LDDK: Valsts attīstības plānos nav salāgoti galvenie kritēriji 0
Dažādos valsts attīstības plānos nav salāgoti galvenie kritēriji, šorīt LNT raidījumā ”900 sekundes” teica Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Latvijai ir dažādi attīstības plāni – kārtējā gada budžets, vidēja termiņa budžets, Latvija 2030, Eiropa 2020 (Nacionālais reformu plāns), tagad tiek izstrādāts Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2014.-2020.gadam – un tiem visiem jābūt savstarpēji saistītiem, uzsvēra Meņģelsone.
Taču LDDK eksperti ir konstatējuši, ka galvenie valsts attīstības kritēriji, piemēram, nodarbinātības rādītāji, veselības budžets procentuāli no iekšzemes kopprodukta, atsevišķos plānos ir dažādi interpretēti. “Tiem būtu jābūt savstarpēji saistītiem,” uzsvēra Meņģelsone.
Jau ziņots, ka 14.augustā apstiprināja NAP 1.redakciju, un sākas plāna mēnesi ilga sabiedriskā apspriešana.
NAP vadmotīvs ir “Ekonomikas izrāviens”, kuram pakārtotas trīs prioritātes – “Tautas saimniecības izaugsme”, “Cilvēka drošumspēja” un “Izaugsmi atbalstošas teritorijas”. Galvenais uzsvars nākamo septiņu gadu laikā tiek likts uz atbalstu eksportspējīgiem un augstražīgiem uzņēmumiem gan ražošanas, gan pakalpojumu jomā, tādējādi radot pamatus un pietiekamus ienākumus arī pārējo jomu attīstībai.
Liela uzmanība plānā ir pievērsta cilvēku kompetenču attīstībai, dodot iespēju kāpināt katra personīgo konkurētspēju darba tirgū, kā arī ieguldījumiem zinātnē un pētniecībā. Reģionu attīstībā galvenais fokuss ir uz vietējās uzņēmējdarbības atbalstu, kā arī infrastruktūras attīstību pakalpojumu pieejamībai.
NAP2020 ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (Latvija2030) rīcības plāns, kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam.
NAP2020, no vienas puses, ir valsts biznesa plāns, kas parāda valsts izaugsmes modeli – kur tiks ieguldīts, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību, produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēju, kā tiks nodrošināta sinerģija starp investīciju mērķiem un līdzsvarota attīstība, kā pelnīs valsts un kā to izdarīt iedzīvotājiem.
Tāpat NAP2020 var tikt skatīts arī kā sabiedriskais līgums – ko valsts apņemas paveikt līdz 2020.gadam un ko tā sagaida no sabiedrības. Valsts parāda kopīgo redzējumu par vidēja termiņa attīstību, lai nodrošinātu ilgtermiņa prognozējamību nozaru, biznesa un katra indivīda lēmumu pieņemšanā.
Saskaņā ar līdz šim noteikto plānu līdz gada beigām ir jābūt Saeimas lēmumam par NAP gala versiju.
