Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
21. marts, 2012
Drukāt

LDDK: IIN samazinājumam jābūt straujākam

mengelsone1

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājuma tempam jābūt straujākam, nekā to piedāvā Finanšu ministrija (FM) un Ekonomikas ministrija (EM), biznesa portālam “Nozare.lv” uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).

Nedēļas sākumā LDDK piedalījās Tautsaimniecības padomes sēdē, kurā tika apspriests FM un EM piedāvātais darba nodokļu mazināšanas scenārijs tuvākajiem gadiem.

Patlaban scenārijs paredz sasniegt mērķus – Latvijas nodokļu politikai būt konkurētspējīgai Baltijas valstu līmenī (piemēram, pašlaik Lietuvā IIN ir 15%, bet Latvijā – 25%), risināt nabadzības un strukturālā bezdarba riskus ar zemāku likmju palīdzību, kā arī samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, jo būs neizdevīgi izvairīties no nodokļu nomaksas.

LDDK ir gandarīta, ka FM ir objektīvi novērtējusi Latvijas darbaspēka nodokļu slogu, vērtējot efektīvās nodokļu likmes. Pēc šādiem kritērijiem Latvijā ir septītais augstākais nodokļu slogs Eiropas Savienībā.

LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone norādīja, ka darba nodokļu sloga mazināšanai jābūt ne tikai LDDK prioritātei, lai veicinātu Latvijas darba devēju konkurētspēju, bet tai jābūt arī valdības prioritātei. “FM piedāvātais scenārijs piedāvā ļoti lēnu IIN samazinājumu. Darba devēji aicina spert drosmīgākus soļus un samazinājumā saskatīt tā pozitīvo efektu – kad likmes pazemina, maksātāju bāze palielinās,” uzsvēra Menģelsone.

FM piedāvā līdz 2015.gadam samazināt IIN likmi līdz 21%, neapliekamo minimumu paaugstināt līdz 90 latiem, atvieglojumu par apgādājamo palielināt līdz 90 latiem. Kā galvenos kompensējošos pasākumus FM saskata – nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) 25% apmērā pieauguma atcelšanu, kā arī NĪN par mājokļiem ieņēmumu dubultošanu. Ieguvums būtu 25 miljoni latu.

Tāpat FM iesaka lēnāk celt iemaksas pensiju otrajā līmenī – par vienu procentpunktu gadā (sasniedzot 6% likmi 2016.gadā). Ieguvums būtu 229 miljoni latu. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmju atcelšana 2015.gadā radītu 30 miljonu latu ieguvumu, bet IIN atvieglojumu pārskatīšana – 12 miljonu latu ieguvumu.

Pēc LDDK domām, pašreizējais scenārijs paredz ļoti lēnu IIN pamatlikmes samazināšanu (2013.gada vidus – 24%, 2014.gads – 23%, 2015.gads – 21%), kas var nesniegt gaidāmo pozitīvo ietekmi uz investīcijām. Tas pats attiecas arī neapliekamā minimuma celšanu, kuru plānots celt tikai par 15 latiem gadā.

Tajā pašā laikā konfederācija pozitīvi vērtē valdības pārstāvju izpratni, ka diskusija par PVN samazināto likmju atcelšanu nebūtu uzskatāma par prioritāru, jo valdības puses sniegtie aprēķini parāda, ka fiskālais ieguvums būtu ļoti mazs, ņemot vērā arī kompensējošos pasākumus sociāli neaizsargātajām iedzīvotāju grupām. Tāpēc tūlītēji soļi no FM šajā jomā netiek piedāvāti.

FM un EM sadarbībā ar LDDK turpina aptaujāt darba devējus par dažādu nodokļu samazināšanas scenārijiem, lai varētu modelēt ietekmi uz tautsaimniecību.

Jau ziņots, ka, pakāpeniski samazinot darbaspēka nodokļu likmes, netiks risinātas ēnu ekonomikas problēmas, turpretī strauja darbaspēka nodokļu mazināšana to risinātu, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

“Darbaspēka nodokļu likmes samazinot pakāpeniski, pastāv risks, ka nemazināsies ēnu ekonomikas īpatsvars. Tie, kas nav maksājuši darba nodokļus, nodokļu sloga samazināšanos par 1%-2% neizjutīs, tāpēc ir jādomā, kā ar lēnu nodokļu samazināšanu varēs iekasēt naudu no ēnu ekonomikas. Turpretī, strauji samazinot nodokļus, pastāv liela cerība, ka tādējādi varēs iekasēt naudu no ēnu ekonomikas. Bet visas iespējas ir rūpīgi jāapsver – kādi ir ieguvumi no viena vai otra scenārija, tāpat jādomā par scenāriju ietekmi uz ekonomiku,” uzsvēra LTRK vadītājs.

Viņš arī atzinīgi novērtēja Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča ideju samazināt PVN pamata likmi, jo, kā uzskata Endziņš, jebkura nodokļa samazināšanu uzņēmēji uztvers ar skaļām ovācijām.

“Skaidrs, ka PVN samazināšana nepieciešama, lai iegrožotu inflāciju. Taču, ja PVN pamatlikmes mazināšanas kontekstā ir jāatliek darbaspēka nodokļu samazināšana, tad tas nav atbalstāmi. Tāpēc PVN pamatlikmes samazināšana ir saistīta ar sarežģītiem jautājumiem, piemēram, kas notiks ar darbaspēka nodokļa samazināšanu un kā norisināsies eiro ieviešana. No uzņēmumu konkurētspējas un izaugsmes viedokļa svarīgāk ir samazināt darbaspēka nodokļus, nevis PVN. Tomēr vai netiks apdraudēta eiro ieviešana 2014.gadā?” norādīja LTRK valdes priekšsēdētājs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+