LEADER atbalsts uzpurina ikdienu 0
Pirmo reizi konkursa “Sējējs” vēsturē nominēs gada LEADER grupu .
Pretendentu daudzums liels – vienpadsmit biedrības, kas pārstāv visu Latviju un ir daudz paveikušas sava novada, pagasta, pilsētas iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanā. Ja saskaitītu no 2009. gada (plānošanas perioda sākums) visus īstenotos projektus gan šajās, gan visās pārējās LEADER grupās, būtu ļoti iespaidīgs skaitlis, zem kura slēpjas visiem acīm redzamais un praktiskais – lauku attīstība un laukos dzīvojošo cilvēku aktivitāte.
Konkursā startē arī biedrība “Liepājas rajona partnerība”, kuras teritorija ir vislielākā Latvijā, tostarp ar pieeju Baltijas jūrai simts kilometru garumā. Ko un cik daudz šādā gadījumā dod atbalsts LEADER programmā, stāsta biedrības “Liepājas rajona partnerība” koordinatore Inita Ate: “Mūsu gadījumā pozitīvākais ir tas, ka vienā no rīcības programmām ir atbalsts jauniešu iniciatīvām. Tas nozīmē, ka jaunieši paši var izlemt un veidot interešu centrus, iegūt aprīkojumu brīvā laika pavadīšanai, īstenot dažādus projektus, un tad nav jādomā par došanos projām no dzimtās vietas.
Nākamais ļoti svarīgais LEADER atbalsta devums ir iespēja uzlabot dzīvi laukos, veidot sociālo pakalpojumu centrus ar iespēju cilvēkiem nomazgāties dušā, izmazgāt veļu, izžāvēt. Projektu atbalsts vēl paredz aktivitātes arī dabas un kultūras mantojuma saglabāšanā, mājražošanas attīstībā un daudzos citos ikdienas dzīves apstākļu uzlabošanas projektos. Iespēju ir ļoti daudz, un gan īstenoto, gan vēl izskatīšanā esošo un jau no jauna iesniegto projektu skaits sniedzas simtos.”
Lauku attīstībai ELFLA projektu ietvaros liepājniekiem atvēlēti 690 tūkstoši latu, bet papildus vēl gandrīz 80 tūkstoši atvēlēti mājražotāju un zemnieku saimniecību popularizēšanai. Inita Ate gan uzsver, ka iesniegto projektu ar labām idejām īstenošanai nepilna pusmiljona latu vēl pietrūkstot. Tomēr Zemkopības ministrijā solīts, ka, iespējams, šo naudu biedrība arī saņems, jo ir arī līdere jau līdz šim piešķirtās naudas apgūšanā.
Kāpēc LEADER?
Kas šajās programmās ir tik pievilcīgs, ka aktivitāte ik gadu pieaug? Inita Ate domā, ka samērā vienkāršais projektu sagatavošanas un iesniegšanas process: “Un, protams, tas, ka šī programma ir tieši vērsta uz katru iedzīvotāju un par mazu summu var izdarīt ļoti, ļoti labas lietas un samērā ātri. Šīs lietas ir visiem redzamas kā savā pagastā, tā visā novadā. Tādēļ mēs regulāri organizējam arī atvērto durvju dienas, lai parādītu, ko esam izdarījuši paši, un apskatītos, ko citi. Šogad tāda būs 17. augustā, kad visos novados interesenti iepazīsies ar īstenotajiem projektiem.”
Par EZF projektiem biedrībā “Liepājas rajona partnerība” atbild Ligita Laipeniece: “Mums ir projektu konkursi un pirmajā rīcībā pieejams atbalsts publiskās infrastruktūras sakārtošanai, uz kuru pretendē pašvaldības – īpaši jau novadi, kas atrodas piekrastē vai pie ezeriem. Otrā rīcība ir paredzēta neliela mēroga tūrisma infrastruktūras attīstībai visās ar zivsaimniecību saistītajās jomās. Īpaši lepni esam par UNESCO mantojumā iekļauto kuršu vikingu apmetni Grobiņā, kas ir svarīga vikingu un kuršu, kā arī viduslaiku pieminekļu koncentrācijas vieta ar Ālandes krasta apmetņu īpašo struktūru no mūsu ēras 7. gadsimta. Trešajā rīcībā atbalsts paredzēts tiem zivsaimniecības uzņēmumiem, kas kvotu samazināšanas dēļ vēlas pārorientēties uz citu biznesu. Diemžēl interesentu nav daudz. Visticamāk, īpašnieki vēl nav īsti gatavi šādam solim. Ir jau arī saprotams, – ja līdz šim zvejotas zivis, tad pārorientēt biznesu, piemēram, uz kokapstrādi nav tik viegli.”
