Pasaulē
Vēsture

Leģendas par viduslaiku sievieti – pāvesti var izrādīties patiesas 0

Attāls no Kornela universitātes bibliotēkas krājuma.

Viduslaiku leģendas par pāvesti Joannu – pirmo un vienīgo sievieti šajā amatā – var izrādīties patiesas, secinājis Austrālijas arheologs Maikls Habihts.

Saskaņā ar leģendu, kuru pierakstījis kāds 13. gadsimta dominikāņu ordeņa mūks vārdā Martins, 9. gadsimta vidū pāvesta amatā bijis kāds Jānis Anglis (Johannes Anglicus) –, kurš patiesībā bijusi sieviete. Pāveste Joanna palikusi stāvoklī un mirusi dzemdībās kādas baznīcas ceremonijas laikā.

Līdz šim apšaubīta ne tikai sievietes – pāvestes esamība, bet pats Jānis Anglis pāvesta amatā, tā kā par viduslaiku pāvestu personībām ir vairāk neskaidrā, nekā zināmu faktu.

Habihts uzskata, – kādā viduslaiku sudraba monētas iekaltie simboli apliecina pavesta Jāņa esamību 9. gadsimtā, līdz ar to uzdodot jautājumu, vai patiesi, kā leģendā vēstīts, šis pāvests varētu būt bijusi sieviete.

Arheologs uzgāja monētu, veicot ar pāvestes Joannas personību nesaistītu pētījumu pāvestu apbedījumos Romā. “Sākumā arī es ticēju, ka stāsts par Joannu ir tikai izdoma, taču, pētījumam ejot dziļumā, arvien pārliecinošāk parādījās iespēja, ka šim stāstam tiešām var būt reāls pamats,” portālam “LiveScience” atzinis zinātnieks.

Habihts amalizēja viduslaikos kaltas sudraba monētas, kuras dēvēja par denjē – nosaukums cēlies no Senās Romas naudas vienības denārija. Denjē ir ļoti maza izmēra monētas, un to vienā pusē ir valdošā franku imperatora, bet otrā – pāvesta monogramma.

Pievēršot uzmanību monētām, kuras agrāk tika attiecinātas uz pāvesta Jāņa VIII valdīšanas laiku, proti, periodu no 872. līdz 882. gadam, Habihts negaidot atklāja, ka daļai no agrākajā periodā kaltajām monētām būtiski atšķiras pāvesta monogrammas elementi.

Šīs agrākās monētas tādējādi varētu būt piederējušas noslēpumainajam pāvestam Jānim jeb Joannai. Vairākos vēsturiskos avotos atrodamas norādes, ka pāvests Jānis Anglis bijis amatā no 856. līdz 858. gadam, un šajā laikā, piemēram, kronējis Luiju II par Sv. Romas imperatoru.

Habihts atgādina, ka monogramma viduslaikos bija mūsdienu paraksta ekvivalents, tādējādi līdz ar šīm 9. gadsimta monētām, iespējams, vēsturē saglabājies pāvestes Joannas paraksts. Savukārt agrāki pētījumi pierāda, ka monētas nav viltojumi.

Habihts uzskata, ka šīs netiešās liecības par pāvestes Joannas esamību liek pārvērtēt sievietes stāvokli katoļu baznīcā. “Daži piekritīs maniem pētījumiem un atradīs citus pierādījumus sieviešu mācītāju esamībai kristietības agrīnajos gadsimtos, citi kategoriski noraidīs šādu ideju un sacels traci medijos, to apstrīdot. Var sekot liela dubļu kauja, kas, iespējams, turpināsies mūžīgi,” pieļāva Habihts.

Savus pētījumus Habihts apkopojis e-grāmatā “Pope Joan”. Agrāk pāvestes noslēpums iedvesmojis gan romānu autorus, gan filmu veidotājus, tomēr nopietns zinātnisks pētījums par pāvesta Jāņa Angļa jeb pāvestes Joannas personību tapis pirmoreiz.

LA.lv