Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
23. oktobris, 2014
Drukāt

Leģendu naktī durvis vērs pilis un muižas visos Latvijas novados

Foto no Varakļānu novada muzeja arhīvaFoto no Varakļānu novada muzeja arhīva

Varakļānu pils uzcelta 18. gs. nogalē tā laika ievērojamajam dabaszinātniekam un diplomātam Mihaelam Janam fon der Borham.

Gadsimtu mijā par ceļotāju ļoti iemīļotu pasākumu bija kļuvusi Latvijas piļu un muižu asociācijas (LPMA) rīkotā šo vēstures pieminekļu apceļošanas akcija, kas nu jau trešo gadu pārtapusi Leģendu nakts aktivitātēs un šogad notiks 25. oktobrī, kad durvis vērs pilis un muižas visos Latvijas novados, atklājot savus noslēpumus.

Kad atdzīvojas leģendas

“Manuprāt, rudens, kad arvien agrāk satumst vakari, ir ļoti piemērots laiks leģendu atklāšanai, jo vai ikvienai pilij un muižai ir kāds stāsts par nelaimīgu mīlestību, nepiepildītu sapni, ko pirms vairākiem gadsimtiem sapņoja gan dižciltīgie, gan kalpu ļaudis,” teic LPMA izpilddirektore Aira Andriksone.

Šobrīd LPMA dalībnieces ir vairāk nekā 80 pilis un muižas, taču Latvijā ir krietni vien vairāk gan labākā, gan sliktākā stāvoklī esošu vēstures pieminekļu.

Leģendu nakts priekšvakarā tiek rīkots arī “Draudzības velobrauciens”, kura laikā ar divriteni varēs izzināt Aizputes novada kultūrvēsturisko mantojumu. Maršrutā iekļauta Aizputes mācītājmuiža, Klosteres, Štakeldangas, Cildu, Kazdangas un Rokaižu muižas, par kurām īsu vēsturisku ieskatu brauciena laikā sniegs pētnieks Juris Zviedrāns. Velobrauciena sākums 25. oktobrī plkst. 10 no Aizputes novada sporta centra “Lejaskurzeme”. Vakara noslēgumā Leģendu nakts pasākumi Apriķu muižā (plkst. 19 – 23), Kalvenē, Tāšu Padures muižā (tagadējā pamatskolā plkst. 18 – 20) un Kazdangas muižas parka Grotā (plkst. 20 – 22).

Dorotejas viltus mīla

Veselavas muižu 1602. gadā no vairāku Raunas pilsmuižai piederošu māju zemēm izveidoja stārasts Pēteris Veselavskis. 17. gs. tā pastāvēja vienotā īpašumā ar Raunas pilsmuižu, līdz 1744. gadā ķeizariene Elizabete Veselavu uzdāvināja ģenerālleitnantam kņazam Ņikitam Trubeckojam, kurš vēlāk to atdeva savai meitai Annai Nariškinai, kas, pārdodot īpašumu, nopelnīja 20 tūkstošus sudraba rubļu. Pašreizējā Veselavas muižas kungu māja ir smagnēja, bez īpašiem dekoriem veidota divstāvu mūra celtne ar nedaudz izvirzītiem sānu flīģeļiem. Tā celta jau pēdējo muižas īpašnieku Kampenhauzenu laikā pēc 1840./41. gada ziemā ugunsgrēkā nodegušās iepriekšējās dzīvojamās ēkas parauga. Tieši ar Kampenhauzeniem saistās leģenda par Doroteju, ko Leģendu nakts ēnu teātrī izspēlēs vietējie aktieri.

“Izrādē piedalīsies 16 tēlotāji – uz katru lomu pa diviem, jo ēnas jau nerunā. Leģenda vēsta, ka Doroteja bija precējusies ar Veselavas muižas baronu, taču, gadiem ritot, bērnu viņiem nebija, tādēļ viņa nolēma ārpus laulības tikt pie mantinieka. Tomēr tika apmānīta, jo saistījās ar citu vīrieti, kurš uzdevās par iecerēto,” stāsta pasākuma organizatore Emerita Gruzde.

