LDz prezidents Sočos tiekas ar Krievijas dzelzceļa vadītāju 0
Pagājušajā nedēļā Sočos, Krievijā, norisinājās starptautiska konference „Stratēģiskā partnerība 1520”, kuras ietvaros VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents Edvīns Bērziņš uzsvēra Latvijas priekšrocības dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā, kā arī tikās ar Krievijas dzelzceļa prezidentu Oļegu Belozerovu.
Tiekoties ar O.Belozerovu, pārrunāta aktuālā pārvadājumu informācija un šī gada pirmo piecu mēnešu pārvadājumu dati. Abu dzelzceļu vadītāji atzina, ka sadarbība norit ierastā režīmā un pārvadājumu apjoms šogad ir pieaudzis. O.Belozerovs īpaši uzsvēra „LDz Loģistikas” ieguldījumu konteinervilcienu attīstībā no Ķīnas uz Eiropu, kā arī no Eiropas uz Ķīnu, sadarbojoties ar Krievijas partneriem.
Gan Bērziņš, gan Belozerovs atzina, ka līdz šim sadarbība ir bijusi laba un to nepieciešams stiprināt, nodrošinot kvalitatīvu, koordinētu pakalpojumu sniegšanu esošajiem partneriem, kā arī sadarbību jaunos projektos – Ziemeļu-Dienvidu koridora izveidē un Ķīnas pārvadājumu attīstībā.
Savukārt uzstājoties konferences sesijā „Tranzīts 1520 – izaicinājumi starptautiskajai loģistikai”, E.Bērziņš uzsvēra Latvijas priekšrocības topošā Ziemeļu-Dienvidu tranzīta koridora izveidē un LDz lomu Āzijas kravu nogādāšanā uz Rietumeiropu un Skandināviju.
LDz prezidents uzsvēra, ka iesaistīšanās Eirāzijas transporta koridoru attīstīšanā patlaban ir viena no Latvijas transporta un loģistikas nozares prioritātēm. Būtiska loma ir Latvijas ģeogrāfiskajam novietojumam un ērtajam jūras ceļu savienojumam ar Rietumeiropu un Skandināviju, kas garantē operatīvu kravu nogādāšanu galamērķī. E.Bērziņš uzsvēra, ka ir jāņem vērā arī kravu nogādāšanas operativitāte – ja pa jūras ceļu nepieciešamas vismaz 45 dienas, tad, izmantojot dzelzceļa infrastruktūru, krava no Eirāzijas galamērķī nonāk mēnesi ātrāk. Turklāt uz Skandināviju un Rietumeiropas ostām kravas iespējams nogādāt 24-48 stundu laikā.
Šajā konferences paneļdiskusijā piedalījās arī Krievijas, Irānas, Indijas un citu valstu transporta nozares pārstāvji, kuri iepazīstināja ar stratēģiskajām prioritātēm jaunu maršrutu izveidē Eirāzijas teritorijā, tostarp akcentējot Ziemeļu-Dienvidu koridoru, kas tiek veidots no Indijas uz Eiropas ziemeļdaļu, provizoriski ietverot arī Latviju.
