Mobilā versija
+4.0°C
Eleonora, Ariadne
Otrdiena, 21. februāris, 2017
10. jūnijs, 2014
Drukāt

Magonis: Krievijas-Ukrainas konflikts LDz ļauj cerēt uz jaunām tranzīta kravām

Foto: LETAFoto: LETA

"Latvijas dzelzceļš" prezidents Uģis Magonis (no kreisās), Ministru prezidente Laimdota Straujuma un satiksmes ministrs Anrijs Matīss piedalās VAS "Latvijas dzelzceļš" preses brīfingā par nākamā plānošanas perioda izaicinājumiem un problēmām, kā arī iepazīstinātu ar lielākajiem dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem, kas tiek realizēti ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Krievijas-Ukrainas konflikta rezultātā pārtrauktais Krievijas kravu tranzīts caur Ukrainas ostām ļauj VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) cerēt uz daļu no šīm kravām, šodien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.

“Protams, morāli mēs šo konfliktu ļoti pārdzīvojam, tāpat aktuāls ir arī jautājums – būs vai nebūs jaunas sankcijas pret Krieviju? Taču patlaban Krievijas kravas meklē citus tranzīta ceļus, un daļa no šīm kravām ilgtermiņā nāks pie mums,” sacīja Magonis.

Jautāts, vai bargāku sankciju ieviešana pret Krieviju, gluži otrādi, neliks LDz zaudēt lielu daļu kravu, Magonis sacīja, ka par šādu scenāriju patlaban netiek domāts.

“Piemēram, ja Eiropas Savienība (ES) apturētu akmeņogļu importu no Krievijas, tad LDz zaudētu 37% kravu. Tomēr Krievija nespēj visas savas kravas pārorientēt uz savām ostām, tāpēc daļa joprojām tiks vesta caur Latviju,” norādīja Magonis.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) piebilda, ka ES patlaban neizskata nākamo sankciju fāzi, jo Ukrainā ir ievēlēts jauns prezidents un ir radušās cerības uz konflikta noregulējumu. “Arī indikācijas no Krievijas puses liecina, ka viņiem nav vēlēšanās eskalēt situāciju,” sacīja Straujuma.

Valdības vadītāja uzsvēra, ka kopumā ir ļoti apmierināta ar LDz darbību, jo uzņēmums nodrošina 12 000 darbavietu, pērn nodokļos ir samaksājis 107 miljonus eiro.

“Darbības rādītāji ir ļoti labi, arī paredzētās 169 miljonu eiro investīcijas ir būtisks pienesums Latvijas ekonomikai. Šķirotavas modernizācija un citi investīciju projekti ir pozitīvi vērtējami,” sacīja Straujuma.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) piebilda, ka LDz ilgtermiņa investīcijas tiks līdzfinansētas no ES struktūrfondu līdzekļiem – no nākamajā plānošanas periodā infrastruktūrai paredzētajiem 1,3 miljardiem eiro aptuveni 360 līdz 380 miljoni eiro tiks novirzīti dzelzceļa elektrifikācijai.

Magonis norādīja, ka elektrifikācija ir milzīgs projekts un LDz par saviem līdzekļiem to nespēs īstenot, tāpēc tam ir nepieciešams valsts un ES fondu finansējums.

Matīss arī piebilda, ka LDz aktīvi meklē jaunas kravas ar augstāku pievienoto vērtību, piemēram, ļoti perspektīvas varētu būt konteinerkravas no Ķīnas, taču vienā dienā aizstāt akmeņogles ar jaunām kravām neesot iespējams, tāpēc tas notiks pamazām.

 

Pievienot komentāru

Lauksaimniekiem valsts subsīdijās šogad būs pieejami 8,7 miljoni eiroLauksaimniekiem valsts budžeta programmā "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" šogad būs pieejami 8 723 490 eiro, paredz noteikumi "Par valsts atbalstu lauksaimniecībai", kurus plānots skatīt nākamajā valdības sēdē 21. februārī.
Dabasgāzes tirgu atvērs pēc diviem mēnešiem. Ar ko jārēķinās patērētājiem? (15)Būs vēl citi bez "Latvijas Gāzes": Šaubu par gāzes tirgus atvēršanu nav
Pasaulē
Latvija ekonomiskās brīvības reitingā pakāpusies uz 20.vietu (2) Latvija pasaules ekonomiskās brīvības reitingā šogad ir pakāpusies uz 20.vietu no 36.vietas pērn, bet joprojām atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.
Draugiem Facebook Twitter Google+