“Pēc ēnu izrādes Veselavas muižā klasisko mūziku spēlēs Valmieras mūzikas skolas pasniedzēji. Koncerta pārtraukumā tiks izstāstīta cita leģenda par barona meitu, kas nonākusi dzīves krustcelēs, jo mīlējusi vienu, bet bijis jāprec cits barons. Ar nemīlēto baronu bijusi sarunāta izskaidrošanās pie lielā akmens, kuras laikā viņš viņu nogalinājis. Kopš tā laika jaunā meitene Baltās dāmas izskatā it bieži klīst pa muižu un uzrodas te pirms kāzām vai citiem lieliem pasākumiem un ballēm. Tad viņa spēlē klavieres, ko dzīves laikā it labi pratusi. Neviens Balto dāmu nav redzējis, bet apkopēja ir dzirdējusi viņu spēlējam. Taču, ielūkojoties zālē, tā bijusi tukša. Arī man, vadot deju mēģinājumus, ir bijusi sajūta, ka aiz muguras kāds stāv,” atklāj Emerita.

Vakara turpinājumā ar antīkās maģijas paraugdemonstrējumiem uzstāsies burvju mākslinieki Pecolli un ikviens varēs iemācīties viduslaiku dejas “Vilki”, “Deja aplī”, “Pavanna” vai “Zvaniņi”, kuras mūsdienās vairs nekur nedejo. Bet pēc pusnakts vakara viesiem spēlēs Gunārs Meijers ar draugiem.

“Vēl, sākot no plkst. 21, muižas parkā varēs ieraudzīt staigājam spoku ar lukturīti rokās, apmeklēt muzeja kambari, uzkāpt bēniņos, doties muižas apskates ekskursijā un aplūkot fotoizstādi. Darbosies fotosalons un kafejnīca.” Emerita atgādina, ka tāpat kā citugad viesiem jāierodas vakartērpos. Ieeja – septiņi eiro.

Borha draudzība ar velnu

Pirmo gadu Leģendu nakts pasākumā piedalīsies Varakļānu pils. “Mēs ceļosim pagātnē un tagadnē, proti, no 1783. – 1789. gada, kad Romas Svētās impērijas grāfam, Polijas Seima loceklim, ģenerālkvartīrmeistaram, kā arī izcilam dabaszinātniekam Mihaelam Janam fon der Borham tika uzcelta pils, līdz mūsdienām,” stāsta Varakļānu novada muzeja vadītāja Terese Korsaka.

“Ceļojuma laikā būs iespēja tikties ar dažādiem tā laika tēliem, kas stāstīs par sevi, tostarp hronistu, kurš iepazīstinās ar grāfa Borha ceļojumiem, un Lielo Zābaku (grāfa kučieri). Varēs nokļūt ellē un uzzināt par Dzīvo zobenu, ko velni grāfam uzdāvinājuši, lai viņš pēc savas patikas varētu izrēķināties ar nelabvēļiem, un zobens klausījis tikai viņa pavēlēm. Ellē grāfs arī nopircis auzas, kuras iesējot izauguši karavīri.”

Iespējams, šie nostāsti radušies, pateicoties Borha aizrautībai ar ķīmiskiem eksperimentiem, kurus viņš praktizējis arī Varakļānos esošajā zviedru laiku lazaretē, ko dzimtļaudis nav izpratuši, uzskatīdami viņu par burvi.

“Turpinājumā mēģināsim izzīlēt nākotni un, staigājot pa pils parku, uzzināt leģendu par barona meitu Jadvigu, kura bijusi neprātīgi iemīlējusies kučierī. Kamēr Borhs pildījis diplomāta misiju un vācis minerālus un iežus, ceļodams pa Itāliju, tikmēr Jadviga steigusies uz parku, lai zem liepām tiktos ar savu mīļoto. Kad tēvs to uzzinājis, viņš, saprotams, šo draudzību aizliedzis un ieslēdzis meitu pils tornī, bet kučieris mēģinājis viņu atbrīvot. Tad Borhs licis savam Dzīvajam zobenam kalpu nogalināt, taču, uzzinājusi par mīļotā nāvi, arī Jadviga beigusi dzīvi, izlecot pa torņa logu.

