Lejassaksijas vēlēšanās uzvar kreisi centriskā opozīcija 0
Vakar notikušajās Lejassaksijas federālās zemes vēlēšanās ar nelielu balsu vairākumu uzvarējusi kreisi centriskā koalīcija – sociāldemokrāti (SPD) un “zaļie”, sagādājot Vācijas kanclerei Angelai Merkelei nepatīkamu pārsteigumu pirms septembrī gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām.
Lai gan visvairāk balsu ieguvuši Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un arī konservatīvo koalīcijas partneri – brīvie demokrāti (FDP) – pretēji prognozēm spējuši pārliecinoši pārvarēt iekļūšanai parlamentā noteikto piecu procentu barjeru, SPD un “zaļie” kopīgi izcīnījuši vienas vietas vairākumu.
Kreisi centriskā koalīcija jau paziņojusi, ka centīsies izmantot jauniegūto tempu, lai septembrī izcīnītu uzvaru arī nacionālajā līmenī un neļautu Merkelei iesēsties kanclera krēslā uz trešo pilnvaru termiņu. “Tas apliecina, ka līdz septembrim cīņa nebūt nav galā,” norādījis SPD izvirzītais kandidāts uz kanclera amatu Pērs Šteinbriks (attēlā), kura kampaņa līdz šim bijusi pagalam neveiksmīga. Šobrīd Merkele aptaujās joprojām ievērojami apsteidz Šteinbriku, un arī CDU jau mēnešiem atrodas līderpozīcijās, partijas popularitātei sasniedzot augstāko punktu, kopš konservatīvo vadību pārņēma pašreizējā valdības vadītāja.
Arī Lejassaksijā, kur, tāpat kā federālajā līmenī, pie varas atradās CDU un FDP koalīcija, kristīgie demokrāti, atsevišķi ņemot, vēlēšanās ierindojušies pirmajā vietā, izcīnot 36 procentus balsu. Savukārt viņu koalīcijas partnerus, neskatoties uz to, ka aptaujas viņiem solīja tikai divus līdz trīs procentus balsu, atbalstījuši desmit procentu vēlētāju. Tas ir labākais rezultāts, kādu FDP Lejassaksijā spējusi sasniegt visā pēckara vēsturē.
Eksperti gan norāda, ka brīvo demokrātu panākumi iepretī kristīgo demokrātu relatīvi vājajam startam skaidrojami ar to, ka CDU atbalstītāji, izmantojot Vācijā pastāvošo dubultās balss sistēmu, vienu no savām balsīm atdevuši FDP, cenšoties tādējādi glābt līdzšinējo valdošo koalīciju, kas ļautu zemes premjerministra amatu saglabāt Dāvidam Makalisteram, kurš pārstāv konservatīvos.
Tomēr ar to bijis par maz, lai pārspētu SPD un “zaļo” kopīgos rezultātus – 33 procentus balsu par sociāldemokrātiem un 14 procentus balsu par vides aizstāvju partiju. Tādējādi līdz šim opozīcijā bijusī kreisi centriskā koalīcija ieguvusi vairākumu, lai pārņemtu varu pēc iedzīvotāju skaita ceturtajā lielākajā Vācijas zemē. Tagad Makalisteru, kuru kampaņas laikā aktīvi atbalstīja Merkele, domājams, nomainīs līdzšinējais Hannoveres mērs Štefans Veils.
Berlīnes laikraksts “Morgenpost”, vērtējot Lejassaksijas vēlēšanu rezultātus, norādījis, ka tie sniedz virkni mācību. “CDU nav tik spēcīga, kā tā uzskata. FDP nav tik beigta, kā tā izskatās, un “melni-dzeltenās” koalīcijas turpmāka pastāvēšana Berlīnē vairs nav tik neiedomājama,” raksta avīze. Kā atzīst “Morgenpost”, vienīgais, par ko ikviens var būt pārliecināts, ir tas, ka septembrī gaidāma sīva cīņa. Savukārt kreisi orientētais laikraksts “Sueddeutsche Zeitung” norāda, ka vēlēšanas Lejassaksijā, iespējams, iedvesušas jaunu dzīvību gan nīkuļojošajai FDP, gan novājinātajai SPD. “FDP tagad ir laiks atgūties un tikt pašai ar sevi galā,” uzsver avīze, norādot, ka aptaujas nacionālajā līmenī joprojām liecina, ka brīvajiem demokrātiem nākas cīnīties par izdzīvošanu. “SPD gaida tāds pats uzdevums.”
Pagājušā gada septembra beigās SPD par kandidātu uz kanclera amatu izvirzīja Šteinbriku, kas laikā no 2005. līdz 2009. gadam ieņēma finanšu ministra amatu Merkeles vadītajā “lielās koalīcijas” kabinetā. Taču jau no paša sākuma viņa kampaņa “noskrēja no sliedēm”, kad izrādījās, ka šķietamais darbaļaužu karognesējs pieņēmis milzīgus honorārus par runām, ar kurām viņš uzstājies privātās pieņemšanās. Nākamo triecienu savai kampaņai pats Šteinbriks sagādāja, publiski žēlojoties, ka Vācijas kanclers pelna mazāk nekā jebkuras reģionālās bankas direktors. Neskatoties uz uzvaru Lejassaksijā, Šteinbriks atzinis, ka viņam tajā ir maz nopelnu. “No Berlīnes sociāldemokrātu burās vējš nepūta,” sacīja SPD kanclera amata kandidāts. “Liela daļa atbildības jāuzņemas man.”
Uzvara Lejassaksijā nostiprinājusi arī kreisi centriskās koalīcijas vairākumu Vācijas parlamenta augšpalātā – Bundesrātā, kur pārstāvētas federālās zemes. Tagad “sarkani-zaļā” koalīcija kontrolēs 36 no 69 Bundesrāta vietām. Lai gan galvenā loma likumdošanas procesā pieder Bundestāgam, parlamenta augšpalāta var bloķēt valdībai svarīgus likumprojektus, kā tas, piemēram, jau noticis ar Vācijas un Šveices vienošanos par nodokļu nemaksātāju vajāšanu. Vienlaikus sociāldemokrāti jau paziņojuši, ka gatavojas Bundesrātā ierosināt virkni iniciatīvu, tostarp minimālas algas noteikšanu valsts mērogā, bargākus sodus par izvairīšanos no nodokļiem un īpašuma nodokļa ieviešanu, lai gan bez valdošās koalīcijas nav iespējams panākt to apstiprināšanu Bundestāgā.
Tikmēr īpaši nepatīkamus brīžus svētdien notikušās vēlēšanas nesušas kreisajiem ekstrēmistiem, kuru partija “Die Linke” (“Kreisie”) cietusi kārtējo sagrāvi zemju vēlēšanās. Lai gan pēdējās Bundestāga vēlēšanās par kreisajiem ekstrēmistiem nobalsoja 12 procenti vāciešu, pērn viņi bija spiesti pamest Ziemeļreinas-Vestfālenas parlamentu, un arī Šlēsvigas-Holšteinas vēlēšanās kreisie radikāļi nespēja pārvarēt piecu procentu barjeru. Tagad viņi zaudējuši pārstāvniecību arī Lejassaksijas parlamentā.
