Leģionārs pret krievu žurnālistu 0
Publicists, bijušais leģionārs Visvaldis Lācis 30. septembrī, kad vēl bijis Saeimas deputāts, pa mobilo tālruni saņēma četras īsziņas. Īsziņu saturs bija šāds: 1) “Fašisms neies cauri. Iegaumējiet to, parteigenosse fašist”, 2) “Fašisms neies cauri. Iegaumējiet to, parteigenosse fašist. Tā būtu pareizāk”, 3) “Fašisms ir lielākais posts cilvēces vēsturē.
Jums tas būtu jāzina, parteigenosse fašist. Un jums būtu jāspēj nožēlot savus grēkus”, 4) “Atcerieties Nirnbergu”.
Īsziņu autora telefona numurs bijis uzrādīts. Tā kā pēdējā īsziņa, pēc V. Lāča domām, izteikusi tiešus draudus, jo nacistu kara noziedzniekus Nirnbergā pakāra, par notikušo viņš ziņojis Drošības policijai, kas šo lietu nodeva Madonas policijas iecirknim. Madonā V. Lāci nopratināja, īsziņas dokumentēja, atzina par īstām un iesāka kriminālprocesu. Bijušais deputāts vēlējies konfrontāciju ar draudētāju, lai saprastu, kāpēc izpelnījies tādu uzmanību, taču, pēc Drošības policijas ieskatiem, tas ticis liegts.
Gribēja tikai pamācīt “nacistu”
Liels bijis V. Lāča pārsteigums, ka 27. decembrī saņēmis no Madonas policijas vēstuli, kurā teikts, ka kriminālprocess izbeigts. Vēl lielāks bijis V. Lāča pārsteigums, kad viņš uzzinājis draudētāja vārdu: Aleksandrs Šabanovs. Sazvanoties ar citu nacionāli noskaņotu politiķi Aleksandru Kiršteinu, V. Lācis pārliecinājies, ka A. Šabanovs ir tas pats krievu žurnālists, kas izceļas ar pretlatviskiem rakstiem, tiesa, vienu laiku viņš rakstījis arī laikrakstā “Diena”, kur publikācijām bijis cits, šim izdevumam atbilstošāks noskaņojums.
Kā izdevās noskaidrot, policijai A. Šabanovs liecinājis, ka īsziņas tiešām rakstījis, bet kā atbildi zvanītājam, kurš zvanījis, izķēmojis un parodējis viņa balsi, runājis gariem stieptiem patskaņiem un, pēc Šabanova domām, nepieklājīgi aizvainojis nacionālās jūtas un pašcieņu. Tāpēc žurnālists nosūtījis īsziņas. Viņaprāt, tās rakstītas pieklājības normu robežās. Pratināšanā gan A. Šabanovs nav atcerējies, ka lietojis vārdus “parteigenosse fašist” un “fašisms neies cauri”. Žurnālists uzskata, ka tad, ja cilvēks ir nacists, viņu aizvainot nevar, nosaucot par nacistu. Tāpat A. Šabanovs nav zinājis, kas bijis zvanītājs, un viņa mērķis nav bijis atbildēt konkrētai personai, vēl jo vairāk draudēt Saeimas deputātam.
A. Šabanovs ar mani garās sarunās neielaidās, jo viņam neesot ko teikt. Visu, ko gribēšot pavēstīt, viņš uzrakstīšot kādam interneta portālam.
Lāča telefona numurs tomēr izmantots
Madonas policijas izmeklētāja kapteine Vinita Smeltere uzskata, ka kriminālprocess izbeigts pamatoti, jo, vadoties pēc likuma, nozieguma sastāvs, tieši draudi, vēlme izdarīt kaut ko sliktu nav saskatāmi: “Cilvēciski Lāča kungu un viņa secinājumus saprotu, cienu viņa personību, bet es nevaru iet pret likumu.” Tāpat V. Smeltere apgalvo, ka nav nozīmes īsziņu saturam, ko A. Šabanovs patiešām nosūtījis, un tam īsziņu saturam, par kuru viņš liecinājis policijā, jo lietas būtība nemainās. Turklāt A. Šabanovs tiešām 30. septembrī saņēmis zvanu no V. Lācim piederošā telefona – par to liecinot no “Latvijas Mobilā telefona” saņemtie dokumenti.
“Tas man ir milzīgs pārsteigums, arī policijā man to neteica,” pārsteigts ir V. Lācis. Kā man pēc tam paskaidroja izmeklētāja, dokuments no “LMT” saņemts pēc V. Lāča nopratināšanas un arī tas lietas būtību nav mainījis, tāpēc V. Lācim nekas nav ziņots. Bijušais deputāts pieļauj, ka kādam 30. septembrī zvanījis, iespējams, ka varbūt sajaucis arī numuru, taču kategoriski noliedz, ka zvanījis konkrēti Aleksandram Šabanovam, kuru personīgi nepazīst un nekad nav saticis. Tāpat V. Lācis noliedz, ka minētajā dienā ar kādu bijusi dusmīga telefonsaruna. Visu 30. septembri pavadījis savā lauku mājā divatā ar savu sievu, neviens svešs ciemos neesot nācis un viņa telefonu izmantojis. V. Lācis nolēmis sūdzēties Ģenerālprokuratūrā, jo uzskata, ka no viņa telefona A. Šabanovam nav zvanīts.
Neizslēdz manipulācijas
Kā zināms, telefona sarunas var noklausīties un ierakstīt tiesībsargājošās institūcijas, ja ir tiesneša atļauja. Šajā gadījumā tādi lūgumi no iestādēm un tiesnešu atļauju nav bijis, tāpēc nevar pierādīt, kas runājis no V. Lācim piederošā telefona. Mobilo telefonu operatori uz savu roku sarunas un īsziņas neieraksta, telefonu numuru zvani gan paliek programmatūras atmiņā, bet pašas sarunas pēc būtības izkūp gaisā.
Kas attiecas uz telefonu numuru piefiksēšanu, kāds “LMT” tehniskais darbinieks, kurš nevēlējās minēt savu vārdu, nenoliedz, ka teorētiski nevar izslēgt, ka mobilo telefonu operatora programmatūrā var ielauzties labs hakeris vai kāds pašu cilvēks ļaunprātīgi veic attiecīgas manipulācijas.