Beigu beigās mēs baudīsim mazos virtuves noslēpumus itāliešu stilā, ko grāfs sarūpējis pēc saviem ceļojumiem uz Sicīliju un Maltu,” atklāj T. Korsaka.

Ar Balto dāmu Mīlestības alejā

Lielplatones muiža (tagad sākumskola un bērnudārzs) 19. gs. piederējusi baronu Hānu dzimtai. Kungu māja celta 1845. – 1860. gadā. Kompleksā ietilpst kalpu māja, vešūzis, kapela, dīķis, Hānu dzimtas kapi un 20 ha liels parks, kurā līdz ar krēslu varēs doties lāpu gājienā kopā ar Balto dāmu pa muižas leģendu takām.

“Mīlestības alejā baronu pāris iestādījis liepas par godu meitas piedzimšanai. Meitene bijusi zilām acīm un gaišiem matiem – tik zeltainiem kā liepziedi, tādēļ vecāki viņu nosaukuši par Lindi (Liepu). Līdz ar viņu kopā audzis arī dārznieka dēls Ansis, kuram Linde ļoti patikusi, un viņš, izrādīdams savas simpātijas, nesis pie viņas gultas gan augļus un dārzeņus, gan skaistas puķes, līdz meitene viņā iemīlējusies. Bet barons par abu attiecībām uzzinājis un nolēmis viņus šķirt, aizsūtot Lindi uz Vāczemi. Tad nu uz atvadām abi devuši mīlestības zvērestu. Kādu – to uzzināsiet tikai Leģendu naktī,” intrigu saglabā pasākuma rīkotāja Janīna Ungure.

Baltā dāma, kas viesus pavadīs parka takās, gan nav vēsturisks personāžs, bet skolas bērnu iztēles auglis, taču Janīna uzsver, ka Lielplatones muižai un jo īpaši parkam ir ļoti laba aura, ko uztur trīs baronu īpašnieku gari, jo gan Valters fon Pletenbergs, gan Manteifeļi un Hāni bijuši gaiši cilvēki.

Pasākuma ietvaros no plkst. 16 varēs vizināties zirga pajūgā, noskatīties pašdarbnieku uzvedumu “Kalpu dzīve muižā”, bet satumstot doties muižas bēniņos iekārtotajā Spoku istabā, lai klausītos spoku stāstus un balsis. Kopā ar galma gleznotāju būs iespēja piedalīties vešerienes mājas – vienīgā tāda tūrisma objekta Latvijā – gleznošanā. Darbosies arī Sapņu ķērāju darb­nīca, kurā varēs izgatavot labo sapņu ķērāju, ko nolikt pie savas gultas.

Šlokenbekas mīlas stāsts

Šlokenbekas muižā Milzkalnē pie Tukuma no plkst. 20 arī risināsies muižas leģendas iedzīvināšana, kas saistās ar netālo Šlokenbekas dzirnavu būvniecību. Dzirnavezera krastā atrodas neliels obelisks ar uzrakstu: “Matiass 1867” – liecinieks leģendai par to, kā jaunais Šlokenbekas un Durbes barona fon der Rekes dēls Matiass iemīlējis Šlokenbekas dzirnavnieka meitu. Abi slepus tikušies uz dzirnavu dambja, bet barons to uzzinājis un bijis tik nikns, ka kādā pilnmēness naktī, kad abi jaunieši atkal tikušies, gribējis meiteni nošaut. Lai nāve viņus neizšķirtu, abi saķērušies rokās un ielēkuši ezerā. Barons ļoti pārdzīvojis dēla bojāeju un licis tur uzcelt mazu piemiņas obelisku.

Pievienot komentāru

Līgavas kā ziedi jaunā kāzu kleitu kolekcijā2017. gada pavasara-vasaras sezonu gaidot, kāzu modes zīmols "Ingrida Bridal" ir nācis klajā ar jaunāko kāzu kleitu kolekciju "Blooming Flowers".
Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
LEGO Duplo - Konstruktori pašiem mazākajiem!Mazuļa dzīves periods ir īpašs, un to apzinās katra jaunā māmiņa. Viņas mazais iemācās pasauli, kuru mēs pazīstam un zinām, pilnīgi no
Draugiem Facebook Twitter Google+