Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. februāris, 2012
Drukāt

LDDK: Ar Nacionālā attīstības plāna izstrādi nedrīkst kavēties

mengelsone

Ar Nacionālā attīstības plāna (NAP) izstrādi nedrīkst kavēties, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore (LDDK) Līga Menģelsone.

LDDK cer, ka šā gada martā jau būs pieejams pirmais NAP uzmetums, lai septembrī varētu sākties pirmās sarunas par prioritātēm. “Tāpēc nevaram gaidīt līdz šā gada decembrim, kā ir ierakstīts NAP pieņemšanas plānā,” sacīja Menģelsone.

Pēc viņas sacītā, balstoties uz NAP, Latvija varēs stingrāk argumentēt savas pozīcijas sarunās par Eiropas finansējuma saņemšanu nākamajam plānošanas periodam līdz 2020.gadam. “Jāsaprot, ka NAP nav domāts atvilktnei, bet gan tas ir svarīgs valsts attīstības plānošanas dokuments, kas nosaka to, kā dzīvosim un ko akcentēsim – būsim pārtikas, rūpniecības vai kādas citas nozares lielvalsts,” uzsvēra LDDK vadītāja.

Viņa norādīja, ka arī vietējiem uzņēmējiem ir svarīgi zināt, ka valstij ir attīstības plāns līdz 2020.gadam. Piemēram, mēbeļu ražotājam ir jāzina valsts attīstības plāna pamatnostādnes, lai lemtu par ražošanas jaudu palielināšanu vai samazināšanu, esošās darbības turpināšanu vai pārstrukturizēšanu.

“Bez NAP uzņēmējiem ir nedroša sajūta par nākotni, jo viņi nezina savu vietu valstī. Tāpat NAP ir svarīgs ES finansējuma kontekstā, lai zinātu, kurām nozarēm un kurās jomās valstij būs nepieciešams veikt atbalsta investīcijas,” teica Menģelsone.

Jau ziņots, ka jaunais NAP būs daudz plānāks un konkrētāks – maksimums, 20 lappusēs koncentrējot konkrētāku vīziju par valsts turpmāko virzību, intervijā aģentūrai LETA sacīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Mārtiņš Krieviņš.

Viņš gan atturējās nosaukt NAP prioritātes, pirms ar ekspertiem vēl nav sāktas konkrētas diskusijas. Krieviņš gan atzīmē, ka “Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030” jau ir precīzi definētas tās pamatlietas, uz ko jāvirzās – izglītības sistēmas pilnveidošana, investīcijas cilvēkkapitālā, inovatīvas ekonomikas veidošana, reģionālā attīstība.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+