Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. marts, 2016
Drukāt

LDz: Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā dzelzceļa infrastruktūra netiek dotēta (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā dzelzceļa infrastruktūra netiek dotēta no valsts puses, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” sacīja valsts uzņēmuma “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Komentējot atsevišķu asociāciju, piemēram, “Baltijas Asociācija- transports un loģistika”, kas apvieno Ventspilī strādājošos komersantus, pārmetumus par pārāk augstiem dzelzceļa tarifiem Latvijā, viņš norādīja, ka jau notikušas sarunas par šo tēmu.

“Ja mēs paskatāmies kartē, tad Ventspils un Liepāja atrodas aptuveni 200 kilometru tālāk nekā Rīga. Tādēļ, lai kravu aizvestu 200 kilometru tālāk, objektīvi parādās kaut kāda veida izmaksas. Ja mēs paēdam pusdienas, tad mums ir jāsamaksā par visu – zupu parasti mums neviens par brīvu nedod! Šīs izmaksas kādam ir jāsedz, bet ir dažāda veida risinājumi, kādā veidā tās segt. Tas ir kopā ar valsti risināms jautājums. Es esmu runājis arī ar asociācijām, kuras ir paudušas šīs pretenzijas, un mēs esam vienojušies, ka mērķis mums visiem ir viens -, lai Latvijas tranzīta koridors būtu pēc iespējas efektīvs. Taču izmaksas kādam ir jāsedz,” klāstīja Bērziņš.

Viņš atzīmēja, ka daļu izmaksu varētu segt valsts, jo Latvija pašlaik ir vienīgā valsts Eiropā, kurā dzelzceļa infrastruktūra netiek dotēta. “Autoceļi tiek dotēti, bet dzelzceļš netiek dotēts ne ar vienu centu. Turklāt Latvijā no šī viedokļa ir pat ļoti zemi infrastruktūras tarifi. Jautājums ir arī par to, kas tiek iekļauts šajā infrastruktūras maksā. Piemēram, Zviedrijā pārvadātājs nevienu centu nemaksā par kapitālieguldījumiem infrastruktūrā, viņš maksā tikai par tās operatīvo lietošanu. Tādēļ cenas ir pilnīgi atšķirīgas,” skaidroja LDz vadītājs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Latvijas dzelzceļa infrastruktūras tarifus nevar objektīvi salīdzināt ar citām valstīm. “Te ir pilnīgi nesalīdzināmas lietas. Arī Lietuvā zem infrastruktūras tarifa apakšā ir daudzi citi maksājumi, un tur ir diezgan lielas nianses. Mūsu interesēs ir pierādīt, ka LDz infrastruktūra nebūt nav dārgākā. Es uzskatu, ka tas ir tieši otrādi. Pašlaik mēs to visu pētām,” teica Bērziņš.

Taujāts, vai Finanšu ministrijai nebūtu iebildumu pret dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas dotēšanu, ņemot vērā ierobežotās budžeta iespējas, LDz valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka šeit ir jautājums par tautsaimniecības attīstību kopumā.

“Es esmu lasījis valdības deklarāciju, un, ja mēs skatāmies kopumā, tad jautājums ir nevis par konkrētu ministriju un konkrētu pozīciju, bet gan par tautsaimniecības attīstību. Eiropas Savienības direktīva nosaka, ka ir jābūt daudzgadu līgumam ar valsti, un pēc savas būtības tā nosaka arī to, ka valstij ir jāpalīdz segt maksu par infrastruktūru. Latvija, protams, var būt pati gudrākā un šai direktīvai nesekot. Tomēr, ja visas Eiropas Savienības valstis sniedz palīdzības roku un dotē infrastruktūru, tad tam apakšā ir arī biznesa jautājums. Eiropas Savienības valstis nav tik devīgas, lai vienkārši tāpat dotētu dzelzceļa infrastruktūru. Tātad kopumā tiek saskatīts, ka tas ir ieguvums tautsaimniecības attīstībai. Ne velti mums arī Austrijas dzelzceļš stāsta, ka tajos brīžos, kad valstij ir jākāpina ekonomikas izaugsme, vairāk naudas tiek ieguldīts infrastruktūras objektos. Ir jāskatās plašāk, jo pašlaik apkārt dzelzceļam strādā 70 tūkstoši cilvēku, nemaz nerēķinot tos 12 tūkstošus, kuri strādā LDz. Ja šiem cilvēkiem dod iespēju strādāt un maksāt nodokļus, tad kopumā valsts budžets iegūst,” uzsvēra Bērziņš.

LDz pieder valstij. Tā koncerns nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu un uztur infrastruktūru.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Mūsu valsts to nevar atļauties, jo jāuztur liels liekēžu ierēdņu bars un arī politiķiem jāceļ algas.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+