Uz balvu “Sējējs 2012” pretendē arī biedrība “Krāslavas rajona partnerība”. Tā nesen saņēma apstiprinājumu ELFLA projektam “Kombuļu pussaliņa – sev un citiem”. Līdz nākamā gada rudenim par vairāk nekā 20 tūkstošiem latu pussaliņā uzbūvēs estrādi, bērnu spēļu laukumu, skatu laukumu, gājēju celiņu un tiltiņu. Šis projekts ir turpinājums jau agrāk īstenotajiem projektiem, kad iedzīvotāju iecienītajā atpūtas vietā ierīkoja guļbūves aku, ugunskura vietu, atpūtas soliņus, labiekārtoja peldvietu un laipu.
LEADER līderiem
Kopumā laikā no 2009. līdz 2011. gadam “Krāslavas rajona partnerībā” LEADER ietvaros Aglonas (Šķeltovas, Grāveru un Kastuļinas pagastos), Dagdas un Krāslavas novados īstenoti projekti par kopējo summu vairāk nekā pusmiljons latu: tapuši moderni un droši rotaļu laukumi, uzlabota kultūras pasākumu kvalitāte un vides pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, izveidoti jauni sociālie pakalpojumi, radītas iespējas kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku un tālākizglītoties, un daudz kas cits.
LEADER ietvaros dibinātas arī jaunas biedrības. Tā, piemēram, “Kruoslovys amatnīku broliste” – ar mērķi iesaistīt un apvienot radošā sadarbībā Krāslavas novada amatniekus, izveidota “Amatu istaba” ar radošām darbnīcām un amatnieku darbu izstāžu zāli.
Biedrības “Krāslavas rajona partnerība” padomes priekšsēdētāja Terēze Brazeviča uzsver – programma LEADER ļauj ikvienam sasparoties ikdienā, rūpēties par lauku vides sakoptību:
“Ļoti veiksmīgs šo projektu realizācijā ir arī tandēms – projekta īstenotājs un pašvaldība. Visas novada pašvaldības ir pretimnākošas un palīdz biedrībām īstenot projektus, piedaloties gan ar līdzfinansējumu, gan darbaspēku. Arī kopumā LEADER ir patlaban visapsveicamākā lieta, kur cilvēki nāk ar savu iniciatīvu, savām tuvākajām vajadzībām un, uzrakstot projektus, vairākumā gadījumu arī saņem atbalstu.”
Līdz šim brīdim no četriem 2012. gadā plānotajiem projektu konkursiem Krāslavā izsludināti trīs: “Jaunu dabas un kultūras objektu izveide un esošo objektu sakārtošana sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem” (iesniegti septiņi projekti ar kopējo summu 94 tūkstoši latu), “Kultūras mantojuma – tradīciju saglabāšana un attīstīšana” (desmit projekti ar kopējo summu 96 tūkstoši latu). Turpinās projektu iesniegšana “Jaunu pakalpojumu izveidošana un sasniedzamības veicināšana vietējiem iedzīvotājiem”, un gada nogalē paredzēts izsludināt projektu konkursu “Iedzīvotāju pulcēšanās vietu, interešu izglītības un brīvā laika pavadīšanas vietu izveidošana un atjaunošana”.
Par to, ka nereti LEADER ietvaros laukos tiek izdarīts pat pašvaldības kompetencē esošais, gandarīts arī Limbažu novada domes priekšsēdētājs Aigars Legzdiņš: “Jau pats nosaukums norāda, ka tiek atbalstīta līderu – tātad aktīvu cilvēku – darbošanās un ideju īstenošana kādā apdzīvotā vietā. Tāpat prieks, ka LEADER atbalsts paredzēts pašvaldībām. Šodien faktiski pat grūti iedomāties, kā mēs dzīvotu, ja nebūtu Eiropas naudas. Latvijai vienai bez atbalsta pastāvēt un visu izdarīt būtu grūti.”
