma struktūras reorganizēšanu un optimizēšanu, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšanu u.c. Jebkādi atalgojuma ierobežojumi pasliktina uzņēmuma finansiālo stāvokli, neveicina attīstību.
Tāpat Meņģelsone norādīja, ka joprojām valsts sektorā vidējā bruto alga ir krietni lielāka nekā privātajā sektorā – ja 2010.gadā vidējā alga valsts sektorā bija 470 lati, privātajā sektorā tā bija – 424 lati, bet 2012.gadā vidējā alga valsts sektorā bija – 504 lati, turpretī privātajā sektorā – 452 lati.
“Algas lielums privātajā sektorā ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, darba nodokļu politikas valstī, tirgus un jaudas lieluma, ar kādu privātais sektors strādā, piemēram, samazinoties ārējo tirgu aktivitātei, pastāv lielāka iespēja, ka atalgojums privātajā sektorā var samazināties,” teica Meņģelsone.
Tajā pašā laikā viņa stāstīja, ka ražojošās nozares krīzes laikā optimizēja darbību, un patlaban tās vairs nav cilvēkresursu ietilpīgākās nozares, tādēļ šajās nozarēs vērojama situācija, ka atalgojums palielinās uz cilvēku samazināšanās un jaunāko tehnoloģiju ieviešanas rēķina. Pēc LDDK ģenerāldirektores teiktā, pakalpojumu sektors visvairāk cieš no cilvēku aizbraukšanas, jo tā ir cilvēkresursu ietilpīga tautsaimniecības nozare.
