Foto – LETA

LDDK: NAP iecerētie izaugsmes plāni ir vāji saistīti ar reālajām iespējām 0

Uzņēmēju lielākās bažas saistītas ar to, vai Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP) ietvertie izaugsmes dati un iecerētie rezultāti ir pietiekami pārdomāti saistīti ar reālajām iespējām, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālā dialoga koordinatore Rīgas reģionā Edīte Alksne.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 53
Veselam
Cik bieži drīkst veikt rentgenu? Noskaidrojam! 17
Lasīt citas ziņas

Viņa atzina, ka Rīgas reģiona darba devējiem, ekspertiem, sociālajiem partneriem un pašvaldībām ir skaidrs, ka NAP jāvirza iespējami drīzākai apstiprināšanai, jo tas ir cieši saistīts ar nākamā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas perioda finansējuma piesaisti.

Tiesa, eksperte norāda, ka uzņēmēji no NAP gaida ievērojami vairāk konkrētības un saistības ar realitāti. Viņi uzsver, ka dokumentā nav kardinālu priekšlikumu, kā arī daudzās sadaļās ietverti vēsturiski jau novecojuši dati, piemēram, 2006.gada vai 2008.gada rādītāji, kas neļauj objektīvi izvērtēt turpmākās attīstības iespējas. Tāpat atsevišķās sadaļās iecerētie rezultāti definēti mehāniski, nepārdomāti, piemēram, būtiski ir palielināt nevis nevalstisko organizāciju (NVO) skaitu uz 1000 iedzīvotājiem, bet gan aktīvo iedzīvotāju skaitu, kas iesaistās NVO norisēs. Tāpat nepieciešams nevis palielināt budžeta vietu skaitu prioritārajās zinātnēs, bet gan pārskatīt esošo budžeta vietu sadalījumu un pārdalīt tās par labu prioritārajām specialitātēm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc uzņēmēju domām, aktuālajā NAP versijā trūkst arī piesardzīga ārējās vides faktoru izvērtējuma, paredzot iespējamos riskus, ko rada situācija Eiropā un pasaulē, tā vietā koncentrējoties uz ļoti optimistisku attīstības scenāriju.

Ņemot vērā uzņēmēju pieredzi privātajā sektorā, uzņēmēji arī norādījuši, ka to, kā iecerētais “ekonomikas izrāviens” realizēsies patiesībā, varēs redzēt tikai tad, kad katrai sadaļai iepretī tiks definēts pieejamais finansējuma apjoms.

Rīgas reģiona uzņēmēji arī akcentējuši, ka NAP ne tikai jābūt vispārējai vīzijai par to, kā turpmāk attīstīt Latvijas ekonomiku un vairot cilvēku labklājību, bet tam arī jādod pietiekams pamats, lai jebkurš jaunietis, izlasot šo dokumentu, saprastu, ka pēc skolas pabeigšanas viņam nebūs jābrauc uz ārzemēm.

Jau ziņots, ka 14.augustā Ministru kabinets atbalstīja Pārresoru koordinācijas centra izstrādātā NAP pirmo redakciju.

NAP vadmotīvs ir “Ekonomikas izrāviens”, kuram pakārtotas trīs prioritātes – “Tautas saimniecības izaugsme”, “Cilvēka drošumspēja” un “Izaugsmi atbalstošas teritorijas”. Nākamo septiņu gadu laikā tiks akcentēts atbalsts eksportspējīgiem un augstražīgiem uzņēmumiem gan ražošanas, gan pakalpojumu jomā, tādējādi radot pamatus un pietiekamus ienākumus arī pārējo jomu attīstībai.

NAP ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā.